Latvijas pensiju sistēma ir ierindojusies 9.vietā 50 pasaulē attīstītāko valstu Pensiju ilgtspējas indeksā, ko izveidojusi starptautiskā finanšu pakalpojumu kompānija «Allianz», un Latvijas sniegums ir labākais Centrālās un Austrumeiropas valstu vidū.
Pētījuma autori atzīst, ka Latvijā pensionēšanās vecums joprojām ir zems, tomēr sistēma, kad pensija tiek aprēķināta no pensionēšanas brīdī uzkrātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, atvieglo finanšu nastu. Obligāts otrais pensiju līmenis veicina to, ka ienākumu līmenis pensijas vecumā ir virs nabadzības sliekšņa, kas mazina slogu uz valsts finansēm un padara sistēmu ilgtspējīgu.
Par ilgtspējīgāko pensijas sistēmu pasaulē, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ir atzīta Austrālijas pensiju sistēma. Ilgtspējīgāka nekā Latvijā tā ir arī Zviedrijā, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Nīderlandē, Dānijā, Šveicē un ASV. Pirmo desmitnieku noslēdz Lielbritānija.
Igaunijas pensiju sistēma atzīta par 11.ilgtspējīgāko pasaulē, kam seko Kanādas, Somijas, Krievijas, Čīles, Honkongas un Luksemburgas pensiju sistēmas, bet 18.vietā ierindota Lietuva, kas apsteigusi Singapūru, Meksiku, Čehiju un Poliju.
Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas pensiju sistēma atzīta par 25.ilgtspējīgāko pasaulē, Beļģijas - par 31., Turcijas - par 33., Francijas - 38., Itālijas - 39.un Spānijas - 40.ilgtspējīgāko pensiju sistēmu pasaulē.
No 41. līdz 49.vietai secīgi sarindotas Kipra, Dienvidāfrikas Republika, Grieķija, Malta, Ķīna, Slovēnija, Indija, Japāna un Brazīlija, bet pēdējā - 50.vietā - ierindota Taizemes pensiju sistēma.
Zemākās vietas indeksā ieņēmušo valstu pensiju sistēmas ilgtspēju apdraud tādas tendences kā strauji sabiedrības novecošanas tempi, zems pensionēšanās vecums un augsts valsts ārējo parādu līmenis.
«Allianz» Pensiju ilgtspējas indekss izveidots, analizējot valstu demogrāfisko situāciju, pensiju sistēmas modeli un tā finansējuma avotus. Tā rezultāti atspoguļo pašreizējo situāciju katras valsts pensiju sistēmā.
Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā veiktās reformas sociālās drošības jomā viesušas plašas pārmaiņas arī pensiju sistēmas uzbūvē un saturā. Pirmā līmeņa pensiju sistēmas pakāpeniski aizstājuši fondētie instrumenti, piemēram, pensiju fondi un uzkrājošās apdrošināšanas produkti, valsts tiešo pensiju plānu vietā nākuši uz individuālo iemaksu apjomu balstītie pensiju plāni un aizvien izteiktāk vērojama pāreja no ģimenes savstarpējā atbalsta modeļa uz valsts atbalsta modeli pensionētajiem iedzīvotājiem.
