Diskusija par jaunu atbalstu enerģētikas projektiem nebūs līdz galam konstruktīva, kamēr netiksim galā ar esošo situāciju, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» šādu viedokli pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pavļuts: Vēsturiskās barotnes «zaļās enerģijas» atbalsta shēmās neatbalstīšu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, spēles noteikumi attiecībā uz iepriekš apsolīto atbalstu vēl nav pietiekami izmainīti.
Vienlaikus viņš norādīja, ka virzība ar priekšlikumiem jaunajam atbalstam ir atkarīga arī no nozares darbībām. «Esam kā vienā laivā, kur katram ir savs airu pāris. Ja airē pretējos virzienos, tad laiva stāv uz vietas vai griežas uz riņķi,» salīdzināja ministrs. Viņš pauda gatavību mēģināt tikt uz priekšu ar kādiem risinājumiem.
«Ja ir interese un vēlme radīt skaidrus nosacījumus, lai investoriem, nopietniem, jēdzīgiem enerģētikas spēlētājiem būtu interese šajā industrijā ieguldīt, būšu priecīgs klausītājs un diskutēsim, kā to darīt. Ja kāds mēģinās atjaunot vēsturiskās barotnes atbalsta shēmas un pārsubsidētās virspeļņas programmas, es to neatbalstīšu. Ja tas ir vienīgais, kas apmierina kādus spēlētājus, tad šo apmierinājumu pilnīgi noteikti nevaru solīt,» uzsvēra Pavļuts.
Lūgts konkrēti nosaukt, kādi ir jaunie ministrijas piedāvājumi turpmākam atbalstam zaļajai enerģijai, ministrs teica, ka ir sagatavoti Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kuru būtība ir izveidot mehānismu, nodrošinot elektroenerģijas iepirkšanu caur tirgotājiem. Priekšlikuma būtība ir uzlikt par pienākumu zināmu daļu no elektroenerģijas pirkt «zaļu», definējot, kas ir zaļā enerģija. Paredzēts noteikt, ka no 2015.gada tirgotājiem būs jānodrošina 52,5%, bet no 2020.gada - 60% īpatsvars.
Tā vietā, lai tieši maksātu fiksētu naudu, kas ir ierakstīta Ministru kabineta noteikumos, tiks atvērts tirgus starp tirgotājiem un zaļās enerģijas ražotājiem. Elektroenerģijas cena veidosies, ņemot vērā to skaitu, investīciju pamatotību. Ministrija pieļauj, tā būs augstāka nekā tirgus cena, bet būtu iespējas variēt atkarībā no tirgus izmaiņām un virzīties uz tirgus cenu, kas ir mērķis.
Pēc ministra domām, tirgotāji būs ieinteresēti pirkt pēc iespējas lētāku enerģiju, nevis kā tagad - par noteiktu cenu. Savukārt diskusijas par uzraudzības mehānismu ir agrīnā stadijā. Ministrs uzskata, ka process kādam ir jāuzrauga, iespējams, regulatoram.
Pavļuts vērtēja, ka jaunie atbalsta instrumenti un Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par elektrības cenām, kas tiks iesniegts izskatīšanai valdībā, ir tieši nesaistīti paralēli procesi.
«Saprotu, ka manā adresē tiek izteikti pārmetumi par kādu kavēšanos. Tādā gadījumā es vienkārši pasveicinu ieinteresēto industriju un aicinu konstruktīvāk piedalīties. Ja ir interese ātrāk ieraudzīt vienošanos, tad jāmēģina panākt vienošanos. Patlaban saņemam tikai vairāk vai mazāk argumentētu kritiku,» teica ministrs. Viņš gan atzina, ka arī ministrijas spējas vienlaikus risināt šos komplicētos jautājumus ir ierobežotas.
«Jautājums, runājot par jauno atbalsta mehānismu, ir viens - kas ir nosacījumi, pie kuriem nopietni investori enerģētikā būtu gatavi veikt investīcijas atjaunojamos energoresursos balstītā enerģijas ražošanā,» sprieda ministrs.
Vaicāts, vai tagad, kad iepriekšējais atbalsta mehānisms jaunajiem projektiem ir apturēts un jauns vēl nav izstrādāts, investoriem ir jāsēž un jāgaida, Pavļuts norādīja uz cerībām, ka jaunie spēles noteikumi būs stabili un jēdzīgi. Un tas ir iespējams, ja tie būs ekonomiski pamatoti ilgtermiņā.
«Jebkas, kas ir balstīts uz valsts administratīvajiem lēmumiem, subsīdiju piešķiršanu un atņemšanu, ir potenciāli riskants biznesa modelis. Eiropas šī brīža prakse to rāda, tā nav tikai Latvijas pieredze. Enerģētika Eiropā patlaban ir saistīta ar ļoti lielu neziņu, un tikai cilvēki, kuriem ir kāds nacionāli šauri lokāls skatījums, neapzinās, ka tā varbūt nav pat tikai Eiropas, bet plašākas pasaules problēma. Patlaban enerģētikā ir ārkārtīgi daudz nezināmo,» vērtēja ministrs.
Kā ziņots, valdība šogad 28.augustā piekrita ierobežot valsts atbalstu jauniem atjaunojamās enerģijas projektiem, kā arī gāzes koģenerācijas stacijām. Noteikts, ka līdz 2016.gada 1.janvārim netiks rīkoti konkursi par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. No šā gada 10.septembra līdz 2016.gada 1.janvārim ražotāji arī nevar kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. EM secināja, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, nav bijis ilgtspējīgs un no izmaksu viedokļa tas nav bijis pietiekami kontrolējams. EM sāka darbu pie jauniem atbalsta instrumentiem zaļās enerģijas jomā. Paralēli ministrija sāka darbu pie informatīvā ziņojuma par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu.