kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju,
kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.
Nebija izsmelti nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā informēja, ka ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti,
viņa nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi attiecīgo Kriminālprocesa likuma normu,
kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālo imunitāti, konstitucionalitāti, kā arī speciāla regulējuma par kratīšanu žurnālista darba vai dzīves vietā trūkumu. Tiesa, atsaucoties uz tās secinājumiem lietās «Liepājnieks pret Latviju», «Savičs pret Latviju» un «Mihailovs pret Latviju», norādīja, ka Satversmes tiesa nebija kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par normas piemērošanu vai iztulkošanu.
Vērtējot valdības apgalvojumu, ka iesniedzējas dzīvesvietā veiktās kratīšanas mērķis bija pierādījumu iegūšana ierosinātajā kriminālprocesā, nevis žurnālista informācijas avota noskaidrošana, kurš amatpersonām jau tajā brīdī bija zināms, ECT norādīja, ka minētais apstāklis neizslēdza konvencijas 10.panta piemērošanu, jo neapstrīdams palika fakts, ka kratīšana un izņemšana tika veikta uz plaši definēta lēmuma par kratīšanu pamata, kā rezultātā varēja tikt atklāti citi iesniedzējas kā žurnālistes informācijas avoti.
ECT piekrita valdības argumentam, ka iesniedzējas dzīves vietā veiktajai kratīšanai bija tiesisks pamats, proti, Kriminālprocesa likuma 180.pants, kas nodrošināja pietiekamas procesuālās garantijas, īpaši ņemot vērā izmeklēšanas tiesneša kompetenci atzīt kratīšanu par prettiesisku un tās rezultātā iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem «post factum». Tāpat pretēji iesniedzējas apgalvotajam ECT atzina, ka apstrīdētajai darbībai bija likumīgs mērķis - noziedzīga nodarījuma novēršana un citu personu tiesību aizsardzība.
ECT ieskatā, kratīšana nesamērīgi iejaucās iesniedzējas tiesībās uz vārda brīvību,
jo amatpersonas nebija sniegušas pietiekamu pamatojumu nepieciešamībai veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā. Minētos trūkumus nenovērsa arī izmeklēšanas tiesneša īstenotā pēckontrole nākamajā dienā pēc kratīšanas un izņemšanas. Tiesa īpaši uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu bija nevis privilēģija, kuru jebkurā brīdī varēja atņemt, bet gan tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru bija jāizturas ar vislielāko rūpību. Turklāt žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu.
Nagla cer, ka spriedums stiprinās vārda un mediju brīvību Latvijā
Bijusī «De facto» žurnāliste, tagadējā «Ventspils naftas» sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Nagla cer, ka otrdien pasludinātais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums sūdzībā par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā kalpos par precedentu arī citās lietās.
Nagla pauda cerību, ka šis spriedums liks lieku reizi padomāt, pirms veikt kratīšanu pie žurnālista, un stiprinās vārda un mediju brīvību Latvijā. Bijusī žurnāliste pauda gandarījumu par to, ka ECT viņas sūdzībā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pārkāpumu par vārda brīvību atzinusi vienbalsīgi. «Tas bija vārda brīvības pārkāpums,» sacīja Nagla.
/nginx/o/2021/10/22/14158545t1h4127.jpg)
