Pavļuts negrib atvērt elektrības tirgu mājsaimniecībām no 1.septembra (64)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vairs nav gatavs valdībā virzīt jautājumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1. septembra. Pavļuts to skaidro, ka pirms šā plāna neesot līdz galam veikts aprēķins, cik ļoti kāps elektrības cena.

«Šobrīd, vēlreiz rūpīgi izanalizējot visus faktorus, es neesmu gatavs valdībā virzīt pilnīgu liberalizāciju elektroenerģijas tirgū, kas bija iecerēta no 1. septembra, kamēr neesam raduši risinājumu, kā samazināsim obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apjomu,» intervijā laikrakstam «Diena» teicis ministrs.

Viņaprāt, savulaik lēmums par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām pieņemts, «pirms tika iegūta pilna aina par enerģijas subsīdiju un elektrības cenu pieauguma prognozēm».

Ministrs norāda, ka «Latvenergo» brīžiem ir pārvaldīts politiski un elektrības cenas patērētājiem ne vienmēr atspoguļojušas pilnas izmaksas.

«Līdz ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju cenas atklās pilnu izmaksu bāzi,»

saka Pavļuts.

Visumā gan elektrības tirgus cenu viņš atzīst par stabilu un zemu. Elektroenerģijas dārdzību radot pārdales un sadales tīkla uzturēšanas izmaksas, kas esot ļoti lielas, ņemot vērā valsts samērā mazo patērētāju skaitu, kā arī OIK apjoms.

«Rezultātā katrai kilovatstundai izmaksu slogs sanāk diezgan liels. Arī OIK izmaksas augs diezgan strauji, ja neizdosies pieaugumu apturēt, bet ceru, kas tas izdosies,» intervijā teicis ministrs.

Mājsaimniecības ir jāpasargā no OIK pieauguma

Jautājums par elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu un jaunajiem termiņiem atkārtoti Ministru kabinetā tiks iesniegts izskatīšanai tikai pēc tam, kad būs panākts reāls progress obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu samazināšanā, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Vēlreiz rūpīgi izanalizējot visus faktorus un OIK pieauguma riskus, šobrīd neesmu gatavs valdībā strauji tālāk virzīt jautājumu par elektrības tirgus pilnīgu atvēršanu līdz brīdim, kamēr neesam raduši un vienojušies par efektīviem risinājumiem OIK saistību samazināšanai. Lai arī vidējā termiņā Latvijai ir jāvirzās uz tirgus atvēršanu, pagaidām ar regulētā tarifa palīdzību varam labāk pasargāt mājsaimniecības no elektrības izmaksu kāpuma jau šogad,» uzsver ministrs.

Mājsaimniecības, kuras vēlas un ir tam gatavas, jau tagad elektrību varot pirkt brīvajā tirgū. Savukārt obligāta pienākuma noteikšana pirkt elektrību brīvajā tirgū visām mājsaimniecībām varētu radīt neprognozējamas sociālekonomiskās sekas. «Šāda rīcība būtu bezatbildīga,» uzskata Pavļuts. Viņaprāt, vispirms valdībai jāizlemj par risinājumiem OIK samazināšanai un tikai tad iespējams turpināt virzību uz mājsaimniecību dalību brīvajā elektrības tirgū. Brīvais elektrības tirgus nozīmē, ka elektrības cenu mājsaimniecībām noteiktu piegādātāju konkurence tirgū un mājsaimniecībām nebūtu pieejams regulētais AS «Latvenergo» elektrības tarifs.

Ekonomikas ministrs gaida, ka arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) daudz rūpīgāk un ar lielāku atbildību izturēsies pret šiem jautājumiem un komersantu iesniegtos tarifu plānus izvērtēs pēc būtības, nevis tikai paļausies uz komersantu sniegto informāciju.

Ekonomikas ministrijā atgādina, ka starpministriju darba grupai, kurā ir Ekonomikas, Tieslietu, Labklājības, Finanšu ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji, priekšlikumi OIK samazināšanai jāsagatavo līdz 1.aprīlim. Pēc tam tie tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā, lai iespējami ātrāk pieņemtu nepieciešamos valdības lēmumus un tos ieviestu dzīvē, novēršot turpmāku OIK izmaksu pieaugumu Latvijas patērētājiem un izveidojot kompensācijas mehānismu mazturīgākajām sabiedrības grupām un energoietilpīgākajiem uzņēmumiem.

Pavļuts sola, ka

tiks izstrādāta shēma, kā pastiprināti kontrolēt elektroenerģijas ražotājus,

paredzot, kādos gadījumos var zaudēt licenci, un tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz atbalsta samazināšanu «Latvenergo» termoelektrocentrālēm. Iecerēti arī pasākumi, kas vērsti uz atbalsta mehānismu pārveidi tiem ražotājiem, kas strādā atjaunojamās enerģijas segmentā.

«Mēģināsim izveidot arī OIK kompensācijas mehānismu, lai OIK slogu varētu samazināt dažādām patērētāju grupām,» sola ministrs.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja 18.februārī akceptēja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atvērt tirgu mājsaimniecībām no šā gada 1.septembra. Izskatot šo jautājumu, vairākiem ministriem radās bažas, vai mājsaimniecībām pēc tirgus liberalizācijas 1.septembrī neaugs tarifi.

Grozījumi vēl jāskata valdībā un vēlāk - Saeimā. Vēl būs nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas skaidros virkni jautājumu, kas likumprojektā nav tik detalizēti apskatīti.

Iepriekš Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām teica, ka gala termiņš, kad jābūt spēkā mājsaimniecību elektrības tirgus atvēršanai nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ir aprīļa sākums.

Komentāri (64)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu