FinanceNet 2012.gada ekonomikas un finanšu notikumu apskats (7)

1. Latvija atdod dārgo parādu SVF un veiksmīgi refinansējas

Starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros Latvijai bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). Latvija izlietoja no tiem 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu). No šīs summas 2,9 miljardi eiro (2,04 miljardi latu) ir Eiropas Komisijas aizdevums, 1,1 miljards eiro (0,77 miljardi latu) - Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums, 400 miljonus eiro (281 miljonu latu) aizdeva Pasaules Banka, 100 miljoni eiro (70,28 miljoni latu) bija Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ieguldījums AS «Parex banka» akciju un subordinētajā kapitālā.

2. EIRO ieviesīsim arī Latvijā

Tikmēr juristi kritizē referenduma ideju, proti, nav juridiska pamata vēl vienu reizi prasīt tautai tās viedokli, kuru tā jau ir apstiprinājusi, iestājoties Eiropas Savienībā - 2003. gada 20. septembrī par nobalsoja 66,97% pilsoņu. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzīst, ka vienīgais veids kā var ierosināt referendumu ir iegūstot 51 parlamenta deputātu atbalstu.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, tā uzskata Starptautiskais valūtas fonds (SVF) – tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds jau izpildīti ar uzviju, vēl gan vajagot turpināt strukturālās reformas. Otrā starptautisko aizdevēju pēcprogrammas uzraudzības misija noritēja novembrī, tās atzinums – Latvija tiek ar sevi un savām finansēm galā.

Tikmēr valdības komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot eiro ieviešanas aspektus, nevedas un ir izcili slikta, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Iedzīvotāji lata zaudēšanu uztver ļoti emocionāli, turklāt neviens nav cilvēkiem skaidrojis ekonomiskos ieguvumus, kā tas ietekmēs cenas veikalos, ieņēmumus ģimenē u.tml. Finanšu ministrija skaidrošanu plāno tikai kaut kad nākamgad pavasarī.

3. Grieķi streiko, valsts bankrotē; ES dodas palīgā

Tiek runāts par šīs valsts defoltu, par iespējām izstāties no eirozonas (secīgi - arī no ES), taču viss rezultējas ar starptautiskiem aizdevumiem un plāniem glābt Grieķiju, norakstot daļu tās parādu un pagarinot steidzami nepieciešamo valsts pārvaldes un ekonomikas reformu laiku.

Samilst konflikts vāciešu un grieķu starpā, jo politiķi paredzējuši, ka «lielāko roku» Grieķijai stieps pretī tieši Vācija. Vācija pēc šim runām paziņo, ka kategoriski izslēdz iespēju, ka varētu norakstīt zināmu daļu Grieķijas parāda, jo tā aizdodot tikai tad, ja zaudējumi maz ticami.

Tādas pašas problēmas šā gada laikā skārušas teju pusi Eiropas - Itālija, Spānija, Portugāle, arī Malta un Kipra jau lūgusi ES finanšu palīdzību, pat Francija nosaukta par bumbu ar laika degli. Vācija jau ir brīdinājusi, ka tās iespējas ir ierobežotas - vispirms jāveic reformas katrai valstij pašai, lai saņemtu aizdevumus. Nevis otrādi.

4. Jaunie vilcieni aiziet gar degunu

26.septembrī PV precīzi formulēja piecus vilcienu iepirkuma līguma grozījumu punktus. CAF paziņoja, ka nav gatavs slēgt jaunu vilcienu iepirkuma līgumu. EK skaidri un gaiši norādīja - Latvija var zaudēt 100 miljonus latu Kohēzijas fonda naudas (vēlāk to Latvijas valdība izlems novirzīt citiem objektiem).

Tikmēr igauņi lepni visiem atrādīja savus vilcienus - tos par 85% Eiropas finansējuma viņiem piegādās Šveices uzņēmums «Stadler Bussnang»; šis uzņēmums piedalījās arī Latvijas konkursā, bet nespēja pārliecināt.

Neveiksmīgā projekta atbildīgo meklējumi pagaidām nav sekmējušies ar konkrētu rezultātu. Tikmēr CAF vērsies Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, kurā vērtēs šo lietu. CAF uzskata, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet PV - ka nav.

PV iepirkums paredzēja līdz 2015.gadam iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Spānijas kompānija CAF konkursā bija ieguvusi tiesības uz 610,76 miljonus eiro (429,24 miljonus latu) vērto līgumu. Tam janvāra beigās bija piekritusi arī valdība.

5. Degvielas cenas skrien debesīs

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija skaidroja, ka degviela Igaunijā un Lietuvā ir lētāka nekā Latvijā tāpēc, ka abu pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji par to maksā atšķirīgus nodokļus. Paši tirgotāji atkal piesauca nervozo situāciju pasaules naftas tirgos, minot nemierus «naftas valstīs» – Nigērijā, Irānas kodolprogrammu un embargo tās naftai, Izraēlas un palestīniešu pašpārvaldē, Ēģiptes un Sīrijas iekšējos konfliktus, eiro «vājumu» utt.

Lieki piebilst, ka benzīna cena gan būtiski nekritās, kad saspīlējumi uz brīdi pierima.

6. Nulles deklarācija izraisa paniku

Jūnijā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegto fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits bija sasniedzis 130 000 (iepriekš VID prognozēja «vien» 70 000). Daudzi, protams, šo prasību atlika uz pēdējo brīdi, kad atsevišķās dienās tika iesniegts vairāk nekā 6000 sākumdeklarāciju.

Paralēli bija iespēja legalizēt nelegāli gūtus ienākumus. Tam pieteicās nieka 70 cilvēku, uzrādot kopā nedeklarētos ar IIN apliekamos ienākumus 1,97 miljonu latu apmērā, no kuriem nodokļa tiesa ir 297 000 latu. Ko domā darīt pārējie tūkstoši, cer uz VID nekompetenci, lai izspruktu sveikā?

7. ES budžeta sarunu fiasko; Latvija apspriež veto tiesības

Ierosināts arī par 6,8% palielināt 2013.gada budžetu līdz 138 miljardiem eiro, taču pret to kategoriski iebilst daudzas dalībvalstis, kurām pašām nāktos samazināt savus tēriņus, vairāk dodot «kopējam katlam». Tostarp Francija, Somija un Vācija.

Visa kopsakarā premjers Valdis Dombrovskis norādīja, ka centīsies cīnīties par vienlīdzību vismaz tiešmaksājumos, proti, lai tie atbilst nākamajai valstij ar zemāko tiešmaksājumu līmeni - Rumānijai, kam ir 75% no ES vidējā rādītāja. Attiecībā uz kohēzijas maksājumiem premjers akcentēja krīzē visvairāk cietušajām valstīm paredzēto izņēmumu.

Latvija it kā cenšas visu šo laiku uzstāt uz 80% lieliem tiešmaksājumiem no ES vidējā maksājuma, lai netiktu pieļauts konkurences kropļojums. Šobrīd mūsu zemniekiem ir viszemākie ES maksājumi - 63 lati par hektāru, bet vidēji ES ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Tikmēr EP jau paziņojis, ka nekāds pasaules brīnums saistībā ar tiešajiem maksājumiem nenotiks un visas valstis vienādus maksājumus nesaņems; lai arī lauksaimniecības izmaksas pieaug visās ES dalībvalstīs, tas noteikti nebūs iemesls nevienlīdzīgiem atbalsta maksājumiem.

8. Latvija tā arī nespēj izcīnīt reģiona gāzes termināli

EK nolīgtais konsultāciju birojs sākotnējā ziņojumā plānoto Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes termināli iesaka būvēt Igaunijā, ar nosacījumu, ka projektam pievienojas Somija. Sākotnēji EK cerēja, ka Baltijas valstis pašas spēs vienoties, kurā valstī tiks būvēts kopīgais terminālis, ko daļēji finansēs Eiropas Savienība (ES), taču brīnumainā kārtā nespējām vienoties.

Ņemot vērā dabasgāzes pieejamību un iespējas to sašķidrināt, kā iespējamās sašķidrinātās gāzes piegādātājvalstis Baltijas reģionam 2030.gadā vērtējamas Krievija un Norvēģija, taču, ievērojot mērķi atrast alternatīvu Krievijas piegādēm, kā vienīgā iespēja paliek Norvēģija, teikts Eiropas Komisijas ziņojumā.

9. Baltija pagaidām paliek bez savas atomelektrostacijas

Lietuvas jaunā atomelektrostacija (AES) Visaginā ir nereāls projekts, novembra beigās paziņoja Seima vēlēšanās uzvarējušās Sociāldemokrātu partijas līderis Aļģirds Butkevičs, kuru parlaments ir apstiprinājis premjera amatā un kurš ir sācis veidot valdību. Viņš gan arī atzina, ka projekts netiek slēgts.

10. Joprojām daudzu alga ir līdz 200 Ls mēnesī. Vai tiešām?

Protams, nav šaubu, ka daudzi dzīvo ārkārtīgi nabadzīgi (475 000 iedzīvotāju ir uz nabadzības riska robežas), tomēr tika izteiktas bažas par pelēkās ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā. Kā liecināja TNS oktobra aptauja, divas trešdaļas jeb 64% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju apgalvo, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri saņem aplokšņu algu.

Tikmēr Eiropas statistiskie pētījumi liecina, ka Latvija pērn tāpat kā iepriekšējā gadā bijusi trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības (ES) valsts. Latvija pēc pirktspējas 2011.gadā veidoja 58% no vidējā ES līmeņa, kas bija trešais zemākais rādītājs 27 valstu blokā. Savukārt par 2010.gadu Eurostat vēsta, ka Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauts 38,1% iedzīvotāju ‒ vēl sliktāk ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur trūkums uzglūn attiecīgi 41% un 42% iedzīvotāju.

Lai nākamajā gadā vairāk veiksmes, izdošanās un apzinīguma!

Novēl TVNET