Horvātijā plaši protesti pret ANO kara tribunāla lēmumu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien izgāja Horvātijas galvaspilsētas ielās, protestējot pret ģenerāļu notiesāšanu ANO kara tribunālā. Uz mītiņu vienā no Zagrebas centrālajiem laukumiem bija pulcējušies ap 30 000 cilvēku, paužot nopēlumu gan ANO tribunālam, gan Horvātijas valdībai.

"Mēs neatzīstam Hāgas tiesu un tās spriedumu," laukumā sanākušajiem paziņoja kara veterānu līderis Mario Slavičeks.

Gan kara veterānu apvienības, gan to atbalstītāji pārmet pašreizējai un bijušajām valdībām ģenerāļu nodošanu ANO Starptautiskajam kriminālnoziegumu tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).

Viens no mītiņa organizatoriem atvaļinātais policijas ģenerālis Zeļko Sačičs notikušajā vaino gan eiropiski noskaņoto valdību, gan ICTY. "Mēs neļausim viņiem padarīt mūs - upurus - par agresoriem," uzrunā pūlim teica Sačičs. "Mēs pieprasām valdības demisiju un tūlītēju parlamenta vēlēšanu izsludināšanu", kā arī Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu iesaldēšanu.

"Mūsu pašreizējo pozīciju sarunās šis spriedums tikai vēl vairāk vājinās," spriež Sačičs.

Pirms mītiņa noslēguma demonstranti noņēma pilsētas centrālajā laukumā uzvilkto ES karogu, to saplēsa gabalos un tā vietā uzvilka Horvātijas karogu.

Kopumā demonstrācija aizvadīta bez vērā ņemamiem starpgadījumiem.

Līdzīgas protesta akcijas notikušas arī citās Horvātijas pilsētās, un arī tur tās aizvadītas bez būtiskiem incidentiem.

Apsūdz horvātu ģenerāļus noziegumos pret cilvēci

Antem Gotovinam, kurš ir augstākā ranga horvātu militārpersona, kas līdz šim stājusies ANO tiesas priekšā, piektdien tika piespriests 24 gadu cietumsods, bet līdzapsūdzētajam Mladenam Markačam būs jāizcieš 18 gadi ieslodzījumā.

Trešais apsūdzētais - Ivans Čermaks - tika attaisnots. Gotovina un Markačs notiesāti par vairāk nekā 300 serbu vajāšanu un noslepkavošanu 1995.gadā.

Apsūdzētajiem bija izvirzītas apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, arī par vajāšanu, slepkavošanu un laupīšanu operācijā ar nosaukumu "Vētra" ("Operation Storm"). Šajā operācijā Horvātija 1995.gadā atguva serbu ieņemto Krajinas reģionu, sagraujot vienu no pēdējām serbu pretošanās "kabatām".

Kā teikts apsūdzības rakstā, šīs ofensīvas laikā no 150 000 līdz 200 000 serbu aizbēga vai tika piespiesti bēgt uz Bosniju un Serbiju, bet 150 serbu civiliedzīvotāji gāja bojā.

Ģenerāļu notiesāšana pamatīgi šokējusi un saniknojusi Horvātijas sabiedrību. Arī horvātu prese sestdien pauda nopēlumu tiesas lēmumam, to interpretējot kā nosodījumu Horvātijai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu