Vai tai ir plāns, kā rīkoties, nav zināms, jo ministrija to neatklāj: «Nebūtu korekti Labklājības ministrijai komentēt tikai vienu - savas jomas pasākumu -, izraujot to no kopējā plāna konteksta, kur iesaistītas arī citas institūcijas.»
Skaidrību ceturtdien nespēja ieviest arī par plānu atbildīgā Iekšlietu ministrija. Vien zināms, ka darbs pie kārtības, kā masveidā uzņemt bēgļus, sākts ar lielu kavēšanos, lai gan tas bija jāizstrādā līdz 2012.gada oktobrim.
«Tika radīts šāds dokuments, kas paredz virkni uzdevumu, uz kā pamata pagājušajā gadā, gada beigās, tika rīkotas galda mācības,» informēja ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs.
Mācībās esot secināts, ka precizējama vien robežsardzes rīcība ārkārtas situācijā, ja Latvijā īsā laikā ierodas simtiem bēgļu.
«Galda mācību ietvaros šī situācija tika izanalizēta visās valsts pārvaldes institūcijās. Konstatēts jeb eksperti vienojās, ka šāda rīcība uz to brīdi bija nepieciešama tikai valsts robežsardzei,» skaidroja Trofimovs.
Vienlaikus viņš tomēr atzīst trūkumus bēgļu uzņemšanas kārtībā, kas vēl tikai tiekot novērsti. «Tika konstatēta virkne, teiksim tā, nepilnībU normatīvajos aktos, un šobrīd arī ir uzsākta normatīvo aktu projektu virzība. Kā piemērs - Valsts materiālo rezervju iesaistes iespēja šāda masveida patvēruma meklētāju pieplūduma gadījumā,» atzina ministrijas pārstāvis.
Nevalstiskās organizācijas «Patvērums «Drošā māja«» pārstāvis Alvis Šķenders secina, ka
Latvijas valstij vajadzētu būt gatavai uzņemt bēgļus un nevajadzētu būt lielai traģēdijai.