LK biržā piemēro uzraudzības statusu

Biržas noteikumi paredz uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad emitenti neievēro regulāri sniedzamās informācijas iesniegšanas termiņus un kārtības.

Kā pamato "NASDAQ OMX Riga", uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Tomēr jau pagājušajā nedēļā LK biržā publicēja paziņojumu, kurā skaidroja, ka noteiktajā termiņā nevarēs publiskot savu revidēto 2010.gada pārskatu.

Kavēšanās ar pārskata publiskošanu tika skaidrota ar kredītu restrukturizācijas procesu. LK pašlaik veicot aktīvas pārrunas ar koncernu kreditējošajām bankām, lai restrukturizētu koncerna kredītsaistības, ņemot vērā LK faktisko finanšu situāciju.

Tā kā kredītsaistību restrukturizācijas pabeigšana esot priekšnoteikums revidenta atzinuma saņemšanai par 2010.gada pārskatu, bet jau pabeigtās pārrunas vēl nav juridiski noformētas, LK informēja, ka pārskatu noteiktajā termiņā publiskot nevarēs.

Lūgti precizēt, kādas finanšu problēmas radušās LK, vai tās neapdraud uzņēmuma maksātspēju kopumā un cik lielas patlaban ir kompānijas kredītsaistības, LK preses Elīna Dobulāne vien norādīja, ka informācija par uzņēmuma kredītsaistībām būs lasāma revidētajā finanšu pārskatā, kad tas tiks publicēts. Pēc pārskata publiskošanas būšot pieejama plašāka informācija.

Vienlaikus viņa sacīja, ka pārrunas ar bankām par kredītu restrukturizāciju jau ir faktiski noslēgušās, bet vēl nav juridiski noformulētas, kas nepieciešams, lai iegūtu revidenta atzinumu.

LK sola darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk publiskotu revidēto pārskatu, un apņemas to izdarīt ne vēlāk kā līdz šā gada 31.jūlijam.

Kā ziņots, iepriekš intervijā laikrakstam "Bizness&Baltija" LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass apgalvoja, ka situācija LK patlaban ir ļoti laba.

Kompānijas parādi veidojot 50% no aktīviem, kamēr lielākai daļai kuģniecības kompāniju parādi pārsniedz aktīvus.

"Mums ir finanšu rezerve un stabila naudas plūsma. Tāpat mēs esam ļoti apmierināti ar personāla kvalitāti," akcentē Tomass.

Jau vēstīts, ka LK koncerna zaudējumi pagājušajā gadā pieauguši līdz 123,92 miljoniem ASV dolāru (62,33 miljoniem latu), kas ir par 37,3% vairāk nekā 2009.gadā, kad zaudējumi apmērs bija sasniedzis 90,26 miljonus ASV dolāru (45,4 miljonus latu).

2008.gadā LK koncerna peļņa veidoja 28,158 miljonus latu.

Biržā "NASDAQ OMX Riga" publicētajā paziņojumā tiek norādīts, ka lielākā daļa zaudējumu saistīta ar uzkrājumu izveidošanu četrām Korejas kuģu būves rūpnīcā "Hyundai Mipo Dockyard Co." pasūtītajām kuģu jaunbūvēm 48,52 miljonu ASV dolāru (24,4 miljonu latu) apmērā, SIA "LASCO Investment" debitoru parādam 45,43 miljonu ASV dolāru (22,85 miljonu latu) apmērā, ieguldījumam SIA "NAFTA Invest" kapitāla daļās piecu miljonu ASV dolāru (2,5 miljonu latu) apmērā un novecojušajam kuģim "Indra" 4,48 miljonu ASV dolāru (2,25 miljonu latu) apmērā.

LK koncerna kopējā aktīvu vērtība ir samazinājusies no 964,41 miljona ASV dolāru (484 miljoniem latu) 2009.gadā līdz 699,72 miljoniem ASV dolāru (351,9 miljoniem latu) 2010.gadā. Aktīvu vērtības samazinājumu noteikuši jau iepriekš minētie uzkrājumi, "LASCO Investment" izslēgšana no koncerna konsolidētās finanšu uzskaites 114,91 miljona ASV dolāru (57,8 miljonu latu) apmērā, jo šī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu, depozītu un naudas līdzekļu samazinājums, kas izmantots "NAFTA Invest" kapitāla daļu iegādei un sabiedrības naudas plūsmas nodrošināšanai, kā arī kuģu aktīvu nolietojumu 26,61 miljona ASV dolāru (13,38 miljonu latu) apmērā.

Tādējādi LK koncerna pašu kapitāls ir samazinājies no 454,77 miljoniem ASV dolāru (228,74 miljoniem latu) gadu iepriekš līdz 334,16 miljoniem ASV dolāru (168,08 miljoniem latu) 2010.gada 31.decembrī.

Samazinājušās arī LK saistības - no 509,64 miljoniem ASV dolāru (256,64 miljoniem latu) 2009.gadā līdz 365,56 miljoniem ASV dolāru (183,87 miljoniem latu) pagājušā gada beigās. Saistību samazinājums arī tiek skaidrots ar "LASCO Investment" izslēgšanu no koncerna konsolidētās finanšu uzskaites.

Uz 2010.gada 31.decembri pašu kapitāla īpatsvars koncerna kopējos aktīvos bija 48%, bet saistības sastāda 52%. Gadu iepriekš šī attiecība bija 47% un 53%.

Saskaņā ar biržas informāciju LK lielākais akcionārs ar 49,91% akciju ir AS "Ventspils nafta", kurai ar 27,55% seko AS "International Baltic Investments Ltd", bet vēl 10% akciju pieder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Par LK dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1940.gada 29.oktobris, kad tika izveidota Latvijas Valsts jūras kuģniecība. 1996.gadā kompānija kļuva par VAS "Latvijas kuģniecība", kas atradās Privatizācijas aģentūras valdījumā. 2002.gada 5.jūnijā pēc vairākiem politizētiem privatizācijas mēģinājumiem uzņēmums kļuva par publisku akciju sabiedrību un kotējas "NASDAQ OMX Riga" Oficiālajā sarakstā.