ASV pārtrauc masveida datu vākšanu par iedzīvotājiem

Jau svētdienas vakarā NSA sāka atslēgt serverus un citas ierīces, kas saistītas ar vērienīgu izlūkošanas tīklu. Pretrunīgi vērtētā programma savāca telefonsarunu datus no miljoniem amerikāņu, kuri nav saistīti ar terorismu.

Senāts nolēma virzīt uz priekšu kompromisa likumu, kas liek telefonsarunu datus uzglabāt telekomunikāciju kompānijām, nevis valdībai, un dot NSA pieeju šiem datiem tikai tad, kad aģentūra saņēmusi tiesas apstiprinātu orderi.

Par šo likumu Senāts plāno balsot otrdien.

ASV Senāts svētdien nāca klajā ar paziņojumu, ka šis likums ir «saprātīgs kompromiss, kas sabalansē drošību un privātumu - atļauj mums turpināt aizsargāt valsti, vienlaikus īstenojot dažādas reformas, tostarp aizliedzot masveida datu vākšanu.»

Tomēr Baltais nams norādījis, ka šāda pēdējā brīža rīcība radījusi «bezatbildīgu kļūmi».

ASV prezidents Baraks Obama svētdienas uzrunā uzsvēra, ka ASV nevajadzētu «atteikties no rīkiem, kas palīdz gādāt par mūsu drošību. Tas būtu bezatbildīgi. Tas būtu pārgalvīgi. Un mums nevajadzētu to pieļaut».

Svētdienas ārkārtas sesija tika izsludināta pēc tam, kad iepriekš balsojumā kompromisa likums netika atbalstīts.

Debates bija galvenokārt par masveida telefonsarunu datu vākšanu, taču Baltais nams gan uzsver, ka pazust var arī daži citi būtiski nosacījumi.

Avoti iepriekš uzsvēruši, ka kavēšanās ar likuma pieņemšanu atņemtu svarīgus rīkus par terorismu aizdomās turēto un ārvalstu spiegu izsekošanai. Izmeklētājiem «vajadzīgi šie līdzekļi», lai darītu savu darbu, uzsvēra amatpersona.

«Nav laba iemesla, lai radītu nevajadzīgu risku,» sacīja cita augsta administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Diskusijas par masveida telefonsarunu datu vākšanu sākās pēc tam, kad 2013.gadā bijušais izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens atklāja, cik plaši ASV vāc telefonsarunu un interneta datus gan ASV, gan citur pasaulē.