Par Gaismas pils izmaksu indeksāciju vēl jāmaksā 5,5 miljoni (11)

Būvizmaksu indeksācijas rezultātā veicamā izmaksu korekcija - sadārdzinājums vai izmaksu samazinājums - tiek aprēķināta atbilstoši LNB ēkas būvdarbu līgumam, kurā noteikts, ka izpildīto būvdarbu izmaksas tiek koriģētas reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem būvniecības izmaksu indeksiem.

Līgumā piemērotie būvniecības izmaksu indeksi 2013.gadā attiecībā pret bāzes periodu kopumā ir bijuši negatīvi, tādēļ indeksācijas rezultātā no būvdarbu sākuma līdz 2013.gada beigām aprēķinātais izmaksu samazinājums ir 10 284 835 lati (14 634 002 eiro) jeb 7,8% no kopējās izpildīto darbu vērtības (būvprodukcijas).

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka līdz 2013.gada beigām LNB jaunās ēkas būvniecības kopējās izmaksas bija 160,29 miljoni latu (228,08 miljoni eiro).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien valdības sēdē novēlēja, lai dažu dienu laikā ēka tiktu nodota ekspluatācijā un bibliotēka beidzot būtu gatava.

«Gaismas pils» ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē. 2008.gada aprīlī valsts aģentūra «Jaunie trīs brāļi» līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu (192,5 miljoniem eiro), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, - par šādu summu darbus apņēmās veikt «Nacionālo būvkompāniju apvienība», kuras piedāvājums, lai gan nebija lētākais, tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad projektam atvēlēti vēl vairāki miljoni. Tas nozīmē, ka «Gaismas pils» kopējās izmaksas pārsniegs 180 miljonus latu (256,1 miljonu eiro).

Jau ziņots, ka Kultūras ministrijai (KM) un «Nacionālo būvkompāniju apvienībai» (NBA) izveidojušās domstarpības par to, kādi dati izmantojami LNB jaunās ēkas būvniecības izmaksu indeksācijai, aģentūrai LETA iepriekš stāstīja LNB Uzraudzības padomes loceklis un Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Juris Dambis.

Lai risinātu domstarpības, uzraudzības padome šī gada martā uzdevusi KM izveidot ekspertu darba grupu. KM pārstāve Dagnija Grīnfelde pastāstīja, ka darba grupā paredzēts iekļaut Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), KM un būvnieku pārstāvjus.

Pēc viņas teiktā, NBA un KM ir atšķirīgs redzējums par indeksos ietverto informāciju un būves kategoriju, kā arī par līguma, kas noslēgts starp KM un NBA, «tulkojumu pēc burta un pēc gara». Kā sacīja Grīnfelde, tā kā šis ir «visai sarežģīts juridisks jautājums», kur iesaistītas vairākas institūcijas, nolemts veidot ekspertu darba grupu.

Dambis stāstīja, ka LNB būvniecības līgums paredz, ka būvniecības izmaksas tiek indeksētas atbilstoši CSP datiem par to, kādas ir būvmateriālu cenas un darbaspēka atalgojums. No tā ir atkarīga līguma summas maiņa. Tā kā krīzes gados - 2009., 2010. un 2011.gadā - būvniecības izmaksas samazinājās, arī galīgajai izmaksu summai jābūt mazākai, nekā sākumā noslēgts. Pēc Dambja teiktā, KM interesēs ir, lai bibliotēka būtu uzcelta pēc iespējas ekonomiskāk, savukārt būvnieku interesēs ir iegūt lielāku samaksu no valsts par paveikto darbu.

Dambis norādīja, ka uzraudzības padomei ir jāvēro, lai valsts nepārmaksātu par ēkas celtniecību. Viņš atzina, ka, tā kā starpība finansēs ir diezgan liela, rūpīgi jāizsver tas, pēc kādiem datiem notiek izmaksu indeksācija. Dambis pauda, ka jautājumu par LNB būvdarbu līgumā noteikto izmaksu indeksāciju piemērošanu nevajadzētu sasteigt. Pēc viņa teiktā, problēmu nevajadzētu pētīt ātri un vienkāršoti, jo tad iespējams pieļaut kļūdas.