Oficiāli izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem ir atšķirīgi viedokļi par došanos uz 9.maija svinībām Maskavā, liecina viņu teiktais svētdienas vakarā «LNT Ziņu TOP 10» rīkotajās kandidātu debatēs. Tāpat atšķiras kandidātu viedokļi par īpašumu atdošanu ebrejiem.
Runājot par došanos uz Maskavu 9.maijā, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) teica, ka «šajā gadā - kategoriski nē». Taču, ja kopumā sadarbība ar Krieviju uzlabotos un neturpinātos agresija Ukrainā, ļoti iespējams, kādreiz nākotnē varētu doties.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits pauda noraidošu attieksmi, sakot, ka 9.maijs nav Latvijas uzvaras svētki. Viņš uzsvēra, ka Latvija šajā dienā neko nav uzvarējusi. Ja tiek svinēta nacisma sagrāve, tas jādara 8.maijā, kopā ar pārējām Eiropas valstīm, kas 8.maijā atbrīvojās no nacisma un kļuva demokrātiskas valstis.
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atzina, ka rīkotos atkarībā no situācijas. Ja piedalītos tās valstis, kas karoja antihitleriskajā koalīcijā, arī viņš to darītu. Šogad viņš būtu braucis.
Savukārt Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) atbildēja, ka šogad nedotos.
Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš par lēmumu šogad nedoties uz 9.maija svinībām, kurās tika pieminēta 70.gadadiena kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, paziņoja pēc ilgākām pārdomām.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirms desmit gadiem, 2005.gada 9.maijā, kopā ar citiem valstu vadītājiem Maskavā piedalījās pasākumos, kas bija veltīti 60.gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām.
Savukārt,
lūgti paust viedokli par īpašumu atdošanu ebrejiem, Levits bija noraidošs, taču citi prezidenta kandidāti bija pielaidīgāki.
Runājot par Saeimas komisijās patlaban iestrēgušo priekšlikumu atdot ebreju biedrībām vairākus īpašumus, Levits norādīja, ka Latvija deviņdesmito gadu sākumā ļoti radikāli, salīdzinot ar pārējām Austrumeiropas valstīm, kur sabruka komunisms, bija atdevusi īpašumus bijušajiem īpašniekiem. Un, viņaprāt, šis process ir beidzies. Tam ir bijis savs termiņš, un līdz ar to nav nepieciešams atkal šo jautājumu aktualizēt, norādīja Levits.
«Mūsu process deva iespēju atgūt savus īpašumus gandrīz visiem, kā nebija daudzās citās Austrumeiropas valstīs – Ungārijā, Polijā. Un tas arī bija taisnīgi,» vērtēja Valsts prezidenta amata kandidāts.
Vaicāts, ko teiktu ASV speciālajam sūtnim holokausta jautājumos, viņš norādīja, ka teiktu: jautājums ir noslēgts un bija iespējas to darīt.
Pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atzina, ka apstiprinās īpašumu atdošanu, ja pie viņa kā Valsts prezidenta nonāks attiecīgs likums. Viņš atzina, ka tas varbūt nav labākais ceļš, jo iepriekš iespējas pieteikties bija visiem, taču tajā pašā laikā viņš atbalstot, ka valsts un pašvaldība var pārskatīt savus īpašumu jautājumus, ja tie pieder ebrejiem, brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām vai Sarkanajam Krustam.
Līdzīgi arī Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka likumu parakstīs, ja Saeima to apstiprinās. Mārtiņš Bondars (LRA) ieņēma tādu pašu pozīciju. Viņš uzskata, ka atdot reliģiskos īpašumus, piemēram, sinagogas un kapsētas, savā ziņā ir valsts pienākums.