Graudaugu sējumiem līdz šim laika apstākļi ir labvēlīgi, taču sniega trūkums Kurzemē un Zemgalē rada nelielas bažas par turpmāko ziemošanu, pastāstīja aģentūras BNS aptaujātie lauksaimnieki.
Lauksaimnieki: sējumi ziemo labi; bažas nākotnē rada sniega trūkums Kurzemē un Zemgalē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis teica, ka kopumā sējumi šobrīd ziemo labi un
sevišķi labi tiem klājas Vidzemē un Latgalē, kur sniega sega sējumus pasargā no temperatūras svārstībām.
«Tur, kur joprojām ir sniegs, - Vidzemē un Latgalē - tur tiešām viss joprojām ir kārtībā un nekādu bažu nav. Bet tiem [reģioniem], kas ir bez sniega, - lielākā daļa Zemgales un visa Kurzeme - netipiski siltais laiks nav diez cik labs. Ja kļūs vēl siltāks, augiem var sākties dzīvības procesi un pēc tam pat neliels sals nelielu bojājumu var dot. Jācer, ka tik silts nebūs, lai tie [sējumi] atdzīvotos,» teica Balodis.
Pēc viņa sacītā, lai sējumi atdzīvotos, gaisa temperatūrai dienā būtu jāpieturas piecu grādu robežās, taču sinoptiķi pagaidām tik siltus laika apstākļus nesola. «Par veģetāciju [gaisa temperatūrai sasniedzot piecu grādu atzīmi] to ir grūti nosaukt, bet kaut kādi dzīvības procesi augam var aizsākties. Veģetācija vēl īsti nesāksies, tas ir skaidrs, jo tomēr vēl ir auksts,» sacīja Balodis, piebilstot, ka augi, kas ir sākuši dzīvības procesus, uznākot salam martā, var ciest daudz vairāk nekā tie, kas joprojām ir dziļā ziemas miegā.
Arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža norādīja, ka pašlaik sējumiem nav nodarīts kaitējums, jo šogad ziema nav barga. «Protams, ja šādos laika apstākļos atsākas veģetācija, tā novārdzina augus, bet tajā pašā laikā augšana virzās un priekšu, cerošana veidojas.
Ja pašlaik neuznāks lielāks sals, tad visam vajadzētu būt ļoti labi,»
sacīja Ruža, piebilstot, ka drošāk ir reģionos, kur zemi klāj sniegs. Savukārt Zemgalē, kur nav sniega, veidojas labāks ražas potenciāls.
Ruža arī norādīja, ka
ziemājiem izšķiroši būs laika apstākļi martā un aprīļa sākumā,
kad vēl var uznākt pēdējais sals.
Viņš atzīmēja, ka martā augi ir diezgan novārdzināti, līdz ar to arī mazāks sals tiem var diezgan būtiski kaitēt. «Būtiskākais, lai šobrīd neuznāk kailsals, kas pārsniedz [mīnus] 10, 12 grādus. Īslaicīgi tā nebūtu liela problēma, bet, ja kādu dienu, divas tas sasniedz 15 grādus, var rasties draudi,» sacīja Ruža, piebilstot - pagaidām bažu nav, jo sinoptiķi nesola būtisku gaisa temperatūras pazemināšanos.
Jau ziņots, ka ziemāju sējumi februāra vidū izskatās labi un pastāv cerība, ka tie varētu veiksmīgi pārziemot.