Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai «De facto» žurnālistei, tagadējai «Ventspils naftas» sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā. ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību.
Pievienots ĀM komentārs
Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.
Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.
Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.
Nagla sūdzībā atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, norādot, ka
kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju,
kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.
Nebija izsmelti nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā informēja, ka ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti,
viņa nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi attiecīgo Kriminālprocesa likuma normu,
kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālo imunitāti, konstitucionalitāti, kā arī speciāla regulējuma par kratīšanu žurnālista darba vai dzīves vietā trūkumu. Tiesa, atsaucoties uz tās secinājumiem lietās «Liepājnieks pret Latviju», «Savičs pret Latviju» un «Mihailovs pret Latviju», norādīja, ka Satversmes tiesa nebija kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par normas piemērošanu vai iztulkošanu.
Vērtējot valdības apgalvojumu, ka iesniedzējas dzīvesvietā veiktās kratīšanas mērķis bija pierādījumu iegūšana ierosinātajā kriminālprocesā, nevis žurnālista informācijas avota noskaidrošana, kurš amatpersonām jau tajā brīdī bija zināms, ECT norādīja, ka minētais apstāklis neizslēdza konvencijas 10.panta piemērošanu, jo neapstrīdams palika fakts, ka kratīšana un izņemšana tika veikta uz plaši definēta lēmuma par kratīšanu pamata, kā rezultātā varēja tikt atklāti citi iesniedzējas kā žurnālistes informācijas avoti.
ECT piekrita valdības argumentam, ka iesniedzējas dzīves vietā veiktajai kratīšanai bija tiesisks pamats, proti, Kriminālprocesa likuma 180.pants, kas nodrošināja pietiekamas procesuālās garantijas, īpaši ņemot vērā izmeklēšanas tiesneša kompetenci atzīt kratīšanu par prettiesisku un tās rezultātā iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem «post factum». Tāpat pretēji iesniedzējas apgalvotajam ECT atzina, ka apstrīdētajai darbībai bija likumīgs mērķis - noziedzīga nodarījuma novēršana un citu personu tiesību aizsardzība.
Vienlaikus,
ECT ieskatā, kratīšana nesamērīgi iejaucās iesniedzējas tiesībās uz vārda brīvību,
jo amatpersonas nebija sniegušas pietiekamu pamatojumu nepieciešamībai veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā. Minētos trūkumus nenovērsa arī izmeklēšanas tiesneša īstenotā pēckontrole nākamajā dienā pēc kratīšanas un izņemšanas. Tiesa īpaši uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu bija nevis privilēģija, kuru jebkurā brīdī varēja atņemt, bet gan tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru bija jāizturas ar vislielāko rūpību. Turklāt žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu.
Nagla cer, ka spriedums stiprinās vārda un mediju brīvību Latvijā
Bijusī «De facto» žurnāliste, tagadējā «Ventspils naftas» sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Nagla cer, ka otrdien pasludinātais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums sūdzībā par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā kalpos par precedentu arī citās lietās.
Nagla pauda cerību, ka šis spriedums liks lieku reizi padomāt, pirms veikt kratīšanu pie žurnālista, un stiprinās vārda un mediju brīvību Latvijā. Bijusī žurnāliste pauda gandarījumu par to, ka ECT viņas sūdzībā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pārkāpumu par vārda brīvību atzinusi vienbalsīgi. «Tas bija vārda brīvības pārkāpums,» sacīja Nagla.
Nagla teica, ka piešķirtās kompensācijas apmērs viņai nav būtisks, jo
lieta bijusi vairāk principa jautājums.
Vienlaikus viņa atzina, ka «tiesāšanās izdevumus [piespriestā kompensācija] segs».
Taujāta par prognozēm, vai Latvijas valdība varētu lemt pārsūdzēt šodien pasludināto spriedumu, Nagla norādīja, ka tas ir jautājums, kas jāuzdod valdībai un juristiem, tomēr ECT spriedumā lietotā argumentācija ir gana iznīcinoša, tādēļ pamata pārsūdzībai varētu nebūt.
Kā ziņots, 2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo - persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana toreizējās Latvijas Televīzijas raidījuma «De facto» žurnālistes Naglas dzīvesvietā, viņa vēlāk tika atzīta par liecinieci.
Nagla saistībā ar veiktajām izmeklēšanas darbībām iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, kura to noraidīja. Vēlāk viņa vērsās ECT.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nesen nodevusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai krimināllietu, kurā par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpumu apsūdzēts Poikāns. Poikāns apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu.
Pēc prokuratūras domām, apsūdzētais, būdams reģistrēts kā lietotājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, veicis nelikumīgu fizisko personu datu lejupielādi, kā arī neatļauti ieguva VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas elektroniskos dokumentus.