Aktualizējoties problēmai ar «legālajām narkotikām» jeb tā dēvēto spaisu, sabiedrība gaida ātru un atbildīgu reakciju no valdības, tas manāms sociālajos tīklos, kur sabiedrība komentē diskusiju LTV1 raidījumā «Sastrēgumstundā». Skaidrs ir viens - šobrīd neviens īsti ierobežot šo sērgu nav spējīgs, tikmēr Latvijas jaunatne grimst arvien dziļāk šajā nelaimē.
Sabiedrība par spaisa izplatību: politiķi nedara pilnīgi neko (118)
Mēneša laikā cer pielikt punktu «spaisa» sērgai
Saeima līdz aprīļa beigām cer pieņemt likuma grozījumus, ar kuriem cer pielikt punktu «spaisa» sērgai, Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» pavēstīja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens («Vienotība»).
Savukārt «spaisa» tirgošanas un lietošanas kriminalizēšana tiks panākta nedēļas laikā.
Kā nesen TV viens apkarotājs teica, gan jau tos spaisa tirgotājus heroīna u.c. "nelikumīgo narkotiku" tirgotāji ātri izspiedīs.
— Pauls Bankovskis (@bankovskis) April 2, 2014
«Es ceru, ka līdz aprīļa beigām būs likuma grozījumi, kas aizliegs vispār apritē šāda veida psihoaktīvās vielas, arī ļaus apturēt tirdzniecības vietu un uzņēmuma darbību, uzlikt aizliegumu fiziskai personai turpināt tirgot un arī izņemt vielu, un arī brīdināt īpašnieku, ka viņa īpašumā notiek tirdzniecība, un uzlikt aizliegumu,» sacīja Ašeradens.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) atzina, ka mēnesis ir ļoti optimistisks scenārijs, taču uzsvēra – vispārējs aizliegums ir vienīgais veids, kā «aizklapēt šīs bodes».
Tiešām, kāds prokurors varētu iedarbināt KL 319.p par "valsts amatpersonu bezdarbību" #spaisa lietā,kā saka @guntisbelevics #sastrēgumstunda
— Nellija Ločmele (@NellijaL) April 2, 2014
«Lai policija varētu aizvērt šīs točkas, ir jābūt vispārējam aizliegumam, ka Latvijas Republikā šāda veida psihoaktīvās vielas nevar būt apritē,» norādīja ministrs, piebilstot, ka Iekšlietu ministrija vēlas lielākas pilnvaras policistiem, lai jau uz aizdomu pamata par tirgošanu varētu slēgt arī tirdzniecības vietu.
Ministrs atbalsta šo darbību kriminalizēšanu un bargus sodus par «spaisa» tirgošanu.
@Ruksane @krisselerts palasi par to,kas notiek ar smadzenēm,ja ilgstoši pīpē ar ķīmiju piesūcinātu mauriņu...
— Baiba Strautmane (@BaibaStrautmane) April 2, 2014
Intresanti vai visi entuziasti kas saka ka vajag vairāk naudu, būtu tik pat kaismīgi ja celtu nodokļus ?
— Krišs Ēlerts (@krisselerts) April 2, 2014
Savukārt biedrības «Stop Drugs» pārstāvis raidījumā pavēstīja, ka šodien kārtējā reidā Marijas ielā 1 piecu minūšu laikā saskaitīti seši «spaisa» pircēji.
Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna stāstīja, ka «spaisa» atkarīgos redz jau no 2008.gada, bet pēdējā gada laikā tendence ir ārkārtīgi jūtama un nav tādas dienas, kad centrā neiestājas kāds maisījuma pīpētājs.
Vai pastāv dzīve pēc "Spice" kriminalizēšanas? Lasot twitteri, šķiet, ka nē.
— Krišjānis Bušs (@kbuss) April 2, 2014
Atšķirībā no citiem narkotisko vielu lietotājiem «spaisa» lietotāji ir agresīvi, atrodas halucināciju varā un bieži vien neatceras, kas ar viņiem noticis. «Tā ir populārākā viela, ko lieto jaunieši,» secināja Stirna.
Tikmēr jauniešu ielu kultūras projekta «Ghetto Games» vadītājs Raimonds Elbakjans pauda skarbu viedokli:«Ja pēc narkotikām var aiziet tāpat kā pēc maizes vai bulciņas, tas ir ārpus visiem mēriem. Kā līdz tam valsts vispār var aizdzīvoties?»
VM pieprasījusi 65 tūkstošus eiro «spaisa» atkarīgo rehabilitācijai
Veselības ministrija (VM) pieprasījusi 65 tūkstošus eiro «spaisa» atkarīgo rehabilitācijai, Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» pavēstīja veselības ministre Ingrīda Circene («Vienotība»).
Viņa norādīja, ka finansējums pieprasīts no rezerves fonda, līdz ar to valsts budžets nebūs jāgroza.
Nejauksim divas dažādas lietas - ja par bērniem atbild vecāki, tad par spaisa "legālo" un nesodāmo tirgošanu - tomēr politiķi.
— Kristīne Želve (@Zelve) April 2, 2014
Tāpat paredzētas divas informatīvās kampaņas – drīzumā tiks veidota videofilma jauniešiem, bet nākamā kampaņa plānota rudenī.
VM papildus esošajām sešām gultasvietām plāno finansēt vēl 10 gultasvietas.
@kbuss kriminālatbildība - tirgotājiem.
— Kristīne Želve (@Zelve) April 2, 2014
Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna atzina, ka «spaisa» lietotāji ir ievilkti šajā sērgā ziņkārības dēļ, jo par to pašlaik tiek daudz runāts publiski. Ja reiz jaunietis ir sācis lietot «spaisu», viņam jau ir psihiskas problēmas un viņam būs liela tieksme to turpināt.
Savukārt jauniešu ielu kultūras projekta «Ghetto Games» vadītājs Raimonds Elbakjans uzsvēra, ka jauniešiem vairāk ir jāstāsta pozitīvās lietas, nevis jāatgādina par problēmām. Arī skolās bērnus nevajag biedēt, jo viņi ļoti labi zina, kas ir «spaiss». «Viņi tikai pasmejas un iet tālāk,» viņš piebilda.
@GRozenbergs @IngaSnore Tur jau tā lieta,ka probl.jau bija. Labāk izlikties, ka nav?Turklāt viņa minēja, ka pusaudži to "reklamē"savā starpā
— Zanda Ozola-Balode (@OzolaBalode) April 2, 2014
Kamēr kàds neaizies pa pieskari,tikmér to spaisa likumisko pusi muļļās.Divus gadus veci notikumi piemirsušies.
— Ieva Alberte (@AlberteIeva) April 2, 2014
Raidījuma viesi pauda viedokli, ka tie, kas gribēs, vienmēr atradīs, kā nopirkt «spaisu», tāpat liela nozīme ir vecākiem, kā arī plašākām ārpusskolas nodarbībām.