Jaunā Rīgas teātra aktrise Inga Tropa, ko sabiedrība jau nokrustījusi par «Ugunsgrēka» Ieviņu, raidījumā «Rampas ugunis» atzīst, ka saskarsme ar dabu viņai dod lielu spēku. Tomēr darba duna brīžam esot liels trūkums, kas viņai šo iespēju atņem. Skaties intervijā, kā Inga spēj apvienot darbu ar prāta harmoniju un kā tautasdziesma spēj dziedēt Ingas pašsajūtu.
«Tautasdziesmas mani vienmēr sakārto.
Tā ir mantra, kura iedod man spēku, pārliecību.
Uzmundrina vai nomierina.»
«Esmu ļoti gudra, bet man nav vēlmes apgūt tehnoloģijas - jūtu, ka tur varētu sevi pazaudēt! Kā zinu, ka esmu gudra? Es to secinu pēc lietu apguves ātruma, ja vien to vēlos... Ja vēlos, var izdarīt neticamas lietas... es četru gadu vecumā spēju uzcept mammai kartupeļus, kaut nekad to nebiju darījusi...»
«Meklēju spēku iekšpusē.
Lai būtu veiksmīga un vesela, laimīga un bagātāka, es saprotu: jo lielākā harmonijā esmu ar sevi - jo vairāk viss piepildās.
Jo vairāk eju pret sevi, jo lielākās auzās braucu.»
«Cilvēks iet pret sevi, jo grib,
lai viņu kāds mīl un novērtē. Lai kāds pasaka, ka esi kaut kas.
Bet to tas otrs jau nemaz nevar izdarīt...»
«Ļoti bieži savā dzīvē esmu galējību cilvēks. Spēju mesties iekšā mīlestībā, un nekas vairs nepastāv. Un tad nāk realitāte un viss griežas. Tad bēgšanas un skriešanas... Esmu nogurusi no tā. Ticu, ka var kaut kā savādāk...»
«Bailes neļauj mums dzīvot vienkārši. No savas pieredzes saku, ka man patīk, ka cenšos attīstīties un mainīties. Tagad daudz domāju par bailēm. Bailes ir vajadzīgas, bet diezgan nevēlama lieta. Bailes mūs spēj kontrolēt. Bērniem nav baiļu, un viņi ir atvērti. Tas ir tas vienkāršākais...»
