Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9555132t1h28b6.jpg)
Kas kopīgs sliktiem projektētājiem un teroristiem? Slikti projektētāji ir tādi paši teroristi, tikai ar ilgtspējīgu iedarbību. Agri vai vēlu viņu projektētā ēka sabruks, ja būvnieks nepamanīs kļūmi. Ies bojā cilvēki. Un gribētu norādīt pasūtītāju virzienā, jo tie ir viņi – gan no komercsektora, gan valsts, gan pašvaldības, kas izvēlas, lai projektēšanas dokumenti tiktu saražoti saskaņā ar izkropļotu zemākās cenas principu lietojumu un ar kļūmēm.
Jautājumu vairāk nekā atbilžu
Projektēšanas kvalitātes problemātika kļuvusi par karstu kartupeli – ne ārā izspļaut, ne norīt, ne malā nolikt, ne atrisināt. Kā apturēt kompetences pazemināšanos? Kā ieviest kaut neformālu skaidrību par to, kas ir labs projektētājs? Kā atšķirt zīmolīgu projektētāju ar uzstrādātu klientūru, kam nav nekāda sakara ar patiesu kompetenci, no laba projektētāja? Vai ar likumu noteikts izmaksu paaugstinājums par projekta izstrādi varētu kaut ko mainīt? Nezinošam sertificētam projektētājam var maksāt arī miljonu, vairāk par savu zināšanu robežu (precīzāk – nezināšanu) viņš izdarīt nespēs. Un pats bīstamākais – daudzi sertificēti projektētāji pat nenojauš, ka viņi nezina. Atkārtošu Sokrata kādreiz izteikto universālo domu, ka no nezināšanas rodas visas nelaimes un netikumi.
Uz skatuves – 2015. gada lielie Latvijas projekti
2015. gadā projektētāja uzmanības lokā nonākuši vairāki jautājumus raisoši ēku projekti, par kuriem grūti klusēt. Projektētājiem savstarpēji apspriežoties savā profesionālajā lokā, visi piekrīt – ir s...i. Mazās grupiņās tiek pārrunāta sliktā projektu kvalitāte, bet publiski vārdi netiek nosaukti, atbildīgie netiek pieminēti. Iespējams, mazā tirgus dēļ. Daži piemēri, diemžēl anonīmi, lai gan domāju – daudzi atpazīs, par kuriem objektiem tiek runāts.
Kas, piemēram, atbild par būves drošumu un kvalitāti tādā autoru shēmā, kas iesaistīti jauna sporta kompleksa būvniecībā kādā no Latvijas pašvaldībām? PASŪTĪTĀJS – pašvaldība, ATBILDĪGAIS PROJEKTĒTĀJS – pilnsabiedrība, ĢENERĀLPROJEKTĒTĀJS – arhitektu birojs, PROJEKTA VADĪTĀJS – kāds uzņēmums, PROJEKTĒTĀJS – projektēšanas birojs. Vēl shēmai piepulcēsies nesošo konstrukciju detalizētāji vai kāds cits, kas piegādās būvizstrādājumus. Kurš šajā shēmā savāc finansējuma lauvas tiesu, kurš ir reālais projektētājs, kurš liek parakstus un noslēgumā būs atbildīgs par ēkas kvalitāti un primāri par drošību, īsti nav saprotams. Turklāt projekts jāīsteno no meta stadijas līdz nodotai būvei 11 mēnešos. Ar spēcīgu komandu tas būtu izdarāms. Vienīgā labā ziņa – pasūtītājs bija gatavs piemaksāt. Jācer, ka rezultātā būs ar ko lepoties.
Kurš kādai jaunai un iedvesmojošai augstbūvei izvēlējās konstruktoru? Konstruktoru, kam nav ne mazākās pieredzes augstceltnēs. Teorētiski kāds zināms arhitektu birojs, kas izstrādājis TP, būvkonstrukciju projektēšanai pieaicināja kādu ... speciālistu. Zināmu apstākļu dēļ BK sadaļas projektēšanu pārņēma un līdz «rezultātam» noveda cits projektēšanas birojs. Tagad pasūtītājs var tikai domāt – kā būtu, ja būtu. Pamatu izbūve tika sākta, bet jau kādu laiku izskatās, ka darbi objektā nenotiek.
Kāpēc sporta kompleksam ar futbola stadionu un vairāk nekā 5000 skatītāju vietām būvkonstrukciju ģenerālprojektētājs ir mazs projektēšanas birojs? Nav jau problēma, ka mazs. Bet jautājums par kompetenci šādu būvju projektēšanā. Jautājums par kompetenci un spēju novadīt šādu apjomīgu projektu. Pozitīvi, ka «ģenerālprojektētājs» ap sevi mēģinājis savākt vēl citus projektēšanas birojus, ar lielāku pieredzi konkrētu konstrukciju projektēšanā. Iespējams, visi kopā spēs pacelt šāda mēroga projektu.
Kāda superkomanda slēpjas aiz kāda Kurzemē mītoša projektēšanas biroja, kas spēj projektēt daudzdzīvokļu ēkas, tirdzniecības centrus, lidmašīnu angārus, koncertzāles? Šķiet, industrijā leģendas klīst par angāru ar 98 m arkveida kopni. Uzņēmuma portfolio ir iespaidīgs, tāpēc potenciālajiem pasūtītājiem vai arhitektiem nevajadzētu rasties šaubām par šā uzņēmuma spējām. Taču profesionāļi iesaka pirms kopīgas mešanās projekta attīstīšanā pajautāt par komandas sastāvu, izglītību, pieredzi būvniecībā, izmantotajiem rīkiem un definētu rezultātu.
Zemākās cenas princips – derīgs, ja netiek izkropļots
Zemākā cena pēc būtības ir ļoti labs piegājiens projektētāja izvēlei, bet ar nosacījumu, ka kritēriji ir vienādi. Pagaidām abas puses izliekas – kāds izliekas, ka maksā, un kāds izliekas, ka strādā. Maksātājs domā, ka ir pasūtījis projektu. Bet izpildītājs ir nosolījis projektu, kas labākajā gadījumā atrisina nesošās konstrukcijas lielos gabarītus, bet, kā tas savstarpēji savienojas, tas jārisina par papildu finansējumu. Un abas puses domā, ka abi ir sapratušies un iedomājušies vienu un to pašu. Rezultātā ir izniekots laiks, un agri vai vēlu kādam par šī projekta pilnīgāku izstrādi jāmaksā.
Par pārkāpumiem būtu jāziņo
Būtu jāpanāk, lai būvniecības dalībnieki, konstatējot būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, ziņotu Ekonomikas ministrijai par būvspeciālista pārkāpumiem un tiktu izveidota ekspertu komisija projekta neatbilstības pārbaudei un tā nopietnības izvērtēšanai. Varbūt tā izdosies radīt lielāku atbildību par izstrādāto projektu kvalitāti. Varbūt tā izdosies izskaust speciālistus, kas ar zemāko cenu mēģina lēkt augstāk par savu smaguma centru. Jo šķiet, ka tie, kas pasūta projektus par zemākajām cenām, tic brīnumiem.
Kā lai atrod īsto?
Ekonomikas ministrija plāno klasificēt būvdarbu veicējus pēc dažādiem kritērijiem: uzņēmuma reģistrācijas ilgums, apgrozījums, speciālistu skaits, references, pašu spēkiem paveiktais, nomaksātie nodokļi, sertifikācijas, dalība profesionālajās organizācijas u.c. kritēriji. Bet pēc kuriem kritērijiem mēs varam klasificēt projektētājus, kas ir sadrumstalojušies mazos birojos, mikrouzņēmumos un pašnodarbinātās personās? Kas ir tie kritēriji, pēc kuriem mēs varam atrast savam projektam piemērotākos projektētājus?
Daži principi «īstā atrašanai»
Būvspeciālistu portfolio ar gatavām celtnēm vai vizualizācijām nav rādītājs, jo tas neataino procesu un nonākšanu līdz galarezultātam. Iespējams, šie visi ir konceptuāli vāji projekti, kas ar citu speciālistu piesaisti tika novesti līdz veiksmīgam rezultātam. Bet, iespējams, ēka tika uzbūvēta ārpus budžeta, jo projektā bija kļūdas. Vai arī ekspluatācijā parādās problēmas – aukstuma tilti, pelējums, plaisas.
Interesējieties par komandu, kas tiešām īstenos jūsu ieceri, un izvērtējiet komandas kompetenci. Ir tikai normāli prasīt, kas būs būvprojekta vadītājs, kas faktiski izstrādās projektu, kas veiks aprēķinus, kas pārbaudīs aprēķinus, kas risinās pamatus, kas koka, metāla, monolītā dzelzsbetona un saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas.
Interesējieties pie tiešajiem avotiem pēc rekomendācijām. Mēģiniet noskaidrot pasūtītāja un būvnieka pieredzi. Jautājiet citu speciālistu viedokli. Būvspeciālistu loks ir diezgan šaurs, tāpēc katra kompetences un spējas ir noskaidrojamas.
Pasūtītājs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi. Ja pasūtītājs nevar formulēt uzdevumu, tad jāpieaicina konsultants. Projektēšanas uzdevums ir ne tikai par ēkas funkciju, bet arī par būvniecības tehnoloģiju, sagaidāmo rezultātu, projektēšanas stadijām un, iespējams, pat uzdevums projektēt konkrētā budžetā.
Pasūtītājs var izvirzīt prasības projekta saturam. Pagaidām Latvijas valsts standarts ir tikai būvkonstrukciju projekta saturam un noformēšanai (LVS 1046:2015). Standarti nav obligāti, bet pasūtītājs var pieprasīt ievērot LVS 1046:2015.
Precizēt, kas tiek iekļauts piedāvājumā un kas netiks veikts. Ja esat saņēmuši piedāvājumu ar summu un termiņiem tehniskā projekta izstrādei, tad tas nepasaka pilnīgi neko, kas būs galarezultātā. Kā jau minēju, šobrīd noteikumi ļauj brīvi interpretēt tehniskā projekta saturu.
Nemēdz būt situācijas – ātri, labi un lēti! Bet tik bieži turpinām ticēt brīnumam un tādām padomju laika neapstrīdamām patiesībām kā «celsim ātri, labi un lēti».
Projektēšanā pašmērķis nav būvatļauja, bet vērtīgs, detalizēts, normatīviem atbilstošs dokumentu kopums, pēc kura var turpināt projekta detalizāciju vai arī uzreiz uzbūvēt kvalitatīvu, drošu ēku paredzētajā budžetā.
Izvilkumi no dažādiem BK daļas projektiem tehniskā projekta stadijā
Apzaļumot ar drošu krāsu
Citāts no projekta: «Kolonnu apakšējos kapiteļus iegruntēt pamatos, rūpīgi noblietējot. Vēlāk visu apzaļumot gaiši zaļā tonī ar drošu krāsu. Darbus organizēt prātīgi un apdomīgi, lietojot inventāru un palīglīdzekļus.»
Vai MK noteikumi kaut ko garantē?
Visi pieraksta, ka galvenais ir ievērot MK noteikumus Nr. 92 «Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus». Kā arī būvniecības laikā piepūles būvkonstrukcijās nedrīkst pārsniegt piepūles, kas attiecīgajai konstrukcijai paredzētas ekspluatācijas laikā. Sūds, ka tās piepūles pat pašam projektētājam nav skaidras. Bet būvnieks parasti ir brīdināts:
1) par iespējamām kļūdām projektā (ko autors solās novērst, ja šīs kļūdas kāds pamanīs);
2) ka projektā ir tikai tipveida mezgli un pārējais jāprojektē būvuzņēmējam;
3) specifikācijas ir aptuvenas;
4) ka visas atsauces uz materiālu un izstrādājumu izgatavotāju firmām, kuras norādītas būvprojektā, liecina tikai par šo izstrādājumu kvalitātes un apkalpošanas līmeni. Un būvniekam jāvadās pēc ražotāju norādījumiem.
Projektā vienīgā informācija ir, kā stiprināt saliekamā dzelzsbetona fasādes sienas
Ārējās sienas projektētas kā panesošas, balstītas uz pārsegumiem un, kur iespējams, fiksētas pie ēkas kolonnām un sienām. Ārsienas paredzēts izgatavot no trīsslāņu saliekamā dzelzsbetona paneļiem, paneļu iekšējās nesošās kārtas biezums 150 mm, siltumizolācijas biezums 180 mm, ārējās apdares kārta paredzēta 80 mm bieza. Pie apdares kārtas paredzēts stiprināt tērauda karkasu ar papildu dekoratīvajiem fasādes elementiem. 1. stāva ēkas ārsienas stiklotas ar tērauda un alumīnija nesošajiem elementiem.
Gandrīz par klasiku projektos ir kļuvis teksts: būvniekam jāpārliecinās par izmēriem, un izmērus nevar nolasīt pēc rasējuma mēroga
Uzmanību!
Būvuzņēmējam pirms jebkura darba sākšanas jāpārliecinās par rasējumos sniegtajiem izmēriem. Neatbilstības vai pretrunu gadījumā pirms darbu sākšanas vērsties pie projekta autora neskaidrību novēršanai.
Raksturīgie izmēri nevar tikt nolasīti pēc mēroga rasējumā (INTERESANTI, PĒC KĀ TIE BŪTU JĀNOLASA?). Šaubu gadījumā vērsties pie projekta autora.
Jebkuras projekta izmaiņas būvniecības gaitā saskaņojamas ar projekta autoru.
Šīs iepriekš minētās norādes attiecināmas uz visām šajā sējumā ievietotajām rasējumu lapām.
Visas atsauces uz materiālu un izstrādājumu izgatavotāju firmām, kuras norādītas būvprojektā, liecina tikai par šo izstrādājumu kvalitātes un apkalpošanas līmeni. Specifikācijās norādīto materiālu un izstrādājumu nomaiņa ir iespējama ar citiem tehniski analogiem materiāliem un izstrādājumiem.
Ja būvniecības laikā rodas deformācijas un citas parādības, kas ir bīstamas, – kopīgi jāizstrādā tam risinājums.
VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI
Ja būvniecības laikā rodas deformācijas un citas parādības (KAS IR CITAS PARĀDĪBAS?), kas ir bīstamas jaunai celtnei vai blakus esošajām ēkām, nekavējoties informēt pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un projektēšanas organizāciju, lai kopīgi izstrādātu nepieciešamos inženiertehniskos pasākumus.
Citāts no žurnāla «BŪVINŽENIERIS», lai ēkas taisītājs uztaisītu smuku māju...
Asīs D/6, D/7, I/6, I/7 monolītā betona iepildīšana kolonnās paredzēta pēc apkārt esošā mūra uztaisīšanas…
Projektētāja pārdomas apkopoja Agrita Lūse, žurnāls «Latvijas Būvniecība», zīmējums Burvis