Ekonomikas ministrija (EM) nesagaida, ka pirmajos mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas mēnešos savus piedāvājumus izteiks ārkārtīgi liels tirgotāju skaits, rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus tālāku atvēršanu atzina EM Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands.
Negaida lielu tirgotāju skaitu elektrības tirgus atvēršanās sākumā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arī citi diskusijas dalībnieki izteica šaubas par lielu tirgotāju skaitu.
Merirands sprieda, ka droši vien būs divu, varbūt trīs vai četru tirgotāju piedāvājumi. Viņš gan vērtēja, ka būtu dabiski, ja rastos arī citu potenciālo tirgotāju interese un piedāvājumu skaits ar laiku palielinātos.
AS «Latvenergo» valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss pauda viedokli, ka tas ir vistas un olas diskusijas jautājums. Viņaprāt, nevar sagaidīt, ka tirgotāji ir pirms tirgus.
«Līdzīgu situāciju redzējām mobilo sakaru tirgū - tajā brīdī, kad bija viens operators, tirgus bija tieši tāds, kāds bija. Tajā tirgū barjera ir licence, bet šajā varētu būt nepieciešamība veikt investīcijas klientu apkalpošanā, kas prasa pietiekamu resursu. Ja būs tirgus, tad būs tirgotāji. Ja būs regulēts tarifs, tad nebūs tirgotāju. Jautājums, protams, cik ātri viņi parādīsies, bet nevaram sagaidīt, ka tirgotāji parādās pirms tirgus,» uzskata Bariss.
Savukārt konsultāciju uzņēmuma SIA «Prudentia Energy Markets» valdes loceklis Roberts Samtiņš pauda viedokli, ka konkurēs tas, kas investēs klientu apkalpošanā, jo apkalpot juridiskās personas ir viens, bet mājsaimniecības - kas cits. «Ja «Enefit» vai «Inter RAO» izvēlēsies investēt klientu apkalpošanas infrastruktūrā vai izvēlēsies to kā ārpakalpojumu, tad viņi konkurēs. Manuprāt, tas ir nozīmīgākais jautājums - kā viņi apkalpos klientus. Patlaban, cik saprotu, resurss ir limitēts,» sprieda Samtiņš.
Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia» meitasuzņēmuma SIA «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers savukārt teica, ka uz katru mājsaimniecību procentuāli peļņa ir ļoti maza, salīdzinot ar citiem sektoriem, tāpēc jautājums ir, vai var efektīvi slēgt līgumus. Viņaprāt, atbilde uz jautājumu, cik daudz būs tirgotāju, ir tieši atkarīga no tā, cik sakārtota būs infrastruktūra, vai būs iespējams veidot datu savienojumus ar sistēmas operatoru, apmainīties ar informāciju, ziņot par tirgotāja maiņu un citām izmaiņām. Un jautājums, kurā brīdī tas būs sakārtots un iespējams.
Arī Samtiņš norādīja, ka dažādas detaļas ir svarīgas tāpēc, lai tie tirgotāji, kas vēlas startēt mājsaimniecību tirgū, paspētu sagatavoties un izlemt, vai vispār startēt. Viņš vērtēja, ka atlikušajā laikā sagatavoties tirgotāji var paspēt, bet jautājums, vai būs vēl kāds otrais, trešais, ceturtais tirgotājs bez «Latvenergo» un, iespējams, «Enefit».
Viņš norādīja, ka tieši tirgus atvēršanās brīdī jaunajiem tirgotājiem ir vislielākā iespēja piesaistīt jaunus patērētājus. «Jautājums, vai uz 1.septembri būs kāds alternatīvais piedāvājums, pie kā aiziet, un cik viegli būs pie tā aiziet. Pēc tam, kad tirgus sāk nobriest, pāriešanas apjoms ir ļoti zems. To var salīdzināt ar otro pensiju plānu - visi esam izvēlējušies, bet cik daudzi ir mainījuši? Daudzi pat droši vien nezina, kas viņu pensiju pārvalda,» salīdzināja Samtiņš.
Skeptiski noskaņots bija mājsaimniecības, kas jau pērk elektrību tirgū, pārstāvis Deniss Beļajevs. Viņš pauda viedokli, ka «gudrās sarunas» par konkurenci tirgū viņam neliekas pārāk nopietnas.
«Ja runājam par konkurējošu mazumtirdzniecības tirgu, primāri jābūt likvīdam vairumtirdzniecības tirgum. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc Skandināvijā pie tirgus atvēršanas daudzi patērētāji neizvēlējās tirgotāju. Viņi skatās, ka vairumtirdzniecības tirgus nav likvīds, līdz ar to arī mazumtirdzniecības tirgus nav konkurējošs. Kad cenas starpība starp viena un otra tirgotāja piedāvājumu ir līdz 1%, vairāk patērēsi laiku pāriešanas procesā, kas arī maksā naudu,» sprieda Beļajevs.
Kā ziņots, Latvijā tiesības iegādāties elektrību brīvajā tirgū, nevis par regulētu tarifu visiem lietotājiem, tostarp mājsaimniecībām, ir jau kopš 2007.gada 1.jūlija. Pakāpeniski palielināts to lietotāju skaits, kuriem elektrība obligāti jāpērk par vienošanās cenu vai arī par pēdējās garantētās piegādes cenu, kas parasti ir augstāka. Pēdējais tirgus paplašināšanas solis veikts no 2012.gada 1.novembra, paredzot tiesības pirkt elektrību par regulētu tarifu tikai mājsaimniecības lietotājiem. Valdība atbalstījusi mājsaimniecību pievienošanu brīvajam tirgum no šā gada 1.septembra.