Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras laikā pret Latviju tika vērsti kiberuzbrukumi, taču tie neparalizēja valsts iestāžu darbu, pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).
ES prezidentūras laikā pret Latviju vērsti vairāki kiberuzbrukumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien parlamenta komisija aiz slēgtām durvīm uzklausīja atbildīgo iestāžu pārstāvju sniegto informāciju par Latvijas kiberdrošības stratēģijas 2014.- 2018.gadam izpildes gaitu. Latkovskis gan nedrīkstēja atklāt, tieši kāda veida uzbrukumi notikuši, pret ko un cik šādu uzbrukumu bija.
Pērn rudenī komisija jau bija sarīkojusi sēdi, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas (AM) pakļautībā esošās informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji, lai analizētu, cik labi šī institūcija ir sagatavota prezidentūrai. Toreiz deputāti iepazīstināti par vājākajām vietām, kuras no valsts iestādēm sadarbojas un ir gatavas ieguldīt savus resursus kibervides drošības uzlabošanā. Tāpat Saeimas komisija vērsās pie atsevišķiem ministriem, kuru ministriju pārraudzībā atrodas iestādes, kas nebija izrādījušas pietiekamu interesi sadarboties ar «Cert.lv».
Komisijas vadītājs pastāstīja, ka Lietuvas prezidentūras laikā pamatīgi uzbrukumi radīja milzīgas problēmas, taču Latvijā uzbrukumi neparalizēja valsts institūciju darbu. «Kopumā jāsaka, ka valsts pārvaldes iestādes - es domāju lielā mērā pateicoties tieši «Cert.lv» nepiekāpībai un uzstājībai sakārtot kibervidi - bija nodrošinātas pret uzbrukumiem. Lietuvas kolēģi bija ļoti atklāti par to, kādi konkrēti uzbrukumi bija vērsti pret Lietuvu šīs valsts prezidentūras laikā. Tas ļāva Latvijai labāk sagatavoties, ņemot vērā lietuviešu pieredzi,» uzsvēra Latkovskis. «Nevar teikt, ka šie uzbrukumi bija tāda paša apjoma kā Lietuvā, taču mūsu ievainojamība nebija tik liela,» piebilda Latkovskis.
Komisija secinājusi, ka kopumā valsts iestāžu izpratne par kiberdrošības vides uzlabošanu ir augusi. «Cert.lv» gan deputātiem norādījusi, ka tiek iegādāta ļoti laba aparatūra, taču nepieciešams ieguldīt arī cilvēkos, kas apkalpo šo aparatūru.
«Šis aspekts skar atbilstošu atalgojumu valsts pārvaldē strādājošiem IT speciālistiem, savukārt privātie uzņēmumi domā, ka tikai ar iekārtas palīdzību sevi pasargās. Gribu uzsvērt, ka kiberuzbrukumos situācija mainās dažu dienu laikā - visu laiku parādās jauni vīrusi un programmas, ar kuru palīdzību mēģina iegūt finanšu līdzekļus vai citādā veidā kaitēt,» norādīja Latkovskis.
Šodien komisijā izklāstīta tika vēl viena problēma, kas skar policijas veikto izmeklēšanu, proti, cilvēki, kuriem, piemēram, elektroniski nozagti 100 eiro, nav gatavi rakstīt iesniegumu policijai, jo kā pierādījums uz kādu laiku jāizņem vairākus simtus eiro vērtais dators. Komisija šo problēmu pārrunājusi ar Tieslietu ministriju, lai rastu iespējas iegūt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju citādā veidā. «Tehnoloģiju attīstība iet uz priekšu, un nav nepieciešams viss dators, lai izmeklēšana iegūtu vajadzīgo informāciju,» piebilda deputāts.
Jau ziņots, ka valdība pērn janvārī apstiprināja Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2014.- 2018.gadam. Toreiz AM tika uzdots izstrādāt un aizsardzības ministram Ministru kabinetā iesniegt rīcības plānu pamatnostādņu īstenošanai.
AM šajā politikas dokumentā norāda, ka situāciju Latvijas kibertelpā ik dienu raksturo ievērojams skaits informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības incidentu, sākot ar vairākiem augstas nozīmības incidentiem līdz simtiem zemas nozīmības incidentu, kas vienlīdz skar gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan komersantus un fiziskas personas.
Jau toreiz šajā dokumentā tika pieļauts, ka ES prezidentūras laikā pret Latviju var tikt vērsti globāla rakstura elektroniskie uzbrukumi.