20. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma partnerības līgumus ar Baltijas valstīm par Eiropas strukturālo un investīciju fondu optimāla izmantojuma stratēģiju. Latvijā investēs 5,49 miljardus eiro plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Šodien Igaunijas galvaspilsētā Tallinā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu šos līgumus parakstīja un oficiāli pasniedza Baltijas valstu premjerministriem.
Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma bija ļoti pateicīga Eiropas Komisijas vadītājam par atbalstu un naudas ieguldījumu Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā. Viņa komisāram izteica vēlmi arī turpmāk veiksmīgi sadarboties un solīja, ka Latvija līdz 2020. gadam veiks finansējumu valsts aizsardzībai 2% no iekšējā kopprodukta.
Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu atklāja, ka Baltijas valstis ir iedvesmas avots citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. «Vēl nesen vairāki Eiropas Savienības kritiķi runāja par savienības sabrukšanu vai valstīm, kas atteiksies no eiro. Baltijas valstis ar savu darbu un ekonomikas attīstību ir labs piemērs citām Eiropas dalībvalstīm,» stāsta Barrozu.
«2004. gadā Eiropas Savienībā bija 13 dalībvalstis, bet tagad divdesmit astoņas. Mēs šo skaitu esam dubultojuši. Līdz šim brīdim ir bijušas sarežģītības, bet tagad varu teikt: Eiropas Savienība progresē. Kā piemēru varu minēt Baltijas valstu sasniegto. Šīm valstīm ir entuziasms un aktīvi cilvēki, kas vēlas, lai Baltijas valstis attīstītos,» uzskata Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Barrozu pauž, ka šobrīd Baltijas valstis ir saistošas investoriem un palielinās darba vietu skaits. Tomēr viņš kā pāris piemērus minēja, ka Latvijā jāattīsta medicīnas nozare, savukārt Lietuvā enerģētikas un aizsardzības.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā vēsta, ka Eiropas ieguldījumi mūsu valstij ļaus uzlabot ekonomiku. «Tiks veicināta inovācija un ieguldījumi pētniecībā un izstrādē. Sekmēs mūsdienīgu, ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmas izveidi. Investīcijas sekmēs līdzsvarotu teritoriālo attīstību un tādas ekonomikas izveidi, kura ir draudzīga videi un efektīva resursu izmantošanas ziņā, ar mērķi radīt kvalitatīvas darbavietas un cīnīties pret sociālo atstumtību. Ieguldījumi palielinās arī izglītības sistēmas kvalitāti un valsts pārvaldes efektivitāti,» norāda pārstāvniecība.
