Latvijas valdība šogad saņēmusi jau otru investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Saņemta šogad jau otrā investīciju strīda pretenzija pret Latvijas valsti (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī gada 14.oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka noziedzīgs grupējums, kuru vada Gulams Mohameds Gulami (Gulams Mohammeds Gulami), ar viltotiem dokumentiem panācis viesnīcu «Royal Square Hotel&Suites» un «Garden Palace Hotel» prettiesisku atņemšanu.
Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas.
Šobrīd Valsts kanceleja sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju veic investīciju pretenziju analīzi, lai kopīgi izstrādātu priekšlikumus turpmākai valsts rīcībai.
Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons norāda, ka «investīciju pretenzijas ir rādītājs ārvalstu investīciju videi valstī - tas ir viens no būtiskākajiem identifikatoriem, ka valstī investīciju vide nav droša un sakārtota. No šī izrietošie riski ir nepārprotami - zaudēta ārvalstu uzņēmēju uzticība, nepiesaistītas investīcijas, neradītas darbavietas, zaudēta iespēja ekonomikas attīstībai, iespējams starptautisko reitingu kritums, t.sk. tādos starptautiskos pētījumos kā «Doing Bussiness» u.c. Investīciju aizsardzības līgumi ir starptautiska mēroga apliecinājums no valsts valstij par godprātīgu sadarbību,» uzsver Mēkons.
Valsts kanceleja jau iepriekš paudusi viedokli, ka turpmāk valsts interešu pārstāvības modelis jāpilnveido, būtiski stiprinot sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, jo vairumā gadījumu starptautisko tiesvedību procesu pamatā ir šauru interešu ekonomisko grupējumu rafinētas, sarežģītas «shēmas».
Līdz 2004.gadam valsts pārstāvību starptautisko tiesvedību procesos veica prominenti vietējie un starptautiskie advokātu biroji, kuri deva priekšroku starptautiskai tiesvedībai šķīrējtiesās. Vidējās ārpakalpojuma izmaksas vienā lietā sasniedza vairāk nekā 2 miljonus latu. Lai efektivizētu valsts pārstāvības funkciju un samazinātu valsts budžeta tēriņus, kopš 2004.gada valsts interešu pārstāvēšanu īsteno Valsts kanceleja, slēdzot stratēģiskus komerclīgumus, kā arī risinot domstarpības ar ārvalstu investoriem.
Līdz šim visos gadījumos ir izdevies panākt valsts interesēm maksimāli atbilstošu risinājumu, t.sk., panākot mierizlīgumus un novēršot jautājumu nonākšanu līdz starptautiskajai tiesvedībai (šķīrējtiesu procesiem). Aicinām aplūkot infografiku par Valsts kancelejas panāktajiem valsts interesēm izdevīgajiem risinājumiem kopš 2004.gada. Kopumā kopš 20014.gada Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām Latvijas valstij ir novērsusi 500 miljonu latu zaudējumus, panākot mierizlīgumus un nemaksājot nevienu santīmu no valsts budžeta.