Ir pagājis viens gads un viens mēnesis, kopš Eiropa un ASV ieviesa pirmās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Gaidīto rezultātu – Krievijas agresijas apturēšanu Ukrainā - šādi panākt nav izdevies, tomēr rietumvalstu ieviestās sankcijas ir darījušas savu - Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka Krievijā ir nopietnas ekonomiskās problēmas - tai draud recesija un vēl smagāka ekonomiskā krīze, šovakar vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Vēl pirms nedēļas prezidents Vladimirs Putins labi iestudētā četru stundu preses konferencē solīja Krievijas ekonomikas izaugsmi un attīstību. Tomēr šonedēļ, uzrunājot deputātus Valsts domē, premjers Dmitrijs Medvedjevs teica gluži pretējo –
krīzi valsts ekonomikā vairs nevar novērst. Tā krīt, un priekšā ir tikai vēl sliktāki laiki.
Krievija piedzīvojusi vairākus rubļa vērtības kritumus. Valsts valūtu centās mākslīgi stiprināt, tērējot uzkrātās rezerves, kuru, pēc dažādu ekspertu izteikumiem, pietiks ne vairāk kā pusgadam vai gadam. Rubļa svārstības audzēja inflāciju, dažās dienās būtiski saruka cilvēku ienākumi. Joprojām krīt iekšējais patēriņš, sarūk ieņēmumi valsts budžetā. Katru dienu
Krievijā aizvien vairāk cilvēku nespēj atmaksāt kredītus. Kavējas algu izmaksas. Komunālo parādu apjoms sasniedz fantastiskus apjomus
- vienu triljonu rubļu jeb 18 miljardus eiro.
«Ja iekšējais spiediens pastiprināsies, naftas cenas ekstremāli zemā līmenī saglabāsies vēl ilgi, mums nāksies attīstīties citā ekonomiskajā realitātē. Kas mūs visus pārbaudīs, tā sakot, pēc pilnas programmas. Un tā būs tā realitāte, kurā mums visiem vajadzēs iemācīties strādāt. Kas tāds nav noticis nekad - ne padomju, ne pēcpadomju gados. Tāpēc situācija ekonomikā patiešām ir smaga,» sacīja Medvedevs.
Visdrīzāk, tas nozīmē zaudējumus arī tiem, kas līdz šim spēja turpināt tirgoties ar Krieviju.
Analītiķi no ASV drošības institūta «Stratfor Global Intelligence» aprēķinājuši, ka pirms gada vidējais Krievijas iedzīvotājs pārtikai tērēja 36% no saviem ienākumiem. Šobrīd vidēji Krievijas iedzīvotāji apēd jau vairāk nekā pusi no mēnešalgas. Līdz ar to Krievijā būtiski sarūk naudas apjoms, lai pirktu Eiropas preces. Latvijas nozarēm - zivju pārstrādātājiem, piensaimniekiem, lauksaimniekiem, kam galvenā tirdzniecība joprojām notiek ar Krieviju, - tas nozīmēs zaudējumus.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis skaidro: «Tas atbilst arī Eiropas Komisijas analīzei, ka Krievijā ir nopietnas ekonomiskās problēmas, un tur ir vairāku faktoru ietekme. Tur ir gan sankcijas, kas tiek piemērotas pret Krieviju, gan naftas cenu kritums, kas, protams, negatīvi ietekmē Krieviju kā lielu naftas un gāzes eksportētājvalsti, tās galu galā ir arī karadarbības Austrumukrainā izmaksas, un tās ir strukturālās problēmas, kas bija Krievijas ekonomikā pirms visiem šiem notikumiem. Visu šo faktoru summa ir novedusi pie tā, ka
atbilstoši Eiropas Komisijas novērtējumam ir arī iespēja, ka Krievija atslīdēs atpakaļ recesijā.»
Pēc aizliegumu ieviešanas precēm no Eiropas, ASV, Kanādas, Norvēģijas un Austrālijas, radies deficīts, kāpj produktu cenas, un tas var veicināt sociālos nemierus. Visticamāk, pēc «spiediena no augšas» Krievijas lielākās lielveikalu ķēdes it kā brīvprātīgi iesaldējušas cenas aptuveni 20 «sociāli nozīmīgām» pārtikas precēm. Produktu iztrūkumu Krievija cenšas mazināt, piemēram, par 400% kāpinot gaļas un zivju importu no Turcijas. Aizvien vairāk ieved augļus un dārzeņus no Latīņamerikas. Tomēr tas viss nespēj apmierināt pieprasījumu. Tāpēc
Krievija piever acis, ka Rietumu augļi, dārzeņi, piena produkti un gaļa Krievijā nonāk slepus, izmantojot trešās valstis
– Baltkrieviju, Kazahstānu un Balkānus. Piemēram, februārī Eiropas pārtikas preču eksports uz Baltkrieviju kāpis par 141%.
Lietuvas finanšu ministrs Rimants Sadžius atzīst: «Tas, ko mēs redzam, un tas, ko es redzu tirdzniecības attiecībās starp Lietuvu un Krieviju, – tie nav galvenokārt ģeopolitiski jautājumi, kas ietekmē tirdzniecību. Bet mūsu partneru pirktspējas kritums un rubļa kritums. Kas ir fakts. Krievijai ir problēmas ar savu ekonomiku.»
Arī Polijas finanšu ministrs Mateuzs Šureks norāda: «Protams, kopš 2014.gada sākuma ir grūtības Polijas ražotājiem piegādāt produkciju Krievijai. Līdz šim Polijas ražotāji bija spējīgi atrast citus galamērķus savai produkcijai. Bet, protams, būtu labāk abām pusēm, ja tirdzniecība būtu iespējama arī šajā virzienā.»
Krievijas uzņēmējiem nepieciešami Rietumu eiro un dolāri. Tā eksportu būtiski kāpinājuši minerālmēslu ražotāji. Krievijas lauksaimniecības ministrija gribēja tam uzlikt ierobežojumu - 35% eksporta nodokli, bet valdība pēc uzņēmēju protestiem to neatbalstīja.
Krievijas ražotāju vēlme pārdot savu preci jebkuram varētu būt lielā iespēja Latvijas tranzītam.
«Tā kā Krievijā ir vajadzīgi valūtas ieņēmumi, Krievija mēģinās pārdot visu, ko vien var pārdot starptautiskajā tirgū. Tai skaitā izejvielas, naftas produktus, jebkuram, kurš ir gatavs nopirkt, un pa jebkuru tranzīta ceļu, pa kuru pietiekami efektīvi un lēti piegādāt. Līdz ar to es domāju, ka šogad – to arī rāda gada sākums un sarunas ar tranzīta sektora uzņēmējiem – nav pieauguma, bet nav arī būtiska krituma,» norāda Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds.