Ielūkojamies tehnoloģiju nozarē 2030. gadā (24)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempa saglabāšanās pavisam drīz ievedīs cilvēci jaunā laikmetā — papildinātās realitātes, kvantu datoru, mākoņglabātavu un karu, tostarp informācijas karu, laikmetā, kuros savā starpā cīnīsies vairs ne cilvēki, bet mašīnas.

Par to, kā mūsu pasaule izskatīsies pēc 15–20 gadiem, savu viedokli izsaka Kaspersky Lab Eiropas pētniecības centra vadītājs Magnuss Kalkūls rakstā «Informācijas drošība 2030. gadā».

Tālajā 1989. gadā Intel izlaida 486. procesoru ar 25 MHz frekvenci, 1997. gadā uzņēmuma IBM superdators Deep Blue uzveica šaha čempionu Gariju Kasparovu, bet 2012. gadā Nevadas štatā tika oficiāli reģistrēta automašīna Google Car, kļūstot par pirmo transportlīdzekli, kam atļauts pārvietoties pa parastajiem ceļiem bez cilvēka līdzdalības. Tātad kas mūs gaida nākotnē?

Iespējams, tuvāko piecu gadu laikā viedtālrunis zaudēs savu moderna cilvēka neatņemama atribūta stāvokli, dodot vietu papildinātajai realitātei. Pagātnē paliks slikta redzes atmiņa un problēmas, lasot izkārtnes svešvalodās. Par to parūpēsies īpaša optiska ierīce ar iebūvētu kameru, ekrānu un datoru. Protams, pastāvīgā objektīvu klātbūtne saasinās privātās dzīves neaizskaramības problēmu, taču jau tagad to var uzskatīt par tehnoloģiskā progresa medaļas nenovēršamo otru pusi.

Foto: AP/Scanpix

Milzīgie datu apjomi, kuru apstrāde būs iespējama arī jauno kvantu datoru skaitļošanas jaudu dēļ, pakāpeniski pilnīgi pārcelsies no lietotāju ierīcēm uz mākoņiem. Turp vērsīsies arī tradicionālo kiberļaundaru skatieni — viņi turpinās veidot sistēmlaužņus, trojiešus un pikšķerēšanas mājaslapas, kamēr vien tas nesīs peļņu. Protams, nākotnes vīrusu uzbrukumi izraisīs ne tikai nopietnus finansiālus zaudējumus. 2010. gadā atklātais diversiju datortārps Stuxnet pierādīja, ka kaitīgo programmu pamatā var būt arī politiski motīvi.

Kibertelpas militarizācija radīs profesionālu vīrusu rakstītāju leģionus,

jo trojiešu izstrāde un tīmekļa uzbrukumu veikšana kļūs likumīga un dažas valstis to pat veicinās.

Ļoti svarīgu vietu tehnoloģiskajā attīstībā ieņems panākumi mākslīgā intelekta jomā. Mūsu prāts, kā arī jūtas, ko evolūcijas saudzīgā roka ir pilnveidojusi miljoniem gadu, pēkšņi saskarsies ar tehnoloģijām, kas sniedzas tālu ārpus mūsu prāta spēju robežām. Pienāks brīdis, kad intelektuālo sistēmu iespējas būs tik ļoti pārākas par mūsējām, ka mēs vairs nesapratīsim mehānismus un loģiku, kas ir to pieņemto lēmumu pamatā. Vienlaikus sāksies laikmets, kad kiberapdraudējumus radīs un izmantots cits pret citu nevis cilvēki, bet mašīnas.

Taču ir pāragri runāt par to, ka jebkurš tehnoloģiskais attīstības scenārijs neizbēgami novedīs cilvēci līdz apokalipsei. «Nākotne mums sola ne vien milzīgus riskus, bet arī brīnišķīgas iespējas. Datoru pārvaldītā pasaulē nebūs ne vienmuļu nodarbošanos, ne darba biržu. Ikviens īstenos dzīvē savus sapņus un izkops savus talantus,» Magnus Kalkūls ir optimistiski noskaņots. Tomēr, lai šāds scenārijs piepildītos, nepieciešams ne vairāk un ne mazāk kā saglabāt veselo saprātu un pašdisciplīnu. «Citādi tas būs nožēlojams apātisku sliņķu bars!» rezumē eksperts.

Komentāri (24)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu