Tiesībsargājošās iestādes un uzņēmums atsakās vai nevar palīdzēt, sieva uzņemas detektīves lomu

Turklāt Uldis nebija vienīgais no Latvijas, kurš atradās aiz metāla restēm Polijas cietumā.

Tālbraucēja pēdējais reiss

2014. gada 29. oktobris. Parasta diena. Tālbraucējs Uldis savam priekšniekam pa telefonu ziņo, ka vairs nestrādās SIA «Baltijas apaļkoku eksports», jo mēnešalga regulāri tiek izmaksāta mazāka, nekā bija sarunāts.

Uzņēmuma īpašnieks piekrīt Ulda prasībai. Tomēr nākamajā dienā, 30. oktobrī, firmas vadītājs zvana atkārtoti. Lūdz Uldi izpalīdzēt - lai ar citu šoferi tajā pašā dienā dodas pēdējā reisā uz Spāniju. Turklāt sola labi samaksāt - 14 eirocentus par katru nobraukto kilometru.

Uldis, ņemot vērā, ka ar sievu neatrodas Rīgā, turklāt gatavojas darba pārrunām citā kompānijā, atcērt, ka dosies uz Spāniju tikai rītdien, 31. oktobrī, citādi darījumam nepiekrīt.

Priekšnieks akceptē tālbraucēja prasību. Tikmēr otrs šoferis 30. oktobrī piekrauj kravas auto ar preci, un nākamajā dienā abi tālbraucēji dodas ceļā.

Steiga, aizdomīgs kravas iekrāvējs. Rezultātā – tālbraucēja auto pilns ar kontrabandu

Otram tālbraucējam Guntim ir neliela tālbraucēja pieredze, jo pats ir lauksaimnieks. Tikai ziemas sezonā, kad saimniecībā darbu ir mazāk, piestrādā par tālbraucēju papildu peļņai.

Viņš stāsta, ka uzņēmumā «Baltijas apaļkoku eksports» tālbraucējiem maksā vien Latvijas valstī noteikto minimālo algu. Pārējā summa tiek maksāta kā komandējuma nauda, kas nepārklājas ar nodokļiem. Viņaprāt, tā notiek vairumā transporta uzņēmumu Latvijā, un tas neesot nekas jauns.

Kamēr Uldis pavadīja laiku ar ģimeni un bija aizņemts, Guntis iekrāva kravu: stikla šķiedru Valmieras rajonā un konfektes Rīgā, Vecmīlgrāvja pusē.

Kopumā tika iekrautas 17 paletes ar konfektēm un desmit vai divpadsmit ar stikla šķiedru. Konkrētu palešu skaitu Guntis neatceras.

Tālbraucējam nav tiesību plēst vaļā paletes un pārbaudīt to saturu. Ir iespēja palūgt kravas iekrāvējam, lai atver vienu paleti vai iepakojumu. Šajā liktenīgajā gadījumā, steidzoties ātrāk iekraut kravu, Guntis šo iespēju neizmantoja. Turklāt iekrāvējs šo prasību var arī neizpildīt.

«Pēc kravas iepildīšanas, jau braucot, mani mocīja nepatīkamas sajūtas, ka kaut kas nav kārtībā,»

atminas Guntis.

Tālbraucējs pauž, ka paletes tika aptītas ar baltu, necaurspīdīgu plēvi vairākās kārtās.

Viņš skaidro, ka kravas pārvadātājs atbild par kravas iepakojumu vai palešu skaitu. Savukārt, kurš par kravas saturu, Guntim nav zināms. Iespējams, firmas loģistika vai pasūtījuma nosūtītājs.

Firmas īpašnieks, iespējams, arī nezina, ko tieši pārved viņa firma. Tāpēc vainot priekšnieku īsti nebūtu pareizi, pauž tālbraucējs. Bet pastāv varbūtība, ka zina.

Viņaprāt, tranzītuzņēmumi, šai gadījumā tālbraucēju kompānijas, lielu naudu nepelna. Savukārt, ja tiek pārvadāta kontrabanda, parasti to zina arī šoferi.

Lai piepelnītos, parasti tranzītkompānijas pārvadā kontrabandu nelielos daudzumos. Pat ja muitas darbinieki no jebkuras valsts auto kravu pieķer, netiek piespriests bargs sods.

Guntaprāt, kontrabanda lielos daudzumos Latvijā tiek pārvadāta reti. Uz rokas pirkstiem to varētu saskaitīt.

«Šajā gadījumā, mums nezinot, pārvadājām kravu aptuveni 200 000 eiro vērtībā (Polija novērtēja kontrabandu 2,2 miljonu zlotu vērtībā jeb 500 000 eiro). Ja šo kravu nogādātu Spānijā, to varētu pārdot par 400 000 eiro,» prāto Guntis.

Pēc Polijas tiesībsargājošo institūciju datiem, kontrabandas vērtība Spānijā mērojama 1 000 000 eiro apmērā.

Kontrabanda tika paslēpta zem konfektēm

31. oktobrī abi tālbraucēji 9:00 no rīta izbrauca no Rīgas. Tajā pašā dienā Polijā šīs valsts muitas darbinieki apturēja Gunta un Ulda mašīnu un lūdza doties veikt kravas rentgenu.

Izrādījās, konfekšu paletēs bija paslēptas kontrabandas cigaretes, piedevām lielā apjomā.

Nākamajā dienā notika tiesa, kur abiem kontrabandas kravas auto vadītājiem tika piespriests pagaidu ieslodzījums uz trim mēnešiem. Un ne jau atsevišķā kamerā, bet parastā cietumā, kur sēž slepkavas, zagļi un citi noziedznieki.

Interesants fakts, pēc tālbraucēju teiktā, ka Polijas muitas darbinieki bija alkohola reibumā un konfektes, kas pārklāja kontrabandu, konfiscēja un iekrāva savās privātajās mašīnās. Daži pat tās ēda turpat uz vietas, piemin gan Uldis, gan Guntis.

Polijas tiesā lēma, ka drošības maksa par atbrīvošanu līdz nākamajai tiesas sēdei ir 50 000 zlotu jeb 12 500 eiro. Šādas naudas abiem šoferiem nebija. Pēc nedēļas atbrauca advokāti. Līdz tam abus šoferus māca neziņa.

Firmas vadītājs atsakās palīdzēt cietušajiem tālbraucējiem

Bija iespēja katram tālbraucējam veikt vienu zvanu. Viņi izlēma - viens zvanīs firmas priekšniekam, bet otrs sievai, kas paziņos par notikušo pārējiem.

Uzņēmuma «Baltijas apaļkoku eksports» vadītāja Edija Krašeņiņņikova pirmais jautājums tālbraucējiem - kad varēs atgūt transportu un cik tas maksās, neinteresējoties par cietušo stāvokli vai nepieciešamo palīdzību. Viņš vien solīja vienam tālbraucējam segt pusi summas, ko nāksies maksāt advokātam. Tātad 1000 eiro divu tūkstošu vietā. Bet otram būs jāmaksā pašam.

«Pēc pieredzes, parasti firma vai loģistika apmaksā visus izdevumus, pat ja firmas tālbraucējs nonāk cietumā.

Mūsu gadījumā nekādas palīdzības nebija, pilnīgi nekādas,» stāsta Guntis.

Kad tālbraucēja Ulda sieva lūdza tranzītkompānijai samaksāt drošības naudu, lai atbrīvotu vīru, uzņēmuma īpašnieks to atteicās darīt, bet vēlāk pat teica, ka sieva ir sajukusi prātā un lai liekot mieru.

Firmas «Baltijas apaļkoku eksports» izpildirektors neko nezinot par pieķerto kontrabandu

«Baltijas apaļkoku eksporta» izpilddirektors Edijs Krašeņiņņkovs TVNET skaidro, ka neesot informēts par 31. oktobrī Polijā pieķerto viņa firmas auto vesto kontrabandu.

«Mūsu firmā ir 20 kravas auto. Neesmu piefiksējis, ka kāds no mūsu firmas kravas auto būtu pieķerts par kontrabandas pārvadāšanu,» pauž firmas vadītājs.

Viņš nespēj pateikt, cik ātri atguva aizturēto transportlīdzekli Polijā un par savu darbinieku tiesas lietām. Viņu tas neinteresējot.

Savukārt, vai šāds gadījums viņa firmai noticis pirmo reizi, viņš norāda, ka ir bijuši visādi gadījumi, bet konkrēti norādīt, kādi, nevarēja vai nevēlējās.

Ja tālbraucējs zinātu, ka ved kontrabandu, brauktu viens

Guntis apgalvo - ja viņš zinātu, ka tiek vesta kontrabanda, pirmkārt, brauktu viens. Otrkārt, ne par tik mazu naudu.

«Mūs izmantoja. Un tas visvairāk vēl joprojām iekšēji grauž. Gribas atrast vainīgo un stipri sasist,»

pauž cietušais tālbraucējs.

Uz jautājumu, vai viņš pats būtu gatavs pārvest kontrabandu, viņš nevar to apstiprināt vai noliegt. Viss esot atkarīgs no naudas, ko piedāvātu.

«Latvija ir tāda zeme, kur nopelna valsts iestāžu darbinieki, kuri paši ar šādām negodīgām lietām nodarbojas,» uzskata Guntis.

Viņš ir pārliecināts, ka kāds Latvijas policijas pārstāvis zināja par šo kontrabandas kravu, jo viņi pārveda ne jau vienu vai divas kontrabandas paletes, bet septiņpadsmit. Kontrabanda bija 200 līdz trīssimt tūkstošus eiro vērta. (Oficiālie dati liecina, ka kontrabandas vērtība ir augstāka.)

Viņaprāt, šādas naudas vērtu kontrabandu bez policijas ziņas neviens neiekrautu.

Ja grib, kontrabandu var apkarot

«Latvijā, ja to ļoti vēlētos, kontrabandu varētu izskaust nepilna gada laikā.

Uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) robežām, neskaitot Baltkrieviju un Krieviju, kur kontrabanda ieplūst nemērāmi daudz kā caurā sietā, jāievieš rentgens uz pārbrauktuves vietām,» pauž Guntis.

Viņaprāt, tā neesot diža māksla. Visus pēc kārtas vai atlases principa pārbaudīt. Latvijā nav tik liela tālbraucēju plūsma, lai īpaši aizkavētu vadītāju laiku.

Viņš piemin, ka Polijā ir pat desmit vai vairāk reizes lielāka kravas auto plūsma. Un tas neliedz pārbaudīt tālbraucēju transporta kravas.

«Polijas cietumā Latvijas tālbraucēji dzīvo kā savās otrajās mājās. Viņi tur regulāri viesojas,» uzskata Guntis.

Viņš atceras, ka Polijā atradās viens jelgavnieks, kurš iekrāva kravu Latvijas VID Muitas noliktavā Rīgā, Rencēnu ielā. Tajā atradās kontrabanda un nācās pasēdēt Polijas cietumā.

Viņaprāt, strādāt par tālbraucēju nav droši, jo ikviens, pat nezinot, var iekulties šādās nepatikšanās.

«Ja kāda oficiālā Latvijas tiesībsargājošā iestāde aizbrauktu uz Poliju un pajautātu, cik Latvijas pilsoņu ir sēdējuši Polijas cietumos, skaits būtu milzīgs,» domā cietušais kravas auto vadītājs.

Polijā valda likumīgs rekets

Guntis uzskata, ka Polijā valda likumīgs rekets. Tikko notiesātajiem piespriež milzum lielas drošības naudas, lai nenāktos sēdēt cietumā, un soda naudas par kontrabandas vešanu. Turklāt arī transporta uzņēmumiem jāatpērk savas kravas mašīnas, un summas nav mazas. Un tas viss vēl pirms tiesas gala lēmuma. Viņaprāt, šāda kārtība tiek piekopta, lai nopelnītu.

«Visi tālbraucēji zina, kas ir Polija. Ja būtu iespēja to apbraukt pa gaisu, vairums to darītu,»

stāsta tālbraucējs.

Pēc likuma, ja tiesa atzīst tālbraucējus par nevainīgiem, visa iemaksātā nauda jāatdod. Šajā gadījumā Guntim ap 15 000 eiro – 12 500 drošības naudas un 2000 advokāta honorārs, un Guntim ap 5000: divi tūkstoši par advokātu un 2500 eiro drošības maksa. Tomēr Polijā parasti šo iemaksāto summu noraksta kā soda naudu.

Kā ziņojām, tālbraucējiem naudas, kādas iepriekš pieminējām, pašiem nebija. Ņemot vērā, ka firmas īpašnieks atteicās sniegt materiālo palīdzību, arī Latvijas valsts tāpat, nācās aizņemties naudu no radiem un tuviem draugiem.

Guntis norāda - ja Polijas tiesa naudu neatdos, tad šis gads būs ļoti grūts.

Latvijas valsts tiesībsargājošās iestādes atteicās palīdzēt

Kad Ulda, tālbraucēja sieva lūdza palīdzību Latvijas Valsts policijai un Latvijas Ekonomikas policijai, iestādes atcirta, ka gaidīs rīkojumu no Polijas. Citādi neko nevarot pasākt. Arī nespēja ieteikt, ko sievai turpmāk darīt. Viņa paša spēkiem uzzināja, ka ir tiesības veikalos lūgt video ierakstus, ja pati tajos redzama. Šādu informāciju viņa uzzināja vienā no veikaliem, kur ierakstā redzama kopā ar vīru, laika posmā, kad otrs šoferis (Guntis) iekrāva kravas auto.

«Viens no paradoksiem, ka Polija Latvijai nekādus papīrus par izmeklēšanu nav atsūtījusi. Savukārt Ulda sieva aizgāja uz Latvijas policiju, lai uzsāktu izmeklēšanu Latvijā, iestāde atbildēja, ka mūs (tālbraucējus) Latvijā neviens nav aizturējis un tas, ka atrodamies Polijas cietumā, ir mūsu problēma,» stāsta Guntis.

Tālbraucēja sieva bezizejas situācijā

Šofera Ulda sieva Aija, kas centās vīru izpestīt no cietuma, jūtas bezpalīdzīga: «Mans vīrs nav vainīgs! Pirmkārt, viņš neielādēja kravu, otrkārt, viņam nebija tiesību kravu apskatīt.»

Viņa uzsver, ka pašai nācās meklēt tulkus, kas spētu sagatavot dokumentus poļu valodā, jo nācās iesūtīt video, kur redzams, ka iekraušanas laikā vīrs atradās kopā ar viņu veikalā. Kā arī pati brauca uz Poliju šos dokumentus iesniegt. Regulāri sazvanījās ar advokātu un lūdza tikšanos ar vīru, ko Polijas tiesībsargājošās iestādes liedza. Turklāt vīram, kamēr atradās cietumā, netika dotas zāles, kas jādzer regulāri.

«Es tik ļoti gaidu, kad manu vīru attaisnos. Ja vēl pasaulē valda taisnība, tad tai ir jāuzvar!»

apgalvo Aija.

Polija solīja, ka tiesas, iespējams, gala lēmums, tiks paziņots 2015. gada 31. janvārī, tomēr to pārcēla uz nenoteiktu laiku. Guntis Polijas cietumā pavadīja aptuveni divas nedēļas, bet Uldis mēnesi un divas nedēļas.

Latvijā ražo cigarešu kopijas

Tālbraucējam Guntim ir slēpti avoti, kas vēsta, ka Latvijā ir četras vai piecas pusoficiālas rūpnīcas, kur tiek ražotas cigarešu kopijas. Oficiāli šajās rūpnīcās ražo tabakas izstrādājumus, bet neoficiāli arī gatavas cigaretes, ko kā kontrabandu tālbraucēji ved uz Rietumeiropu vai citām valstīm.

Interesanti, ka tabaku kā izejmateriālu drīkst pārvest pāri robežām jebkādos daudzumos. Šai lietā Baltkrievija ir viena no TOP valstīm, no kuras tabaka tiek ievesta Latvijā.

Policija nevar palīdzēt, ja Latvijas pilsonis ir aizturēts ārzemēs

Latvijas Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins TVNET skaidro, ka šādās situācijās tiešām tiek gaidīts ziņojums no ārvalsts tiesībsargājošām iestādēm par konkrēto gadījumu. Cietušajiem ir iespēja doties ar palīdzības lūgumu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policiju, lai tiek sākta izmeklēšana, jo tieši šī iestāde nodarbojas ar kontrabandas apkarošanu.

VID nevar sākt izmeklēšanu, ja to jau veic cita valsts

«Kontrabandas konstatācijas fakts notiek vienā valstī (ārvalstī), kur tiek fiksēts arī nozieguma priekšmets (prece-kontrabanda). Ja ārvalstī tiek konstatēts fakts, ka krava tika iekrauta Latvijā, tad valsts, kurā notiek izmeklēšana, sazinās ar Latviju un starptautiskajās konvencijās un līgumos paredzētajā kārtībā pieprasa veikt procesuālās darbības ar mērķi noskaidrot iekraušanas objektīvos apstākļus (tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros). Tiesiskās palīdzības lūguma izpildes rezultātā iegūtie materiāli tiek nodoti valstij, kurā notiek izmeklēšana,» TVNET skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Savukārt, ja Muitas policijas pārvalde saņem objektīvas un pamatotas ziņas no ārvalstīm par kādas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu Latvijas teritorijā, pastāv varbūtība, ka arī Latvijā tiks sākts kriminālprocess. Tomēr, ja pret šo personu jau tiek veikta izmeklēšana citā valstī par kontrabandas faktu, tad, lai nepārkāptu dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu, izmeklēšana netiek sākta. Arī citas valstis, saņemot materiālus un konstatējot citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu Latvijas teritorijā, var izdalīt kriminālprocesu un nosūtīt to turpmākai pirmstiesas izmeklēšanai Latvijai.

Latvijas Ārlietu ministrija var sniegt padomus, kā rīkoties aizturētajam ārzemēs

Ja ārvalstīs notiesātais lūdz palīdzību Latvijas Ārlietu ministrijai, tā tiek sniegta.

«Konsulārā amatpersona nodrošina ieslodzījumā esošās personas saziņu ar ģimeni, kā arī pārliecinās, vai ir nodrošinātas tās pamatvajadzības, vai pret personu ieslodzījumā neizturas slikti un ieslodzījuma apstākļi atbilst starptautiskajiem standartiem,» skaidro Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Konsulārā amatpersona sniedz advokātu, kuri var veikt personas aizstāvību, kontaktinformāciju, kā arī pārliecinās, vai persona ir informēta par lietas izmeklēšanas gaitu un turpmākajām procesuālajām darbībām. Ja nepieciešams, konsulārā amatpersona, sazinoties ar rezidences valsts kompetentajām iestādēm, darīs visu, lai novērstu radušos pārkāpumus, tā Eihenbaums.

Ministrija arī norāda, ka visbiežāk Latvijas pilsoņi ārzemēs tiek aizturēti par zādzībām un laupīšanu, ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, krāpšanos ar finanšu līdzekļiem, kontrabandas pārvešanu pār valstu robežām un citiem pārkāpumiem.

2014. gadā Latvijas pārstāvniecības 694 reizes sniegušas palīdzību ārvalstīs aizturētiem Latvijas valstspiederīgajiem (2013. gadā – 602 reizes). Valstis, kurās 2014. gadā ir vislielākais aizturēto Latvijas valstspiederīgo skaits: Lielbritānija, Vācija, Polija.

Ministrijasprāt, šie palīdzības sniegšanas kopējie skaitļi ir lielāki, jo, iespējams, vairākos gadījumos netika lūgta Latvijas pārstāvniecību palīdzība.

«Daudzas valstis sniedz ziņas par tās teritorijā apcietinātiem vai citā veidā aizturētiem Latvijas valstspiederīgajiem tikai tad, ja persona to pieprasa. Nereti Latvijas valstspiederīgie izvēlas par aizturēšanas/apcietināšanas faktu neinformēt Latvijas pārstāvniecības,» stāsta Eihenbaums.