Straujuma izveidojusi Streļčenoka darbības novērtēšanas komisiju

KNAB arodbiedrība bija nosūtījusi Straujumai vēstuli, lūdzot veikt dienesta izmeklēšanu, lai konstatētu iespējamo biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vai citu amatpersonu civiltiesisko atbildību, apzināti neievērojot tiesību normās un augstākas amatpersonas rīkojumos noteikto, kā rezultātā birojam tiesvedības gaitā ir radušies zaudējumi 8594 eiro apmērā, kā arī veikt darbības regresa prasības vēršanai pret atbildīgajām amatpersonām.

Tomēr Straujuma atbildes vēstulē norāda, ka KNAB priekšnieka saukšana pie disciplināratbildības ir aizliegta. Konkrētajā tiesiskajā situācijā Ministru kabinetam kā augstākai iestādei pārraudzības tiesības ir ierobežotas ar apzinātu likumdevēja lēmumu. Tāpat analoģiska situācija ir saistībā ar dienesta izmeklēšanu, jo normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības Ministru kabinetam veikt dienesta pārbaudi attiecībā uz biroja priekšnieka civiltiesiskās atbildības izvērtēšanu, kas ir saistīta ar tiesību normu nepareizu piemērošanu vai interpretāciju.

Komentējot lūgumu izvērtēt citu KNAB amatpersonu civiltiesisko atbildību, Straujuma informē, ka dienesta izmeklēšana ir jāveic KNAB likuma noteiktajā kārtībā, tāpēc viņa arodbiedrības iesniegumu ir nosūtījusi KNAB priekšniekam.

Jau ziņots, ka nesen arodbiedrība lūdza Straujumai veikt dienesta izmeklēšanu KNAB un piedzīt no atbildīgajām amatpersonām zaudējumus, kas radušies, tiesājoties ar bijušo biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

Strīķe tiesājās ar KNAB par viņas atbrīvošanu no vietnieces amata. Tiesāšanās rezultātā birojam ir nodarīti zaudējumi 8594 eiro apmērā, proti, par labu Strīķei piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu 5278 eiro apmērā, birojam jāsedz zvērināta tiesu izpildītāja sprieduma izpildes izdevumi 1082 eiro apmērā, bet Strīķei piedzītie tiesāšanās izdevumi ir 1500 eiro apmērā. Tāpat birojs samaksājis astoņu eiro lielo valsts nodevu, 440 eiro tiesas izdevumus un 284 eiro lielu drošības naudu par iesniegto kasācijas sūdzību.

Valsts pārvaldes likums nosaka, - ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai, tā prasa, lai amatpersona atlīdzina zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Savukārt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā teikts, ka, lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu. Šajā likumā arī minēta norma par to, ka amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

Iepriekšminētais likums arī paredz, ka augstāka iestāde veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.

Arodbiedrība lūdza Straujumai veikt dienesta izmeklēšanu, lai konstatētu iespējamo Streļčenoka vai citu amatpersonu civiltiesisko atbildību, apzināti neievērojot tiesību normās noteikto, kā rezultātā birojam tiesvedības gaitā ir radušies zaudējumi, kā arī veikt darbības regresa prasības vēršanai pret atbildīgajām amatpersonām.

Strīķe šobrīd ir pazemināta amatā par juristi. Streļčenoks pērn 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju.

Ja nākamās tiesu instances nemainīs spriedumu, tad KNAB, iespējams, nākotnē būs jāmaksā apjomīgi izdevumi citām bijušajām un esošajām KNAB darbiniecēm.