Sākot ar nākamā gada 1.janvāri, e-veselības sistēmu varētu lietot brīvprātīgi, ne obligāti, kā tas bija paredzēts līdz šim, pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Māra Āboliņa.
Pirmajā pusgadā ārstniecības iestādes e-veselības sistēmu tomēr varētu lietot brīvprātīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa stāstīja, ka, balstoties uz Valsts kontroles ieteikumiem, NVD šobrīd gatavo priekšlikumus sešu mēnešu pārejas perioda noteikšanai e-veselības sistēmas lietošanā, ļaujot lietotājiem pirmajā pusgadā no 1.janvāra pievienoties sistēmai brīvprātīgi. Tas tiek veikts, lai atvelētu lietotājiem pietiekamu laiku sagatavoties darbam ar sistēmu, sacīja Āboliņa.
Līdzšinējie noteikumi paredzēja obligātu e-veselības sistēmas lietošanu no 2016.gada 1.janvāra visām ārstniecības iestādēm un aptiekām.
Savukārt, kā pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs, šodien biedrība tikās ar NVD pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar e-veselības ieviešanu. Slimnīcu vadītāji esot guvuši pārliecību, ka Ministru kabineta noteikumi, kuri paredzēja e-veselības ieviešanu no 1.janvāra, tiks atlikti.
Biedrība rosināja noteikt ieviešanas periodu, lai ārstniecības iestādes varētu iepazīties ar sistēmu un to, kā tā funkcionē.
Kalējs stāstīja, ka biedrība lūgusi e-veselības ieviešanu atlikt un NVD pārstāvji snieguši atbildi, ka, visticamāk, tas tā arī notiks. Viņš uzsvēra, ka slimnīcām šobrīd nepietiek finansējuma, lai sistēmu ieviestu.
«E-veselības ieviešanā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet tas galīgi nav rezultējies ar to, ka finansējums būtu nonācis pie izpildītājiem, kas ir slimnīcas un ārstniecības iestādes.»
Arī Kalējs stāstīja, ka e-veselības ieviešana varētu tikt atlikta uz pusgadu.
Jau ziņots, ka līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Līdz ar to
Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus.
Gadījumā, ja noslēguma pārbaudēs par projekta ieviešanu tiks konstatēts, ka projekta mērķi nav sasniegti, un piešķirtos ES līdzekļus atzīs par nepamatoti izlietotiem, Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada, secināts, ka ir iztērēti 14,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma. Veselības ministrija gan apstiprinājusi, ka no šā gada oktobra būs pieejama neliela daļa no pakalpojumiem, piemēram, e-receptes un darbnespējas lapas.
Tāpat secināts, ka gandrīz puse jeb 46% no projekta pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem nemaz nav sākti.