Baltkrievija lēti nepārdos valsts īpašumus, lai savas ekonomikas glābšanai dabūtu ārkārtas aizdevumu no Krievijas un citām NVS valstīm, piektdien paziņoja Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Lukašenko: Krievijai neizdosies lēti sagrābt Baltkrievijas īpašumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Daži ārvalstu politiķi saka, ka Lukašenko sāk pārdot akcijas likvīdās [Baltkrievijas] kompānijas. Es gribētu būt pirmais, kurš saka citiem: "ejiet prom, nekas netiek pārdots", jo sevišķi par tādām zemām cenām, kā piedāvā tie, kas gaida, lai sagrābtu [mūsu aktīvus]," viņa teikto citē ziņu aģentūra "BelTA".
Šādi Lukašenko komentēja Krievijas finanšu ministra Alekseja Kudrina pagājušajā nedēļā sacīto, ka Minska varētu dabūt no NVS valstu reģionālā glābšanas fonda 3-3,5 miljardu ASV dolāru aizdevumu, taču apmaiņā pret to tai būtu jāpārdod valsts aktīvi 7,5 miljardu ASV dolāru vērtībā. Piektdien Kudrins apstiprināja, ka ir nepieciešama liela mēroga privatizācija, lai Baltkrievija saņemtu naudu savas ekonomikas glābšanai.
No Lukašenko teiktā nebija skaidrs, vai Minska vispār atteiksies veikt privatizāciju, vai arī centīsies panākt augstākas cenas saviem aktīviem.
Analītiķi norāda, ka Lukašenko nostājas dēļ Baltkrievijas glābšanas darījums varētu izgāzties.
"Pastāv iespēja, ka viņi [Baltkrievija] nepanāk nekādu vienošanos ar Krieviju, krīze padziļinās un valsti piemeklē tāda pati hiperinflācija kā Zimbavbes scenārija gadījumā. Tas ir ļoti reāls scenārijs, ar kuru tirgi līdz šim nav rēķinājušies," aģentūra "Reuters" citē brokerkompānijas "Exotix" ekonomistu Gabrielu Sternu.
Kopš Baltkrievijā sākusies valūtas krīze, Krievija izdara uz Minsku spiedienu, piedāvājot apmaiņā pret finansiālu palīdzību iegādāties tādus Baltkrievijas stratēģiskos objektus kā gāzes vadi. Vairāku valstu amatpersonas jau paudušas bažas, ka ekonomikas krīze var smagi iedragāt Baltkrievijas suverenitāti. Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus izteicis satraukumu, ka Krievija var pārņemt savā kontrolē Baltkrievijas stratēģiskos objektus, bet šāda situācija apdraudētu Baltkrievijas suverenitāti.
Baltkrievijas krīzes iemeslu bija ārējo rezervju strauji izsīkums. Tā notika, jo valsts iepriekš iztērēja lielas summas rubļa atbalstam. Turklāt rezerves samazinājās, jo Lukašenko izmantoja tās, lai paaugstinātu algas valsts sektorā strādājošajiem un izpildītu citus pirms decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām dotos solījumus.
Straujā algu kāpumu un lēto kredītu buma dēļ Baltkrievijas ekonomika ir zaudējusi savu konkurētspēju -- tas ir izraisījis maksājumu konta deficīta kāpumu līdz 16% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.
Reitingu aģentūra "Standard & Poor's" (S&P) piektdien pazemināja Baltkrievijas reitingu līdz līmenim, kas ir piecas pakāpes zem investīciju kategorijas, par iemeslu šādam lēmumam minot šīs valsts pieaugošo parādu apmēru un sarūkošo fiskālo elastīgumu. Baltkrievijas reitings pazemināts no B+ līdz B, un tam noteikta negatīva prognoze.
S&P skaidroja, ka negatīvā prognoze atspoguļo reitinga turpmākas pazemināšanas iespējamību, ja Minska nedabūs ārējo finansējumu sava milzīgā maksājumu konta deficīta finansēšanai vai arī ja tās ārējā finansējuma vajadzības palielināsies līdz ar negatīvu notikumu virzību banku noguldījumu jomā.
Baltkrievija, kas piedzīvo smagu ekonomisko krīzi, pirmdien devalvēja savu nacionālo valūtu rubli par 36%. Šonedēļ Minska arī panāca vienošanos, ka dabūs triju miljardu ASV dolāru aizdevumu no Krievijas un citām NVS valstīm. Bija paredzēts aizdevumu saņemt 4.jūnijā.