Pēc diviem mēnešiem – 1.aprīlī - atvērs elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, tāpēc portāls TVNET devās uz interviju pie «Sadales tīkla» valdes locekļa Ilvara Pētersona, kurš atbildēja uz galvenajiem jautājumiem par gaidāmajām izmaiņām. Viņš pastāstīja, ka līdz ar tirgus atvēršanu patērētāji drīz varētu sagaidīt vairākus jaunumus: priekšapmaksas kartes, kā arī interesantus komplektus, piemēram, elektrību kopā ar veļasmašīnām, televizoriem un citu elektrotehniku.
Lūdzu, izstāstiet lasītājiem, vai un kas mainīsies no1.aprīļa?
No 1.aprīļa mainīsies viena svarīga lieta – nebūs vairs regulēts tarifs pašai elektroenerģijai. Tajā pašā laikā saglabāsies regulējums sadales pakalpojumiem, pārvadiem un elektroenerģijas piegādei. Aptuveni trešdaļa no cenas, ko šobrīd maksājam par elektroenerģiju, būs brīvajā tirgū.
Ko tas maina?
Ja mēs paskatāmies no mūsu katra ikdienas, redzam to, ka mums būs iespēja izvēlēties kaut ko citu: vai no esošā tirgotāja Latvenergo piedāvājumiem, kas jau ir publiskoti, vai citiem tirgotājiem. Gaidām, ka tuvākajā laikā viņi nāks klajā ar saviem piedāvājumiem, vadoties pēc Latvenergo pateiktajām cenām.
Cik plašs piedāvājumu klāsts sākumā varētu būt?
Latvenergo bija seši piedāvājumi. Arī Baltcom, kas ir apstiprinājis, ka piedalīsies ar saviem piedāvājumiem pēc tirgus atvēršanas, varētu būt seši. Noteikti arī pārējiem uzņēmumiem, kas iesaistīsies, būs dažādi piedāvājumi, piemēram, tādi, kas domāti lielākiem un mazākiem patēriņiem. Visiem tirgotājiem ir jānodrošina tā saucamais universālais pakalpojums.
Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka tiem iedzīvotājiem, mājsaimniecībām, kas nav izvēlējušās savu tirgotāju vai arī pie esošā tirgotāja ir beidzies līguma termiņš, elektroenerģija joprojām tiks piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros. Kad universālais pakalpojums stājas spēkā, tā cena tiek fiksēta uz 12 mēnešiem un nav nekādas līguma laušanas maksas.
Jebkurā brīdī mājsaimniecība var izvēlēties citu tirgotāju vai piedāvātāju.
Tas ir pakalpojums, ko cilvēks saņems «pēc noklusējuma», ja beigsies kāds cita pakalpojuma līgums?
Jā. Varētu teikt, ka tā ir sociāla garantija, lai, beidzoties līgumam, kam ikdienā cilvēki mēdz neizsekot līdzi, nepaliktu bez pakalpojuma un nebūtu risks, ka viņam pārtrauks piegādi. Tas nenotiks..
Minējāt Latvenergo un Baltcom. Kādi vēl piedāvātāji ienāks tirgū?
Savā mājas lapā publicējam tos tirgotājus, kuri ir apstiprinājuši vēlmi darboties mājsaimniecību tirgū un izrādījuši vēlmi publiskot savu vārdu. Tādi ir trīs.
Kas ir trešais?
Trešais ir BCG Rīga.
Vai tirgotāji var pievienoties tirgum arī pēc 1.aprīļa?
Atveroties tirgum, tirgotāji var būt neierobežotā daudzumā.. Domāju, ka, atveroties tirgum, te varētu ienākt arī starptautiski investori, pārpērkot kādu mazāku tirgotāju vai nākot ar savu zīmolu.
Jauni tirgotāji var pievienoties jebkurā brīdī?
Jā, jebkurā brīdī.
Kā ir ar mājsaimniecību izvēles biežumu? Vai man 1.aprīlī jāizvēlas, kādu piedāvājumu vēlos lietot līdz mūža galam, vai arī es varu ik pēc brīža pārslēgt jaunu līgumu, mainīt piedāvājumus?
Tur slēpjas tirgus skaistums.
Jūs noteikti varat izvēlēties un mainīt. Jums ir pilnīga izvēles brīvība.
Konkrētais piedāvājums ir spēkā minimums mēnesi. Nevar mainīt piedāvājumus vai tirgotājus biežāk kā reizi mēnesī. Nevar mainīt katru nedēļu, bet var mainīt katru mēnesi..
No datu apstrādes viedokļa jāņem vērā, ka jums jāizvēlas līdz katra mēneša 15.datumam..
Vai paredzētas kādas sankcijas, ja cilvēks sākumā mainīs tirgotājus un piedāvājumus katru mēnesi? Vai ir paredzētas kādas līgumu laušanas maksas?
Universālajam pakalpojumam bāzes variantā nav nekādu sankciju. No Latvenergo piedāvājuma redzējām, ka dažiem viņu pakalpojumiem ir līguma laušanas maksas. Tas ir diezgan saprotami, jo, ja viņi noslēdz līgumu uz ilgāku termiņu, viņi uzņemas riskus par biržas elektrības cenu svārstībām. Līdzīgi ir telekomunikāciju nozarē – ja pērkam internetu vai citus pakalpojumus kopā vienā komplektā, noslēdzam līgumu uz 24 mēnešiem. Idejiski varam vilkt paralēles.
Cik lielas ir līguma laušanas maksas? Ar kādām summām jārēķinās?
Katrs tirgotājs piedāvās savu maksu. Domāju – ja tirgotājs nāks klajā ar atraktīvāku piedāvājuma uz ilgāku termiņu, lielākiem apjomiem, laušanas maksa varētu būt augstāka. Ja nemaldos, Latvenergo piedāvājumos līguma laušanas maksa atkarībā no patēriņa būs 15 vai 30 eiro. Pēc zināma laika līguma laušanas maksa samazinās. Arī šeit var vilkt paralēles ar telekomunikācijām..
(Sarunā iesaistās Sadales tīkla klientu līgumu direktors Vents Kleikalīdis. Viņš skaidro, ka līguma laušanas maksu piemēro tikai tad, ja klients vēlas lauzt līgumu agrāk par tā termiņa beigām. Standarta līgumi būs uz ilgāku termiņu, taču tāpat var vienoties par īsāka termiņa līgumu, piemēram, uz mēnesi.)
Izteicāties, ka tirgotāji varētu piedāvāt atraktīvus piedāvājumus. Vai esat pavērojuši citu valstu pieredzi šajā jomā? Kādus citus pakalpojumus tirgotāji varētu piedāvāt vienā paketē vai grozā ar elektroenerģiju?
Domāju, ka tādi būs. To jau dara Baltcom, kas sapako kopā vairākus pakalpojumus. Salīdzinot divus konkurentus, piemēram, Baltcom un uzņēmumu X, elektrības cena abiem var būt vienāda vai Baltcom pat nedaudz augstāka, bet, saliekot visu kopā un maksājot mazāku komisijas maksu, cilvēks sajūt ieguvumu.
Tāpēc visas vajadzības un izmaksas jāvērtē kopumā..
No 1.aprīļa gaidāms elektroenerģijas cenu kāpums. Ar kādu pieaugumu jārēķinās?
Tagad diezgan skaidri iezīmējās, ka kāpums būs 7-12%, salīdzinot ar tagadējo Pamata tarifu. Gribēju piebilst, ka no 1.aprīļa Starta tarifs vairs nav spēkā. Līdz ar to atlaide, ko vēsturiski dalīja visām mājsaimniecībām, neskatoties, vajag vai nevajag, no 1.aprīļa vairs nebūs spēkā..
Sanāk, ka pēc diviem mēnešiem par elektrību jāmaksā par aptuveni desmito daļu vairāk.
Grūti komentēt. Manuprāt, šobrīd Latvenergo nosauktā cena - 16,9 centi par kWh - ir dārgākā. Ja paskatāmies Eiropas cenas, tur ir ap 20 centiem par kWh. Tā ka mēs vienalga neesam dārgākajā apgabalā.
Vai tarifi varētu kāpt līdz Eiropas līmenim - 20 centiem par kWh?
Nedomāju. Drīzāk varētu būt Latvenergo preses konferencē izskanējušais variants. 2016.gadā nodos starpsavienojumus un līdz ar to mēs iegūsim vēl lētāku cenu apgabalu, kas šobrīd pieejams Skandināvijā, bet starpsavienojumu trūkuma dēļ nav pieejams mums.
Domāju, ka mēs noteikti netuvosimies Eiropas cenu līmenim..
Parasti, pieaugot konkurencei kādā nozarē, cenas samazinās. Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc elektroenerģijas tirgū tirgotāju būs vairāk, konkurence - lielāka, bet cenas augs!
Te svarīgi atcerēties, ka ilgstoši viens komersants subsidēja visas mājsaimniecības, pārdodot elektroenerģiju stipri zem tirgus cenas.
Un kā būs tagad?
Subsidēšanu no 1.aprīļa pārtrauks, un loģiski, ka cenas fiksēsies tajā līmenī, kur tām bija jābūt.
Atgādiniet, kas subsidēja un kāpēc to pārtrauks.
Eiropas Savienība.. pieprasa, lai elektroenerģijas tirgus tiktu atvērts. Manuprāt, mums pat nav izvēles, vai to darīt vai nedarīt. Atveroties tirgum, viens uzņēmums vairs nevar subsidēt tādā veidā, kā tas bijis līdz šim. Tāpēc tas tiek izbeigts.
Iepriekš izskanējis, ka Latvija, atverot elektrības tirgu, ņem piemēru un mācās no kaimiņu kļūdām. Vai esat saskatījuši viņu darbībā kādas kļūdas, ko mums noteikti nevajadzētu pieļaut?
Lietuva vēl nav atvērusi savu tirgu, tas notiks nākamgad.
Mūsuprāt, igauņi izdarīja neveiksmīgi to, ka atstāja dalītu klientu apkalpošanu – apkalpošanā iesaistīts gan sadales operators, gan tirgotājs. Klients saņem divus rēķinus. Viens ir no transporta kompānijas, kas Latvijā ir Sadales tīkls, bet otrs – no paša tirgotāja. Slikti, ka rēķini ne vienmēr ir vienos termiņos un uzreiz jāmaksā dubulta komisijas maksa.. un jātērē divreiz vairāk laika. Esmu jau teicis kolēģiem, ka viena rēķina apmaksai internetbankā vajadzīgas vidēji piecas minūtes.. Es pat nerunāju par laika patēriņu, ja klientam jāiet uz pasta nodaļu vai banku..
Eiropas, tostarp skandināvu enerģētikas kompānijas nonākušas pie slēdziena, ka mājsaimniecību gadījumā noteikti vajag veidot vienotu modeli: viens rēķins, viens līgums un viena centralizēta klientu apkalpošana, lai mājsaimniecību pārstāvim nav jāstaigā pa entajām instancēm un jākārto tie paši jautājumi, lai tikai dabūtu mājās elektrību.
Piemēram, ja es izvēlēšos Baltcom piedāvājumu, tad visos jautājumos, kas saistīti ar elektrību, tostarp, ja pazūd elektrība, rodas neskaidrības ar rēķiniem, man būs jākomunicē ar viņiem?
Jā. Protams, reālos darbus, piemēram, bojājumu novēršanu, viņi neveiks, taču viņi komunicēs ar klientu..
Vai tādā gadījumā problēmas atrisināšanai nevajadzēs vairāk laika?
Domāju, ka nē. Pat ja jūs komunicētu ar mums un kaut kas notiktu, mums tāpat pēc tam būtu jāinformē arī tirgotājs. Komunikācija notiktu tāpat. Labāk ir tā, ka komunikācija ir vienās rokās un centralizēta. Ne velti tās valstis, piemēram, Skandināvija, kas ilgstoši darbojas atvērtā tirgū, tagad ievieš šo modeli. Viņi savā laikā sāka no otra gala un cilvēkiem bija daudz rēķinu. Tagad vistuvāk Latvijas situācijai būs nokļuvusi Dānija.
Pēdējie ienākot tirgū, mēs esam mācījušies no visām kļūdām un uzreiz iekāpuši pareizajā vagonā.
Ir vēl kaut kas tāds, ko negribam pārņemt no kaimiņiem?
Jā, tas ir veids, kā mēs stāstām mājsaimniecībām. Igaunijā slikti bija tas, ka viņi radīja ažiotāžu. Cilvēkiem radās izpratne – ja es tagad neizvēlēšos, man mājās nebūs elektrības. Tā rezultātā cilvēki ziemā tika izdzīti ārā ielās. Arī veci cilvēki stāvēja rindās un mēģināja pārslēgt līgumus, lai gan viņiem tas nebija jādara.
Mūsu gadījumā sakām, ka elektroenerģijas plūsmu nevienu brīdi nepārtrauks nevienai mājsaimniecībai, ja vien cilvēks pats no tās neatteiksies.
Pat ja cilvēks neko nevēlas darīt vai nav pārliecināts, nekas nav jādara. Ja jūsu mājsaimniecība ir pārliecināta par savu izvēli no dzirdētajiem piedāvājumiem, varat tos izvēlēties, jo jebkurā gadījumā riskējat ar vienu mēnesi. Ja jums pakalpojums nepatiks, nākammēnes varat to mainīt.
Bet ar līguma laušanas summu.
Atkarīgs no piedāvājuma. Nevaru runāt tirgotāju vietā, bet, izprotot viņu biznesu, pieļauju, ka viena tirgotāja piedāvājumu ietvaros varēsiet vienoties par maiņu bez līguma laušanas maksas. Domāju, ka līguma laušanas maksa vairāk domāta, lai jūs nepaņemtu vienu labāko piedāvājumu no viņiem, bet pēc mēneša aizietu pie cita tirgotāja. Viņi mēģina sevi aizsargāt. Bet, kamēr jūs izvēlaties viena tirgotāja piedāvājumu ietvaros, varētu mēģināt vienoties bez līguma laušanas maksas.
Droši vien esat pētījuši pieredzi citās valstīs. Vai tur piedāvātāju tirgus ir sadrumstalots, vai arī tajā darbojas daži lielie vaļi kā telekomunikācijās?
Ir dažādi. Igaunijā mājsaimniecību tirgū darbojas aptuveni pieci tirgotāji.
Mājsaimniecības ir diezgan vienādas, tās nevar sadalīt daudzos segmentos. Ir mazi patēriņi, un ir tādi objekti, kuros elektroenerģiju patērē bieži. Mājsaimniecībām ir arī brīvdienu mājas, kurās ir mazs patēriņš, jo vasarā tur neko īpašu apsildīt nevajag, bet ziemā tur cilvēki neuzturas. Domāju, ka varētu būt kādi trīs segmenti. Līdz ar to piedāvājums ir vienveidīgs.
Citās valstīs piedāvā elektrības priekšapmaksas iespējas. Zinot cilvēku migrāciju, tas nākotnē varētu būt interesanti arī Latvijā. Ir īres dzīvokļi, ir cilvēki, kas pamatā dzīvo laukos, bet īrē dzīvokli arī pilsētā. Namu apsaimniekotājiem un dzīvokļu izīrētājiem būtu vienkāršāk, ja varētu veikalā un kioskā nopirkt priekšapmaksas karti. Viņiem nebūtu jāuztraucas, vai īrnieks ir samaksājis par elektrību.
Ja īrnieks gribēs dzīvoklī elektrību, viņam būs jānopērk priekšapmaksas karte.
Līdzīgi kā telekomunikācijās?
Jā. Par priekšapmaksu lielu interesi izrāda Skandināvijas valstīs.
Tad vēl tirgū varētu parādīties dažādu pakalpojumu sapakošana vienā grozā, tas pārsvarā ir interesanti telekomunikāciju uzņēmumiem, jo viņi paplašina savu produktu portfeli un padara atraktīvākus pašus piedāvājumus.
Elektroenerģijas tirgotāji varētu sadarboties arī ar elektropreču tirgotājiem. Šeit ir iespējas dažādi kombinēt. Elektropreču lielveikali varētu sadarboties ar konkrētiem elektroenerģijas tirgotājiem, piemēram, pērkot lielāku televizoru vai citu tehniku, viņi var piedāvāt uz gadu 100 kWh atlaidi elektrībai katru mēnesi. Te ir daudz iespēju padarīt piedāvājumus atraktīvākus.
Bet te droši vien nav runa par šo gadu. Šogad būs jāļauj ieskrieties, vai ne?
Jā, domāju, ka pirmais gads paies, lai visi – gan iedzīvotāji, gan tirgotāji, saprastu, kas tas īsti ir. Tāpēc jāļauj drusciņ nomierināties. Tāpēc sakām –
ja cilvēkiem nav īstas pārliecības, nav jāskrien un kaut kas jāmaina tikai mainīšanas pēc.
Vai tad, ja cilvēks neko nemaina, viņam elektrība tiek nodrošināta pēc Latvenergo universālā tarifa?
Ja jūs šobrīd esat Latvenergo klients un pilnīgi ignorējat visu, kas patlaban notiek, neliekoties ne zinis, no 1.aprīļa kļūsiet par Latvenergo universālā pakalpojuma klientu. Bet no Latvenergo saprotu, ka arī līdz universālā pakalpojuma klientiem jānonāk informācijai par piedāvājumiem..
Kur man jāgaida informācija?
No Latvenergo dzirdēju, ka pasta kastītē vai arī e-latvenergo.lv..
Pēc kādiem kritērijiem jūs ieteiktu cilvēkiem izvēlēties konkrētu piedāvājumu?
Pirmkārt, aicinātu cilvēkus fokusēties uz savu reālo patēriņu.. Ir normāli, ka daļa cilvēku nezina, cik kWh viņu mājsaimniecība mēnesī patērē.. Patēriņu visvieglāk var uzzināt, paceļot augšā iepriekšējos rēķinus fiziski vai onlainā. No tā vajadzētu izdarīt secinājumus.
Tāpat vajadzētu paskatīties, vai līdz šim esat veikuši korektus norēķinus ar esošo tirgotāju. Cilvēki bieži vien nepaskatās skaitītājā, bet samaksā par elektrību noteiktu summu. Var izveidoties situācija, ka cilvēks ir ļoti pārmaksājis vai arī nav pietiekoši samaksājis. Ja cilvēks domā par izmaiņām, vēlams pasekot līdzi, lai līdz 1.aprīlim norēķini būtu pēc iespējas aktuālāki. Tas noteikti atvieglos pāriešanu un izmaiņas..
Runājot par patēriņu, svarīgi papētīt, kā tas mainījies vairāku mēnešu laikā. Viena mēneša dati var neko nedot. Tas var izrādīties aukstākais mēnesis, kurā lietojāt daudz sildāmo ierīču. Jums var rasties priekšstats, ka mēnesī patērējat daudz kWh. Varbūt iepriekšējos mēnešos patēriņš bija mazāks.
Svarīgi noskaidrot vidējo elektrības patēriņu.
Vai Latvijā varētu piedāvāt arī tādus pakalpojumus kā, piemēram, Vācijā, kad naktī elektrība ir lētāka, bet pa dienu dārgāka, kā rezultātā mājsaimniecības daļu elektroierīču, piemēram, veļasmašīnas, darbina naktīs?
(Sadales tīkla klientu līgumu direktors Kleikalīdis paskaidro, ka tāds tarifs līdz šim ir arī Latvenergo. To izmanto arī viņa privātmājā. Piedāvājuma ietvaros atšķiras elektrības maksa pa dienu un naktīs. Turklāt jāmaksā ne tikai par patērētajām kWh, bet arī papildu maksa. Tāpēc viņš atgādina, ka, izvēloties piedāvājumu, jāņem vērā visas rēķina sastāvdaļas. Nevar skatīties tikai maksu par kWh.
Pēc viņa teiktā, visticamāk, pilsētas dzīvoklī mītošai ģimenei šāds piedāvājums patlaban nebūs izdevīgs, jo to vajadzētu izvēlēties tikai mājsaimniecībām ar lielu patēriņu.)
No jūsu teiktā saprotu, ka mājsaimniecei, kurai jāmazgā daudz bērniņa drēbju, šo piedāvājumu nebūtu izdevīgi izvēlēties, jo viņa neko neieekonomēs?
..Pirmkārt, viņai jāpaskatās savs patēriņš un elektrības lietošanas paradumi diennakts laikā.. Maziem patēriņiem tas nav pamatots. Drīzāk ir runa par patēriņiem virs 500 kWh mēnesī..
Arī šī lieta būs atvērta tirgum.. Nākotnē zonu dalījums var mainīties. Līdz šim šā piedāvājuma maksas mainījās pulksten 7 un 23, bet jaunie tirgotāji var piedāvāt citādu diennakts dalījumu, piemēram, četrās vai sešās zonās. Ir visdažādākās iespējas..
(Savukārt Sadales tīkla preses sekretāre Ilze Rubene norāda, ka cilvēkiem turpmāk būs jādomā, kā efektīvāk tērēt elektroenerģiju. Piemēram, elektrotehniku daudzreiz var lietot taupīgāk un gudrāk. Atšķiras elektrības patēriņš lampai, kas sētā deg visu nakti, no lampas, kam uzstādīts sensors un kas iedegas tikai tad, ja kāds nāk sētā. Mazās nianses var būtiski ietekmēt elektrības patēriņu.
Tai pašā laikā mums jābūt uzmanīgiem ar taupīšanu, jo cilvēku mērķis nav visu laiku domāt par taupīšanu un samazināt dzīves kvalitāti.)
Tāpat aicinātu cilvēku izvērtēt, vai viņu saimniecībās, it īpaši laukos, nav objekti ar vairākiem skaitītājiem un vairākiem līgumiem. Pēc jaunās sistēmas sanāks tā, ka katrs līgums ir ar atsevišķu piedāvājumu..
Varbūt ir lietderīgi visus trīs objektus apvienot vienā un uz tā bāzes dabūt labāku piedāvājumu?
.. Vēl viena svarīga lieta, kas atšķiras no telekomunikācijām, ir tāda, ka elektroenerģijas tirgū visi pakalpojumi ir pieejami visā Latvijā. Ja cilvēkam mājās ir Sadales tīkla pieslēgums, tas uzreiz nozīmē, ka viņam automātiski ir pieejami pilnīgi visi tirgotāju piedāvājumi.. Tā ir būtiska atšķirība no telekomunikāciju tirgus. Mēs zinām, ka lielie interneta un citu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji sākumā savus jaunākos pakalpojumus piedāvā Rīgā, ap Rīgu, pilsētās, bet cilvēki laukos tiem īsti netiek klāt. Šeit labā lieta ir tāda, ka pakalpojums ir spēkā uzreiz visiem klientiem visā Latvijā.
Kas pēc 1.aprīļa notiks ar tiem cilvēkiem, kuriem līdz šim bija atlaides, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem? Viņiem elektroenerģijas tarifs varētu kāpt ne tikai par 10%.
Klausoties Latvenergo, zinām, ka viņiem kāpums varētu būt ap pieciem eiro mēnesī. Saistībā ar to Labklājības ministrija patlaban pabeidz Ministru kabineta noteikumus, kas regulēs, kā pašvaldību sociālie dienesti kompensē tēriņus, kāpumu trūcīgajiem, maznodrošinātajiem.
Savukārt attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm Latvenergo norādīja, ka būs 700 kWh dāvana daudzbērnu ģimenēm.
Gadā?
Dzirdēju, ka tā dāvana būs spēkā uzreiz pēc tirgus atvēršanas līdz gada beigām. Vai to atjaunos katru gadu? Tas jāprasa tirgotājam.
Katrā ziņā ir valsts garantētais atbalsts, kas ir 3,8 miljoni eiro un iet caur Labklājības ministriju un pašvaldībām. Nākamgad tie būs 5,12 eiro. [Summa pieaugs, jo šogad tirgus būs atvērts no 1.aprīļa, bet nākamgad un turpmāk – visu gadu.] ..
Cik Sadales tīklam izmaksā darbības saistībā ar tirgus atvēršanu?
Saistībā ar tirgus atvēršanu mums papildus maksā TV klipi, radio klipi un reklāmas laukumi avīzēs. Tas mums līdz šim ikdienā nav bijis vajadzīgs. Viss pārējais – klientu informēšana, drukātie materiāli, visu veidu komunikācija – ir mūsu ikdiena.. Mēs rēķinām, ka visam kopā mēs iztērēsim ne vairāk par 100 tūkstošiem eiro.
Šogad?
Jā, uz tirgus atvēršanu. Tālāk jau mums aiziet ierastā kārtība..
