Demogrāfiskās tendences liecina, ka Viļņai ir vislielākais izaugsmes potenciāls no Baltijas valstu pilsētām, uzskata bankas «Nordea» Lietuvas filiāles galvenais ekonomists Žīgimants Maurics.
Analītiķis: demogrāfisko tendenču dēļ Viļņai vislielākais izaugsmes potenciāls Baltijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja mēs palūkojamies uz ekonomiski visaktīvāko iedzīvotāju grupu - 25-38 gadus vecajiem cilvēkiem -, kas ir pilsētas izaugsmes dzinējspēks, Viļņa pēdējo trīs gadu laikā ir to piesaistījusi vairāk nekā jebkura cita Baltijas valstu pilsēta, pieaugumam sasniedzot 9%. Cilvēki šajā vecumā pērn veidoja ceturto daļu no pilsētas iedzīvotāju kopskaita,» Lietuvas lietišķais laikraksts «Verslo žinios» citēja Maurica teikto.
Igaunijas pilsētā Tartu 2012.-2015.gadā 25-38 gadus veco iedzīvotāju skaits pieaudzis par 7%, bet Igaunijas galvaspilsētā Tallinā kāpums bijis 6%. Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā ekonomiski visaktīvāko iedzīvotāju skaits aplūkotajā periodā palielinājies par 1%, viņš norādīja.
Latvijas galvaspilsētā Rīgā šajā laika posmā iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā nav mainījies.
Visās pārējās Baltijas valstu lielākajās pilsētās ekonomiski visaktīvāko iedzīvotāju, kam nepieciešams mājoklis, infrastruktūra un sociālā infrastruktūra, skaits ir sarucis. Lielākais kritums reģistrēts Rēzeknē (-13%), Lietuvas pilsētā Alītā (-12%), kā arī Ventspilī (-11%).