/nginx/o/2018/07/16/10141421t1h2976.jpg)
Jauni pavērsieni Krājbankas bankrota procedūrā. Rīgas dome tiesā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegusi kārtējo prasību pret Krājbankas administratoru KPMG. Šoreiz pašvaldības dusmas izraisījušas administratora darbības ar Baltijas aviācijas sistēmu aktīviem. Pirms pusgada Krājbanka un Snoras banka bez izsoles un klusām vienojās atdot Krājbankas meitasuzņēmumam Atlantijas biroji visu Baltijas aviācijas sistēmu mantu – daļas citos uzņēmumos un prasījuma tiesības.
Rīgas mērs Ušakovs jau pavēstījis, ka administrators apzog kreditorus, savukārt administrators vaino oligarhu Andri Šķēli un bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu, kuru manipulāciju rezultātā maksātnespējīgā Krājbanka esot spiesta ķerties pie shēmošanas ar vērtspapīriem.
Tiesāšanās par Flika mantojumu turpinās
Lai arī Bertolds Fliks no airBaltic ir prom, tiesāšanās par viņa mantojumu turpinās. Vidzemes priekšpilsētas tiesā viņš cenšas atgūt savus zaudētos īpašumus – Baltijas Aviācijas sistēmas. Tām pieder daļas citās firmās. Firma arī dāsni aizdevusi naudu, kuru varētu atgūt.
Flikam piepalīdz ar Andri Šķēli saistītas firmas, kas pieprasa BAS maksātnespēju.
Tā palīdzētu tām tikt pie BAS un caur to arī pie aviokompānijas aktīviem. Tam pretojas Krājbanka, kurai ir pienākums Flika mantojumu kreditoriem izdevīgi izpārdot.
Tomēr ar to neveicas, jo Krājbanka joprojām BAS līdz galam nekontrolē. Bijusī pārvaldītāja Inga Piterniece oriģinālos dokumentus bankai neatdodot, bet piegādājot tiem, kas vēlas aviācijas sistēmas iesūdzēt tiesā.
Una Petrauska, Krājbankas administratore: «Problēma bija, ka mums trūka pierādījumu prasījuma tiesību esamībai pret šīm trešajām personām. Nav oriģinālie dokumenti. Baltijas aviācijas sistēmu iepriekšējā valde selektīvi atlasīja dokumentus, lielāko daļu kopijas, kuras nodeva jaunajai valdei. Grāmatvedību iepriekš veda ar BASu saistīta meitassabiedrība, kura šos te dokumentus tur, neatdod. Skatoties tālāk, pārdodot prasījuma tiesības, pircējam būs nepieciešami oriģinālie dokumenti. Šobrīd notiek darbs ar oriģinālo dokumentu atgūšanu, mantas sakārtošanu.»
Latvija zaudē tiesā Krievijai
Latvija zaudējusi tiesā Krievijai. Pirms mēneša Maskavas arbitrāžas tiesa nolēma, ka uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas bankai Investbank jāsamaksā 13 miljoni eiro. Baltijas aviācijas sistēmas pieder Latvijas krājbankas meitasuzņēmum.
Šo shēmu īstenoja bijušais Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs kopā ar Bertoldu Fliku. Fliks savas darbības pēdējās dienās paspēja airBaltic vārdā paņemt kredītu ar Antonovu saistītajā Investbank. Kredītu šī banka tagad piedzen no Baltijas aviācijas sistēmām, kas to garantēja. Taču, tā kā BAS šobrīd pieder Krājbankai, jāmaksā varētu būt tai.
KPMG administratori izstrādāja viltīgu shēmu, lai pasargātu BAS īpašumus.
Tos nodeva savam meitas uzņēmumam Atlantijas biroji, no BAS atstājot vien tukšu čaulu.
Ir ko sargāt
Krājbankai ir ko sargāt, jo, BAS īpašumā ir, piemēram, North HUb Cleaning services ar pusotra miljona apgrozījumu pērn, 7% takšu lielfirmā Baltic Taxi, Flika tūrisma aģentūra Ota Online Travel agency, divi bijušie Flika lietuviešu uzņēmumi. Ir arī apjomīgi kredīti. Visvairāk BASam parādā ir pats Fliks – 14 000 000 latu. Viņa vācu tūrisma aģentūra no BAS ir aizņēmusies 523 000, NOrth Hub Services 700 000, Baltic Taxi 215 000 latus.
Krājbankas administratore Una Petrauska atzīst, ka šo vērtību pārdošana meitasuzņēmumam Atlantijas biroji nozīmē mantas pārlikšanu no vienas kabatas otrā.
Una Petrauska: «Ir vairākas tiesvedības no dažādām personām ierosinātas, tai skaitā Krievijā. Ir prasības, kas celtas pret Baltijas aviācijas sistēmām, ir banku celtās prasības pret līdzīgām personām, lai aizstāvētu bankas intereses. Uzdevums Atlantijas birojiem nav turēt šo mantu 15 gadus. Uzdevums Atlantijas birojiem ir sakārtot dokumentus un pārdot caurspīdīgā, visām personām pieejamā izsolē.»
Nestrādā kreditoru interesēs
Par šo darījumu uzzināja Rīgas dome, kurai Krājbankā palikuši 20 miljoni. Domes ieskatā administrators, bez izsoles pārdodot BASa aktīvus bankas meitasfirmai, nav strādājis kreditoru interesēs. Tādēļ dome ar sūdzību vērsusies Rīgas apgabaltiesā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.
Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs (SC): «Banka tiek izzagta krietni aktīvāk un bezkaunīgāk, nekā tas bija Antonova laikos. Pašreiz mēs redzam bankas izzagšanu par summām, kas mērāmas ar desmitiem miljoniem latu, tas nozīmē, ka tiem ieguldītājiem, sākot ar Raimondu Paulu un beidzot ar to pašu Rīgas pašvaldību, atgūt kaut kādus līdzekļus nav ne mazākās cerības.»
Administratori apgalvo, ka tieši pretēji - noslēpjot BAS, to vairs neapdraudēs maksātnespējas pieprasījumi. Un ar laiku tā īpašumus varēs pārdot dārgāk.
Sūdzas arī FKTK
Domes prasība būs jāizvērtē Rīgas apgabaltiesai, kas izskata Krājbankas maksātnespējas procesu. Rīgas dome sūdzējusies arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kas vēl nav pieņēmusi lēmumu.
Gvido Romeiko, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas valdes loceklis: «Process ir izskatīšanas stadijā. Mēs šo iesniegumu saņēmām, mēs to izvērtējam, protams, tā procedūra tāda, ka reizē arī uzklausām administratora viedokli par šiem faktiem, kas ir izklāstīti iesniegumā, nu un pēc tam saliekam vienu tekstu, otru tekstu kopā, analizējam šo informāciju un lemjam tālāk.»
Par administratoru jau vairākas sūdzības
Šī nav pirmā domes sūdzība par KPMG. Dome vēlas pēc iespējas ātrāk atgūt savu naudu, tādēļ sniedz sūdzību par katru būtiskāko administratora soli.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā tā sūdzējusies, ka KPMG pašvaldību neinformē par bankrota procesu, maksā pārāk lielas algas Krājbankas darbiniekiem un sev. Ir arī kāda pretenzija, kas lieliski raksturo vērienu, kā Krājbankā saimniekojis tās īpašnieks Antonovs.
Piemērs Antonova vērienam
Ēka Jūrmalā, Meža prospektā 131 līdz šim piederēja kādai firmai, kuras patiesā labuma guvējs ir Vladimirs Antonovs, bet kas skaitījās uz Krājbankas valdes locekļa Mārtiņa Zalāna vārda.
Tā kā Zalāna firma kredītu nemaksāja, Krājbanka tiesā panāca ēkas pārdošanu un pati arī to nopirka par 470 000 latiem.
Krājbankas valdes locekļa Zalāna firma labajos laikos paņēma kredītu Krājbankā un nopirka šo ēku, zemesgrāmatā ierakstīja, ka te līdz 2028.gadam dzīvos Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova sieva. Kredītu neviens nav atdevis, bet ierakstu zemesgrāmatā tik viegli mainīt nevar.
Procentu maksājumus par īpašumu 2008., 2009. gadā 300 000 latu samaksājis pats Antonovs. Bet mājas iegādei Krājbanka aizdevusi vairāk nekā miljonu latu. Administrators uzskata, ka, atpērkot ēku, rīkojies kreditoru interesēs. No Zalāna tāpat neesot ko piedzīt, toties, kad no mājas iztiesāšot Antonova sievu, ēku varēšot pārdot par kādu miljonu.