Eksperiments: VID, iespējams, par nomu pārmaksā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Par blakus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones kabinetam esošo neaizņemto biroju privātuzņēmējiem jāmaksā krietni mazāk, nekā tiek prasīts no valsts, atklājies Latvijas Televīzijas raidījuma «De facto» veiktajā eksperimentā. VID par vienu kvadrātmetru Talejas ielas jaunbūvē maksā 13,30 eiro, tikmēr privātuzņēmējiem telpas tiek piedāvātas par 8 līdz 9 eiro kvadrātmetrā.

VID jāmaksā nomas maksā mēnesī vairāk nekā pusmiljons eiro, bet gadā kopējā cena ir krietni virs sešiem miljoniem eiro. Turklāt papildus jāmaksā gan par apsaimniekošanu, gan jāsedz komunālie maksājumi. Taču «De facto» atklājis, ka par zemāku cenu pie šīm pašām telpām var tikt privātuzņēmēji. Sludinājumos var izlasīt, ka piedāvātā nomas maksa par kvadrātmetru svārstās no 10 līdz 11 eiro. Tomēr «De facto» žurnālisti, uzdodoties par uzņēmējiem, tikšanās laikā ar mākleri, kā arī šīs ēkas iznomātāju - «Biznesa centra Ezerparks» valdes priekšsēdētāju Kasparu Zaulu noskaidroja, ka apmēram 150 kvadrātmetrus plašās telpas ir iespējams nomāt par zemāku cenu: «Astoņi es nevaru tagad apsolīt, bet par deviņiem es varētu teikt gandrīz droši šobrīd, ka - ja sakāt šodien «jā», tad es arī diezgan droši varētu teikt «jā».»

«De facto» pieļauj, ka ilgāku sarunu rezultātā varētu vienoties arī par astoņiem eiro kvadrātmetrā. Taču, salīdzinot ar VID maksātajiem 13,30 eiro, arī deviņi eiro ir krietni mazāka cena.

Ja šādu nomas maksu maksātu VID, tad gadā tas ietaupītu vairāk nekā divus miljonus eiro.

«Pirmais, kas uzreiz iešaujas prātā - tas ir neētiski manā skatījumā, jo ēka ir būvēta ar mērķi – VID, kā arī uzstādījums no iepriekšējā un šā ministra bijis, ka maksimāli jāsamazina šīs izmaksas. Tas mums būs pamats sākt sarunas, lai varētu [nomas maksu] pazemināt,» pārsteigumu neslēpj Pētersone.

Iznomātāji gan aizbildinās ar ēkas specifiskajām prasībām.

Piemēram, ar īpaši izbūvētu datu centru, muitas laboratorijām, vietu kinologiem. Taču tas aizņem tikai daļu nama. Tā kā cena par to izveidi ir noslepenota, nav iespējams pārliecināties, vai «De facto» eksperimenta rezultātā uzzinātā nomas maksa nevarētu būt tā, kuru vajadzētu maksāt arī VID.

Ēka pieder «Biznesa centram Ezerparks». Tā līdzīpašnieki ir «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kam pieder apmēram 30%, un ar bijušo Rīgas mēru Gundaru Bojāru reiz saistītais «Mežaparks SPV». Pirms sarunas ar VNĪ valdes locekli Andreju Milzarāju «De facto» neatklāja eksperimenta rezultātā uzzināto nomas maksas apmēru, līdz ar to noprotams, ka arī Milzarājs nebija zinājis, cik zema ir piedāvātā nomas maksa privātuzņēmējiem. «Šo nomas maksu regulē tirgus. Šie 10 eiro, kas tiek pilnīgi oficiāli visur publicēti, ir adekvāta nomas maksa tirgum šajā ēkā,» skaidro Milzarājs. Uz «De facto» norādi, ka piedāvātā nomas maksa ir zem 10 eiro, viņš skaidroja: «Tās ir privātas telpas. Privātais, teiksim tā, var slēgt darījumu, kā viņš uzskata par pareizu.» VID gan šādu iespēju nav - to ierobežo savulaik noslēgtais nomas līgums. Tas gan paredz izmaiņas no nākamā gada, taču vien palielinājumu vai samazinājumu saistībā ar inflāciju, kā arī veidot uzkrājumu remontdarbiem.

«Cenu nevarētu prasīt zemāku, jo, protams, tas tika viss izrēķināts. Loģiski, ka mēs nevaram jums parādīt līgumu tāpēc, ka tas ir konfidenciāls, bet tās bija garas sarunas ar valsts pusi toreiz, kad līgums tika vēl pārslēgts un mainīts,» uzskata «Biroju centra Ezerparks» pārstāve Marta Krivade.

Valsts kontrole jau pirms vairākiem gadiem norādīja uz nesaimnieciskumu šīs ēkas būvniecībā, kā arī uz neskaidrajiem nosacījumiem nomas maksas aprēķinos.

VID par jauno ēku maksā 6,5 miljonus eiro gadā, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekš par tā rīcībā esošajām telpām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu