Investori vēlas neatkarīgu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu (14)

ĀIPL direktore Linda Austere stāstīja: lai aizsargātu Latvijas sabiedrības un valdības būtiskākās intereses un pamatvērtības, nedrīkst pieļaut, ka veidotos iespaids vai pieņēmums, ka gaidītais izmeklēšanas process ir zaudējis nozīmīgumu vai ticis atvirzīts «otrajā plānā», tostarp koruptīvas rīcības rezultātā vai kā citādi vēloties mazināt šā procesa caurskatāmību.

«Izlēmīgas rīcības trūkums, gādājot, lai notiktu vispusīga, rūpīga un neatkarīga traģēdijas apstākļu izmeklēšana, negatīvi ietekmēs investoru, īpaši ārvalstu investoru, uzticēšanos Latvijai,» uzsvēra Austere.

ĀIPL uzskata, ka izmeklēšanas veikšanai ir jāveido neatkarīga izmeklēšanas komisija, kurai būtu uzdots sagatavot un sniegt ziņojumu par visiem negadījuma apstākļiem. Tāpat komisijai būtu arī jāprezentē tās rekomendācijas situācijas uzlabošanai plašākai sabiedrībai.

«Lai to izdarītu, Latvijas valdībai ir nekavējoties jārīkojas un jārada priekšnoteikumi šādas neatkarīgas izmeklēšanas komisijas darbam. Tai jānosaka skaidrs komisijas pilnvarojums, jānodrošina priekšnoteikumi tās rīcības objektivitātei, jāizveido tiesiskais ietvars, kas rada priekšnoteikumus komisijai uzticēto uzdevumu īstenošanai, veicot izmeklēšanu, tostarp komisijas tiesības pieprasīt informāciju no publiskām un privātām personām, kā arī uzņēmumiem. Valdībai jāapstiprina sākotnēji komisijas darbībai nepieciešamais budžeta projekts, vēl pirms tiek vērtēti un izvēlēti komisijas locekļi,» sacīja Austere.

ĀIPL ieskatā, komisijas locekļi ir jāizrauga, uzklausot daudzpusīgu, neatkarīgu un sabiedrībā cienītu personu loku. Vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai komisijas locekļu izvēles procesā nepiedalītos un par tās locekli nekļūtu neviens, kas būtu personīgi ieinteresēts izmeklēšanas secinājumos. Nav pieļaujams, ka komisijas darbā iesaistās valsts pārvaldē strādājoši cilvēki. ĀIPL uzskata, ka komisijas darbā jāiesaista vismaz viens neatkarīgs ārvalstu pārstāvis, kurš ir guvis pieredzi, līdzdarbojoties šādas komisijas darbā. Komisijas locekļiem ir jāsaņem tāda atlīdzība no valsts budžeta līdzekļiem, kas ir atbilstoša to pieredzei un zināšanām.

«Tikai vispusīga un rūpīga izmeklēšana var sniegt mierinājumu 54 traģēdijā bojā gājušo un ievainoto cilvēku ģimenēm un draugiem, ievainotajiem, kā arī visiem cilvēkiem Latvijas sabiedrībā. Daudzās valstīs līdzīgu katastrofu gadījumā savu ziņojumu par notikumu sniedz arī sabiedriska izmeklēšanas komisija, kuras sagatavotais ziņojums ietver atklātu, hronoloģisku notikušā izklāstu un tā iemesliem, uzsver to, kas ir jāmaina, lai līdzīgi notikumi neatkārtotos. Latvijas sabiedrība arī ir pelnījusi tādu pašu attieksmi,» atzina ĀIPL direktore.

Kā ziņots, pērn 21.novembrī Rīgā, Zolitūdē, iebruka veikala «Maxima» jumts, kā rezultātā gāja bojā 54 cilvēki, daudzi guva ievainojumus.

Sākotnēji valdība bija nolēmusi izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Šodien Zolitūdē sācies eksperiments, kurš varētu ilgt pat līdz trešdienai. http://t.co/qbmlKteORo pic.twitter.com/rs7Uqhq0sj

— Valsts policija (@Valsts_policija) April 14, 2014

Komisijā tika apstiprināti četri locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un «Sabiedrības par atklātību - Delna» pārstāve Inese Voika.

Atklājoties komisijas darba tāmei, kura uzrādīja ievērojamus tēriņus atalgojumam, pirmais par atkāpšanos no komisijas paziņoja tās vadītājs Kažociņš, kurš norādīja, ka ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī Rubesa un Voika.