Mēs dzīvojam laikā, kad mākslīgais skaistums vairs nav nekas ekskluzīvs. Varbūt arī tu pati kādreiz esi aizdomājusies par plastisko operāciju? Tomēr jāņem vērā, ka šāds lēmums prasa daudz nopietnāku pieeju un lielākus upurus, nekā tu, visticamāk, esi iztēlojusies. Trīs sievietes atklāja mums savu pieredzi un to, kas viņas pamudināja spert šo izšķirīgo soli, un kādas bija viņu emocijas un fiziskās sajūtas pirms un pēc plastiskās operācijas.
Brigitai (28 gadi) tika veikta deguna operācija 2008.gada oktobrī
Kad sāku apzināties to, ka meitenes iedalās smukajās un ne visai izskatīgajās, vienmēr esmu paturējusi prātā – ja vien mans deguns būtu citādāks, es laikam būtu smuko meiteņu kategorijā. Degunu, kas bojāja manu dzīvi, biju mantojusi no tēta. Jāatzīst, ka vīrieši ar tādiem deguniem laikam skaitās ļoti vīrišķīgi, tādus degunus mēdz saukt arī par ērgļa deguniem. Katrā ziņā mans tētis bija izskatīgs vīrietis. Bet es kā meitene ar tādu degunu, pati būdama ļoti smalka un tieviņa, izskatījos atbaidoši. Pirmais, ko cilvēki manī pamanīja, vienmēr bija deguns. Kad man palika sešpadsmit, pirmo reizi iemīlējos. Nu tā pa īstam un tik stipri, cik vien var. Kā jau mēdz notikt, mūsu attiecības ātri vien beidzās.
Viņš sāka draudzēties ar citu meiteni, un pie notikušā es vainoju nevienu citu kā... savu degunu.
Pēc tam tas turpinājās neskaitāmas reizes. Ja man kaut kā neveicās, es pie sevis nodomāju – jā, tas ir mana šausmīgā deguna dēļ. Reiz biju aizkaitināta tik ļoti, ka dusmās mammai izkliedzu – labāk ar tādu degunu nemaz nebūtu piedzimusi! Pēc tam mamma ar mani sāka runāt par deguna plastisko operāciju. Laikam jau arī viņa saprata, ja paliks tā, kā ir, es tā līdz galam nekad ar to neiemācīšos sadzīvot...
Pēc kāda laika es pārcēlos dzīvot uz Vāciju, kur sāku mācības. Tur iepazinos ar fantastisku vīrieti, drīz mēs sākām dzīvot kopā, un pirmo reizi dzīvē es par savu degunu biju aizmirsusi. Mūsu attiecības ilga vairākus gadus, tomēr kādā brīdī kaut kas aizgāja šķērsām. Mēs sākām strīdēties, vairs nekur negājām kopā, dzīvojām vienā dzīvoklī (par īri maksājām uz pusēm) kā divi kaimiņi, nevis pāris. Kādu vakaru strīds aizgāja tik tālu, ka sākām viens otram norādīt, kuram no šī dzīvokļa ir jāizvācas. Kad viņš saprata, ka jāizvācas tomēr būs viņam, viņš dusmās izkliedza ko tamlīdzīgu –
kam gan es tāda būšot vajadzīga ar tik neciešamu raksturu un briesmīgu degunu?
Tajā brīdī es pamiru! Nekas vairs man nelikās svarīgs, viņš bija uzplēsis manu tik ilgi dziedēto rētu. Es viņu izdzinu no dzīvokļa, un vairs nekad neesam sarunājušies.
Jau pēc nedēļas es biju vizītē pie viena no pazīstamākajiem Vācijas plastikas ķirurgiem. Cik es biju laimīga, kad viņš apstiprināja, ka ar operācijas palīdzību varēs likvidēt izvirzīto un izliekto deguna kaulu un ka es tikšu pie sievišķīga deguna. Man pat neticējās – vai tiešām tas notiek ar mani! Jau pēc pāris dienām man bija operācija. Kad pamodos no narkozes, galva bija dulla. Deguns bija kā saspiests, nevarēju paelpot, degunā bija sabāzti tamponi, un tas bija nofiksēts ar kaut kādu speciālu turētāju. Pēc operācijas nekādas lielās sāpes nejutu, atceros pavisam nedaudz, jo daudz gulēju. Man sāpēja gan deguns, gan galva.
Trešajā dienā pēc operācijas devos mājās. Kad ieraudzīju sevi spogulī, pārbijos līdz nāvei – deguns kā ģipsī, zem acīm riktīgi zili riņķi. Bet pēc nedēļas zilumi pazuda, deguns vairs nebija tik uztūcis un ārsts man noņēma deguna fiksatoru, un es beidzot ieraudzīju savu jauno degunu! Es atkal pamiru, tikai šoreiz no laimes.
Es lidoju! Cik skaists, neticami skaists bija mans jaunais deguns!
Ārsts skaidroja, ka paies vēl apmēram mēnesis vai pat divi, kamēr deguns ieņems galīgo pozu. Man likās, ka visa mana dzīve ir apgriezta kājām gaisā. Izrādās, ka vajadzēja tik maz, lai es justos tik laimīga un apmierināta ar sevi. Pat neskatoties uz lielajām sāpēm, kuras pacietu pirmajās nedēļās pēc operācijas. Agrāk man sapņos nebija rādījies, ka mans šausmīgais deguns var izskatīties tik labi. Atceros, kā pēc operācijas zvanīju saviem vecākiem uz Latviju un spiedzu aiz sajūsmas klausulē, kaut sarunāties bija grūti un sāpīgi.
Nu pēc operācijas ir pagājuši divi gadi, un es joprojām esmu laimīga. Man ir jauns deguns un jauna dzīve. Lai cik muļķīgi izklausītos, esmu pārliecināta – bez jaunā deguna man nebūtu nekā no tā, kas man ir tagad – es esmu atgriezusies Latvijā un apprecējusies ar vislieliskāko vīrieti, kādu vien varētu vēlēties. Protams, viņš zina par manu deguna operāciju, ir redzējis manas vecās fotogrāfijas un apgalvo, ka tāpat būtu ar mani gribējis iepazīties. Taču es par to šaubos. Agrāk ar savu milzīgo ērgļa degunu man izdevās aizbaidīt lielāko daļu vīriešu, kāpēc gan lai mans vīrs būtu bijis izņēmums?
Komentē plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis
Deguna operāciju ilgums, sarežģītība un cena ir atkarīga no darba apjoma.
Ja nepieciešama tikai mīksto audu korekcija (piemēram, uzrauts degungals, platas nāsis), operācija ilgst aptuveni četrdesmit minūtes. Pēc tās deguns ir pietūcis, iespējami zilumi, atlabšana parasti ilgst septiņas dienas. Šāda operācija maksā aptuveni 1460 latu. Ja nepieciešams mainīt kaulu struktūru vai arī ir deguna starpsienas deformācija, operācija var ilgt pāris stundas. Šādas operācijas izmaksas ir no 1860 latiem. Deguna operācijas risks ir ne tikai zilumi un tūskas, jārēķinās arī ar iespējamu asimetriju un apgrūtinātu elpošanu sākuma periodā. Deguna sarežģītās anatomijas dēļ iespējama atkārtotas operācijas nepieciešamība. Pēc operācijas vismaz vienu nedēļu tiek izmantota ārēja imobilizācija (jānēsā speciāls fiksators).