Mobilitātes pabalsts ir viens no vairākiem piedāvājumiem bezdarbniekiem, to .televīzijas kanāla LNT raidījumā «900 sekundes» komentējot pārmetumus, ka šis pabalsts nav devis cerēto rezultātu, teica bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele.
Bijusī ministre: Mobilitātes pabalsts nav vienīgais piedāvājums bezdarbniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sākot šo programmu, nebija domāts atrisināt uzreiz visas bezdarba problēmas, skaidroja bijusī ministre.
Viņa uzsvēra, ka šis pabalsts dod iespēju tiem bezdarbniekiem, kuriem ar citu atbalsta mehānismu palīdzību, nav izdevies atrast darbu.
Viņsaprāt, ir svarīgi, ka šo pakalpojumu ieviešot, līdzekļi netika atņemti citām programmām.
Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga», mobilitātes pabalsts nav devis cerēto rezultātu bezdarba samazināšanai.
Valdība ieviestais mobilitātes jeb pārcelšanās pabalsts paredz, ja bezdarbnieks atrod darbu, kas atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no mājām, pirmajos četros mēnešos viņš var lūgt valstij nelielu pabalstu, kas segtu vai nu dzīvošanu citā pilsētā, vai arī transporta izdevumus.
Kad pabalstu ieviesa, lielākais bezdarbnieku īpatsvars Latvijā bija 253 kilometru attālumā no Rīgas esošajā Baltinavā Krievijas pierobežā. No minimāliem pabalstiem vai pilnīgā trūkumā te dzīvoja 28,5%.
Šobrīd statistika nedaudz uzlabojusies - bezdarba līmenis ir ceturtais augstākais valstī. Šis novads lieliski atbilstu mobilitātes programmai - atrodas tālu laukos, ir augsts bezdarbs, salīdzinoši netālu vairākas lielākas pilsētas. Tomēr Rīgā iecerētā bezdarba apkarošanas programma šeit nedarbojas, ziņo raidījums.
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa raidījumam atklāj, ka Baltinavas pagastā bezdarba mazināšanu minētais pabalsts nav veicinājis. «Lielas pilsētas mums ir tālu - Balvi, Viļaka vai Kārsava darba vietas nevar nodrošināt. Rēzekne ir patālu. Kaut kur citur braukt bezdarbniekiem nav izdevīgi. Liela daļa ir lauksaimnieki, kuriem mājās ir kāds lopiņš izdzīvošanai un viņi no rīta, vakarā vai pusdienās ir jāpieskata. Gotiņas jāslauc. Līdz ar to tādiem izteiktiem piedāvājumiem pat neatsaucas,» saka Siliņa.
Pierobežas pagastos uzskata, ka galvenā problēma aiz darba vietu trūkuma ir transports. Bez tā šāda palīdzības programma vienkārši ir bezjēdzīga.
«Autobuss iet tikai divas reizes dienā un reāli uz darbu paspēt nevar, jo tas no Baltinavas iziet bez pāris minūtēm deviņos un atpakaļ no Rēzeknes nāk pusčetros. Tur darba diena nesanāk. Un cita sabiedriskā transporta vairs nav,» skaidro Siliņa.
Kopumā mobilitātes pabalsti paredzēti 350 cilvēkiem. Līdz šim pieteikušies nedaudz vairāk nekā puse - 180. No programmai paredzētajiem 98 000 latu iztērēta trešā daļa - ap 35 000 latu. Vidēji vienam strādājošajam četros mēnešos kopā tie ir 197 lati jeb 280 eiro.
Kā vēstīja «Nekā personīga», Latgalē tradicionāli bezdarba līmenis ir divas reizes augstāks nekā citur Latvijā - 27 000 bezdarbnieku. Tur gada laikā pārcelšanās pabalstu izmantojuši 60 cilvēki.
Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sola situāciju izvērtēt.