Latvijas krīzes pārvarēšanas modelis citviet pasaulē diez vai būtu atkārtojams, bet iestāšanās eirozonā bija saprotams solis, uzskata Hārvarda universitātes profesors, bijušā ASV prezidenta Bila Klintona ekonomikas padomnieks Džefrijs Frankels. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem pasaules ekonomistiem.
Krievijas ekonomikas lejupslīde ietekmēs arī Baltijas valstis (63)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par Baltijas valstis pavisam nesen plosījušo krīzi, profesors Džefrijs Frankels atzina, ka pievienojas Latvijas izvēlētā krīzes pārvarēšanas modeļa kritiķa Pola Krugmena viedoklim. Viņa ieskatā,
Baltijas valstu pieredzi citviet pasaulē nebūtu iespējams atkārtot.
«Manuprāt, jums bija ļoti stipra politiskā griba nedevalvēt valūtu, jo jūs gribējāt pievienoties eirozonai. Citās valstīs tik smagas krīzes laikā politiskais spiediens veikt devalvāciju nebūtu pārvarams. No otras puses, jūs esat maza, atvērta ekonomika, un šādās mazās atvērtās valstīs ieguvumi, ko sniedz atteikšanās no nacionālās valūtas, var atsvērt zaudējumus. Tādēļ līdzīgām valstīm, iespējams, būtu ko mācīties no jums,» uzskata profesors Džefrijs Frankels.
Par spīti kritikai, Latvijas iestāšanās eirozonā, viņaprāt, bija saprotams un loģisks solis.
«Cilvēkiem no malas, protams, izskatās dīvaini, ka eirozonas krīzes laikā valstis joprojām grib tajā iestāties un arī iestājas. Bet no otras puses, savu vēsturi neizvēlas, un, ja mērķis ir pietuvoties rietumiem un norobežoties no Krievijas, arī šis var būt labs laiks šādai rīcībai,» uzsver Džefrijs Frankels.
Viņš arī uzsvēra, ka, ņemot vērā Krievijas ekonomikā notiekošos procesus, arī tās
kaimiņvalstīm būtu jābūt piesardzīgākām, prognozējot savu ekonomisko izaugsmi.
«Daudz kas ir atkarīgs no naftas cenas, ļoti daudz tika iztērēts Olimpiskajām spēlēm, bet tagad, Ukrainas krīzes dēļ daudzi Rietumu investori ir zaudējuši uzticību Krievijas likumu spēkam, viņi ir nobažījušies, ka var savas investīcijas neatgūt. Tas viss Krievijas ekonomiku šobrīd ir padarījis ļoti viegli ievienojamu, un, ja tā kritīs, ietekmi izjutīs arī valstis, kuras Krievijai ir tuvu un aktīvi tirgojas ar to,» pārliecināts ir profesors.
Jāpiebilst, ka Latvijas banka nesen samazinājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi no 4 līdz 3,3%, pamatojot to tieši ar Krievijas un Ukrainas notikumu radīto neskaidrību.