Ātrs risinājums par vienoto sabiedrisko mediju nav gaidāms (16)

Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka partijai nav tik kategoriska nostāja pret sabiedriskā medija koncepcijas virzīšanu, kā dažiem koalīcijas partneriem. RP iepriekš paudusi atbalstu koncepcijas tālākai virzībai, minot punktus, kurus dokumentā nepieciešams uzlabot.

Partija vēlas izmaiņas attiecībā uz to, cik daudz no sabiedriskā medija satura varētu nodot publiskajam iepirkumam - pašlaik plānots, ka tie būtu 15%, bet RP vēlētos 20-25%. Politiskais spēks arī norāda, ka pašlaik nav skaidrības par apvienotā medija ēku, kā arī nav saprotama īpaša mācību centra izveide, jo būtu jāizmanto Latvijas esošo augstskolu resursi.

Viņa norādīja, ka RP nav diskutējuši, ka būtu jāapšauba Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbs. Vaicāta, vai uz padomi netiek izdarīts politiskais spiediens, Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka publiskajā telpā izskan arī šāda versija un esot grūti komentēt, kamdēļ koalīcijas partneri tik asi iestājas pret koncepciju.

RP frakcijas priekšsēdētāja vietniece norādīja- tā kā abi nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri balsojuši pret koncepcijas tālāku virzību, tad saskaņā ar koalīcijas līgumu šis jautājums tagad tiks apspriests koalīcijas darba grupā.

Tikmēr kuluāros tiek spriests, ka vienotā medija koncepcijas īstenošanā ir ieinteresēta daļa «Vienotības» pārstāvju, tostarp politiķe Sarmīte Ēlerte (V). Līdz ar to «Vienotības» frakcijas paustā skeptiskā nostāja pret koncepcijas īstenošanu atsevišķas partijas pārstāvjus pārsteigusi, liecina neoficiālā informācija.

«Vienotības» deputāte Janīna Kursīte-Pakule bija viena no iniciatorēm, lai jautājumu par sabiedriskā medija koncepciju izskatītu arī partijas frakcijas sēdē. Viņa norāda: ja koncepcija tiks pieņemta tāda, kāda tā ir patlaban, «sabiedrības nebūt ne augstais atbalsts valdības un Saeimas darbam var nonākt kritiski zemā līmenī». Deputāte skaidro, ka pēc koncepcijas izlasīšanas viņa radušas bažas par to, tāpat viņu darīja uzmanīgu arī daudzu nevalstisko organizāciju vēstules, kas tika saņemtas Saeimā.

Taujāta, kāpēc «Vienotības» ministri otrdien valdības sēdē atbalstīja koncepciju, bet frakcija trešdien nolēma ar to «nesteigties», Kursīte-Pakule atbildēja, ka varot jau teikt, «kāpēc es vai kāds cits no frakcijas neizlasīja to ātrāk», tomēr «mēs dzīvojam dinamiskā laikā» un nevarot izlasīt visus dokumentus, kas attiecās uz citām komisijām, tāpēc jāpaļaujas uz kolēģiem.

«Ir iztērētā nauda, iztērēts laiks un tagad ir vilšanas sajūta. Droši vien, ka tiem, kas konkrēti izstrādāja un atbildēja [par koncepciju], negribu teikt par visu NEPLP, bet virzītājiem tā ir viela ļoti nopietnām pārdomām,» situāciju komentē deputāte. Vienlaikus viņa uzsver: «negribu vienpersoniski vai sasteigti teikt, lai galvas ripo».

VL-TB/LNNK deputāte un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece vērš uzmanību uz to, ka deputāti aicināja rīkot sabiedrisko apspriešanu par šo koncepciju, tomēr Mūrnieces skatījumā šādas sabiedriskās apspriešanas nav bijis un notikušas tikai «formālās preses konferences, formālās sanāksmes». «Tas šajā gadījumā nav pareizi,» piebilst deputāte.

Tāpat no atsevišķiem NEPLP pārstāvjiem, kuri vairāk strādājuši pie šīs koncepcijas, esot izskanējuši viedokļi, ka gadījumā, ja šī koncepcija netiek pieņemta tieši tāda, kāda tā ir izstrādāta, tad viņi tālāk pie tās vairs nav gatavi strādāt un tas varētu būt pamats, lai viņi atkāptos, klāsta Mūrniece. Tomēr nedz komisija, nedz deputāti neplānojot iniciēt jautājumu par neuzticības izteikšanu NEPLP locekļiem.

Saskaņā ar likumu, Saeima var atbrīvot NEPLP locekli no amata, ja viņš to atstāj pēc paša vēlēšanās vai viņš mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies padomes darbā, tai skaitā nav apmeklējis vairāk par pusi no padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus. Tāpat NEPLP locekli var atbrīvot no amata, ja konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli.

Runājot par šī jautājuma tālāko virzību, Mūrniece norādīja, ka tas pirmdien, 17.jūnijā, tiks pārrunāts koalīcijas sadarbības padomes sēdē, kur tiks uzklausīti visi viedokļi un lemts par turpmāko rīcību.

Jau ziņots, ka nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri otrdien nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu koncepcija tika novirzīta papildus saskaņošanai koalīcijas partiju sadarbības padomē.

Arī «Vienotības» frakcija trešdien nolēma aicināt koalīciju «nesteigties» ar vienotā sabiedriskā medija koncepciju, proti, rosinās neskatīt šo jautājumu nākamās nedēļas valdības sēdē.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt LTV un LR apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā. Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.

Saskaņā ar koncepciju jaunā sabiedriskā medija uzdevums būtu kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.

Jaunajam sabiedriskajam medijam paredzēts būtiski palielināt auditoriju gan televīzijai, gan radio, gan internetam, lai 2018.gadā tas ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.

Sabiedriskā medija stratēģiskais uzdevums ir ar multimediju satura piedāvājumu aktīvāk piesaistīt ekonomiski aktīvo cilvēku un jauniešu auditoriju, piedāvājot dinamisku un modernu saturu gan internetā, gan televīzijā, gan radio.

Saturiskā ziņā par prioritātēm bija iecerēts noteikt ziņas un informatīvi dokumentālās programmas, izglītību un zinātni, bērnu un pusaudžu raidījumus un kultūras programmas. Šo tēmu īpatsvaram piecu gadu laikā būtu jādubultojas.

Koncepcija paredz, ka medijs saražotu par 35% vairāk oriģinālsatura, 2018.gadā piedāvājot vidēji dienā televīzijā, radio un internetā 48 oriģinālstundas.

Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas koncepcijā minēta konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjoma pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.