Pulkstenis, kas ķer mušas un tās pārstrādā elektroenerģijā, lai turpinātu rādīt pareizu laiku un ķert mušas, rada pārdomas un bažas par robotikas attīstību, raksta ASV raidorganizācijas "National Public Radio" blogeris zinātnes jautājumos Roberts Krulvičs.
Krulvičs norāda, ka šāds izgudrojums faktiski ir pirmais solis to robotu virzienā, kas spēj paši sevi apgādāt ar enerģiju. Zinātnieki ir atzinuši, ka nākamais lēciens robotikā varētu būt mašīnas, kas darbojas autonomi, apgādā sevi ar enerģiju un sevi atražo (saliek citus, sev līdzīgus robotus). Krulvičs ir nobažījies par to, vai ir vēlams mašīnas, kuras varēs pašas "lemt" par savu darbību, pieradināt pie dzīvu radību ķeršanas un "apēšanas".
Kā raksta Krulvičs, pulkstenis-mušu ķērājs ir solis virzienā uz mašīnu, kas pati sevi apgādā ar enerģiju. Kā redzams video sižetā, kas iekļauts Krulviča blogā, mušas tiek ķertas uz lēni slīdošas, ar medu aplipinātas lentes. Pielipušās mušas tiek aizvadītas līdz atverei, kur tās iekrīt īpašā biogremotājā jeb degvielas šūnā, kur, mikrobiem sagremojot mušu, tiek ražota elektrība, lai grieztu motoru, kas virza mušpapīra lenti, un lai uz maza digitāla displeja rādītu pareizo laiku.
Ar astoņām mušām pietiek, lai visu ierīci (arī mušu ķeršanas mehānismu) darbinātu 12 stundas, rakstīts NPR blogā.
Amerikāņu blogeris skaidro, ka ierīci radījuši divi dizaina studenti - Džeimss Augurs un Džimijs Louozo. Viņi arī nodarbojoties ar tā saukto provocējošo mākslu, tātad nevar īsti saprast, vai mušas ķerošais pulkstenis domāts kā prototips jeb mākslas darbs ar īpašu zemtekstu. Video sižetā Augurs izsakās, ka neko citu nav darījis, kā no dabas pielāgojis kukaiņu ķerošu stādu modeli savam pulksteņa prototipam.
Tomēr Krulvičs vēl vairāk ir nobažījies par citu Augura un Luozo projektu - galdu, kas ķer un "apēd" peles. Tas ir parasts tā sauktais viesistabas kafijas galds, kurš modificēts, lai uz tā virsmas var viegli nokļūt peles. Tur ir izlikta ēsma, kas peles (un citus grauzējus) pievilina caurumam galda virsmā, kuru klāj vāciņš. Pelei tuvojoties ēsmai, vāciņš atveras, pele iekrīt kambarī, kurā tā tiek nogalināta un nogādāta biogremotājā. Gremotājs ražo elektrību, kas baro gaismas displeju, kur pēc "stabiņu" skaita var redzēt, cik peles galds noķēris.
Video, kur aprakstīts galds, tas tiek raksturots kā "mājas izklaides robots", liekot saprast, ka vismaz šī ierīce uzskatāma par "provocējošās mākslas" darbu. Video diktors cita starpā stāsta - ja cilvēkiem patīk skatīties dokumentālās dabas filmas par plēsējiem, kas nomedī citus dzīvniekus, tad viņus varētu arī izklaidēt galds - peļu ķērājs.
"National Public Radio" blogeris savā ierakstā lieku reizi raksta - ir jāpadomā, kā viss var beigties, ja augstu tehnoloģiju robotus, kas turklāt paši sevi var atražot un salabot, pieradinās pie medīšanas un gaļas patēriņa. Tas liekot aizdomāties par zinātnes fantastikas šausmu scenārijiem, kur mašīnas paverdzina vai iznīcina cilvēci un citas bioloģiskas radības.