Ventspils uzņēmēju iebildumu dēļ valdība jau trešo mēnesi nespēj izskatīt padsmit lappušu garu ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzīta nozari. Ventspils ostā šogad turpina samazināties kravu apgrozījums. Citkārt tranzītu kaismīgi aizstāvošā Satiksmes ministrija palīdzību nepiedāvā, šodien ziņo LTV raidījums «De facto».
Satiksmes ministrijas sagatavotais ziņojums aprīlī izraisīja Ventspils uzņēmēju pretenzijas. Dokumentā kravu apgrozījuma kritums ostā skaidrots ar to, ka pārtrūkušas ogļu piegādes no Krievijas atradnes Zarečnaja. Šīs šahtas īpašnieks ir «Uralvagonzavod», kas cita starpā ražo arī tankus, tādēļ iekļauts Eiropas Savienības «melnajā sarakstā».
Organizācija «Baltijas asociācija – transports un loģistika» problēmu norakstīšanu uz sankcijām sauc par tendenciozu.
«Ventspils brīvostā tieši viens uzņēmums ir cietis no Krievijas sankcijām. Pārējie ir cietuši dzelzceļa tarifa dēļ,»
saka asociācijas vadītāja Inga Antāne.
Dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ vest kravas no Austrumu robežas līdz Ventspilij ir dārgāk nekā līdz Rīgai. Tādēļ, piemēram, «Lukoil» esot dīzeļdegvielas pārkraušanu pārcēlis uz Rīgu.
Uzņēmēji prasa valdībai izlīdzināt Ventspils, Liepājas un Rīgas tarifus.
Šo prasību dēļ valdība svītroja sankciju ziņojuma izskatīšanu aprīlī, bet vēlāk atlika arī maijā un jūnijā, kopumā piecās sēdēs.
Politiķu skaidrojumi par šādu rīcību ir visai lakoniski – jāpapildina teksts.
Satiksmes ministrs Anrijs
Matīss (V) ir pārliecināts, ka dzelzceļa tarifi nav pie vainas kravu apgrozījuma kritumā Ventspils virzienā, jo pēdējos gados tarifi nav mainīti.
Tiesa, Ventspils osta, mērot pēc pārkrautajām tonnām, ar katru gadu strādā arvien sliktāk.
Ministrija aprēķinājusi, ka tarifu izlīdzināšana maksātu 18-24 miljonus eiro. Tāda būtu neiekasētā summa par infrastruktūras izmantošanu Ventspils un Liepājas virzienā.
«Dzelzceļa infrastruktūras maksa ir fiksēta. Ja mēs kādam samazinām, kādam tā ir jāpalielina vai jākompensē no valsts budžeta. No budžeta tas ir izslēgts. Ja mēs Ventspilij samazinām par 25 miljoniem un pieliekam klāt Rīgai, jebkurš tarifu palielinājums var izsaukt [pārkrauto kravu] kritumu,» saka Matīss.
Vairāki no neapmierinātajiem uzņēmumiem ir iejaukti Ventspils mēra Aivara Lemberga (ZZS) krimināllietā.
Akcijas tajos ir arestētas par labu valstij, kamēr tiesa noskaidro, vai Lembergs nav šo kompāniju slēpts īpašnieks. Par arestētās mantas pārvaldnieku prokuratūra iecēlusi Lemberga oponentu Rūdolfu Meroni, kurš, pēc mēra domām, neprot strādāt ar klientiem.
«Šveices advokāts. Ko viņš saprot no klientiem? Kamēr valsts viņam uzticēs terminālu vadību, tikmēr tur nekas nav labs gaidāms. Bet novelt visu uz dzelzceļa tarifiem - tas ir lēts propagandas triks,» saka Lembergs.
Lai saprastu, kādēļ Ventspils mērs neatbalsta ostas uzņēmumus jautājumā par tarifu pārskatīšanu, ir jāņem vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl aizvien tā sauktās oligarhu lietas ietvaros izmeklē, vai Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers nav faktiskie īpašnieki Rīgas ostas lielākajai uzņēmumu grupai «Rīgas Tirdzniecības osta». To gan trijotne vienmēr noliegusi.
Satiksmes ministrs pagaidām nevar pateikt, vai un kad ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzītu valdība skatīs.