Jautājumā par iniciatīvu veidot jaunu Eiropas televīzijas kanālu krievu valodā, lai dotu pretsparu Krievijas īstenotajai propagandai, vajadzētu izvairīties no «Euronews» veida kanāla radīšanas, žurnālistiem pēc Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas sēdes teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība»).
Ārlietu ministrs bija uzaicināts uz NA Saeimas frakciju, lai izskaidrotu, kādēļ Latvija nepievienojās četru valstu - Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Lielbritānijas - aicinājumam Briselei sagatavot vienotu Eiropas Savienības (ES) plānu cīņai pret Krievijas «propagandas kampaņu».
Rinkēvičs uzsvēra, ka
starp ES dalībvalstīm ir domstarpības nevis par kanāla izveidi, bet gan par tā izveides plāna detaļām.
«Tas, ka televīzijas kanāls jāveido, ir vienprātīga pozīcija. Tomēr, runājot detaļās, kā šis kanāls būtu jāveido, sākas daudzi niansēti viedokļi.
Pamatā ir satraukums, ka tā būs vienkārša pretpropaganda,
lai kā mēs teiktu, ka tam ir jābūt objektīvam ziņu kanālam. Mēs negribam taisīt vēl vienu «Euronews» tipa kanālu, kur ir tikai ziņas. Ja mēs gribam kaut cik aizraut skatītāju, tad tam ir jābūt kanālam, kur bez ziņām un diskusijām ir arī izklaidējošs saturs,» sacīja Rinkēvičs.
Komentējot nepievienošanos četru valstu aicinājumam, Rinkēvičs norādīja: «Mēs kā prezidentūra nolēmām virzīt šo ideju īstenošanu kā savu prioritāti, nevis kā politisku deklarāciju, kas pēc tam kaut kur pazūd .. Jautājums ir, vai mēs praktiski mēģinām īstenot šīs idejas un savācam tām valstu atbalstu, vai arī mēs uztaisām skaistu politisku deklarāciju, lai ļoti labi izskatītos ..
Es jau jutu, ka dažādām valstīm izpratne par to, kas tieši būtu jādara, ievērojami atšķiras.»
NA Saeimas frakcijas deputāts Jānis Dombrava pēc frakcijas sēdes žurnālistiem norādīja, ka Latvija ir viena no valstīm, kuru visvairāk skar Krievijas propaganda. «Šis bija jautājums, kur Latvija varēja piedalīties šim četru valstu aicinājumam, lai skaidri parādītu, ka tā ir viena no prezidentūras prioritātēm, kā arī paust Baltijas valstu vienotību šajā jautājumā. Mēs esam ekspreti Krievijas propagandā,» uzsvēra Dombrava.
«Var saprast taktiskos apsvērumus, bet,
manuprāt, tas neatsver negatīvo signālu, ka Latvijai šie nav prioritāri jautājumi,»
viņš teica.
Pagājušā gada decembrī Rinkēvičs sacīja, ka valsts mēģina pārliecināt ES piešķirt līdzekļus vienotam televīzijas kanālam krievu valodā, kas atspēkotu Krievijas plašsaziņas līdzekļu pausto propagandu.
Īpaši tādus aicinājumus izteica Baltijas valstis, kurās daļa iedzīvotāju, jo īpaši Latvijā un Igaunijā, dzīvo Krievijas informācijas telpā.
Latvijā un Lietuvā pērn uz laiku tika aizliegta vairāku Krievijas televīzijas kanālu retranslācija saistībā ar neobjektīvas informācijas paušanu par krīzi Ukrainā.
Lietuva, Igaunija, Dānija un Lielbritānija aicinājušas Briseli sagatavot vienotu ES plānu cīņai pret Krievijas «propagandas kampaņu» laikā, kad pieaudzis saspīlējums attiecībās Ukrainas krīzes dēļ.
