Elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām atvērs septembrī

Valdība uzdeva EM sagatavot grozījumus likumdošanā un noteikumos, lai nodrošinātu pilnīgu tirgus atvēršanu, savukārt Labklājības ministrijai būs jāidentificē sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kurām var būt grūtības norēķināties par patērēto enerģiju un jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts kopējās sociālas drošības sistēmas ietvaros.

EM paskaidro, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas mērķis ir radīt iespēju jebkuram elektroenerģijas lietotājam izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas piegādātāju, veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par ekonomiski pamatotām cenām un rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā.

Ziņojumā atgādināts, ka Latvija savu elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesu sāka 2007.gada 1.jūlijā, taču praktiskas darbības elektroenerģijas tirgū notika no 2008.gada, kad pirmie elektroenerģijas lietotāji – tirgus dalībnieki ‒ noslēdza elektroenerģijas tirdzniecības līgumus ar neatkarīgajiem tirgotājiem.

Līdz 2012.gada 1.aprīlim tiesības saņemt universālo pakalpojumu bija mājsaimniecībām un komersantiem, kuru gada apgrozījumus vai bilances kopsumma nepārsniedz septiņus miljonus latu un kuru algoto darbinieku skaits ir mazāks par 50 darbiniekiem. Ar šādiem nosacījumiem elektroenerģiju par vienošanās cenu (tirgū) pirka aptuveni 1700 elektroenerģijaslietotāju (energoietilpīgie un lielie komersanti), aizņemot apmēram 35% no Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa.

Pakāpeniski samazinot saistīto elektroenerģijas lietotāju loku Latvijā, kopš 2012.gada 1.aprīļa tirgū tika iesaistīti lietotāji, kuru pieslēguma spriegums pārsniedz 400 voltu (V) un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva pārsniedz 100 ampēru (A), proti, vidēji lieli elektroenerģijas patērētāji. Tirgū tika iesaistīti apmēram 4800 lietotāju ar vidējo patēriņu 200 megavatstundu (MWh) gadā, kas Latvijas elektroenerģijas tirgus brīvo daļu palielināja līdz apmēram 66%.

Paralēli tirgus paplašināšanai tika ieviesta pēdējā garantētā piegāde tirgus lietotāju aizsardzībai. Atvērtā elektroenerģijastirgū elektroenerģijas tirgotājiem nav pienākuma tirgot elektroenerģiju, kad ir beidzies tirdzniecības līgums, un, lai turpinātu saņemt elektroenerģiju, lietotājam ir jāslēdz jauns līgums ar tirgotāju. Ņemot vērā, ka lietotāji ne vienmēr laicīgi noslēdz un pārjauno elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, pēdējā garantētā piegāde nodrošina lietotājam elektroenerģijas saņemšanu no pēdējā garantētā piegādātāja, paskaidroja ministrijā.

«2012.gada pavasaris bija laiks, kad elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas bija zemas, un tie lietotāji, kuriem no 2012.gada aprīļa elektroenerģijas bija jāpērk pa tirgus cenu, bija ieguvēji un varēja samazināt savas elektroenerģijasizmaksas, jo tirgus tiem piedāvāja zemāku elektroenerģijas cenu nekā elektroenerģijas cena, kas iekļauta elektroenerģijas tirdzniecības tarifos,» teikts ziņojumā

EM uzskata, ka, ņemot vērā tirgus atvēršanas otrā posma sekmīgo norisi un apstākļus, ka sadales sistēmas operators un tirgotāji veiksmīgi ir pielāgojuši gan savas uzskaites, gan norēķinu sistēmas liela skaita lietotāju vienlaicīgai statusa maiņai, gan sistēmas operators, gan tirgotāji ir gatavi tirgus tālākai liberalizācijai. Tādēļ valdība atbalstīja likuma izmaiņas, kas paredz, ka tiesības saņemt universālo pakalpojumu ir tikai tiem lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē mājsaimniecībasvajadzībām. Pārējie lietotāji no 2012.gada 1.novembra zaudēs tiesības saņemt universālo pakalpojumu. Ar šādu universāla pakalpojuma regulējumu elektroenerģijas tirgū tiek iesaistīti vēl aptuveni 20 000 lietotāju, kas ir 2,3% no lietotājiem un patērē apmēram 9% no Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas, līdz ar to Latvijas atvērtā elektroenerģijas tirgus daļa sasniegs 75% no kopējā patēriņa.

Ņemot vērā elektroenerģijas vairumtirdzniecības pašreizējās cenas un nākotnes tendences, kas liecina, ka būtisks cenu pieaugums uz ziemas mēnešiem nav gaidāms, tie lietotāji, kuriem no 2012.gada 1.novembra elektroenerģija ir jāpērk par tirgus cenu, kļūstot par tirgus dalībniekiem, varēs samazināt izdevumus par elektroenerģiju, jo tirgus cenas ir zem regulētajos tarifos iestrādātās elektroenerģijas cenas. «Tomēr ir svarīgi apzināties, ka elektroenerģijasvairumtirdzniecības tirgus ir pakļauts dažādiem svārstīgiem faktoriem, piemēram citu energoresursu cenām globālajā tirgū, klimatisko apstākļu izmaiņām u.c. dažādiem faktoriem,» piebilsts ziņojumā.

Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas trešā posma Latvijā tiesības pirkt elektroenerģiju par regulētām cenām būs mājsaimniecībām, kas veido 25% no Latvijas kopēja elektroenerģija patēriņā. Lai pilnībā atvērtu tirgu un izbeigtu elektroenerģijas cenu regulāciju, jānosaka, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem, ieskaitot mājsaimniecības, tā ir jāpērk tirgū, norāda EM.

Tomēr, lai saglabātu ES direktīvā noteikto aizsargājamo lietotāju tiesības uz universālo pakalpojumu, ir jāpilnveido pašlaik esošais universāla pakalpojuma modeļa finansiālais aspekts, proti, jānosaka cenas veidošanas mehānisms tiem mājsaimniecības lietotājiem, kuri nebūs noslēguši elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, saglabājot to tiesības saņemt elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām un saprātīgām cenām.

Pēc vairumtirdzniecības biržas ieviešanas Latvijā, kas dotu uzticamu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu Latvijas teritorijā, būtu jāpārskata līdzšinējas pēdējas garantētās piegādes cenas noteikšanas mehānisms. Pēdējās garantētās piegādes cenu varētu noteikt pēc vairumtirdzniecības biržas vidējās cenas, uzskata EM.

Pēc EM uzskata, tirgus atvēršana mājsaimniecībām varētu notikt 2013.gada 1.septembrī. «Lai to paveiktu sekmīgi un efektīvi, jāņem vērā tirgus prognozes, jo elektroenerģijas tirgus Latvijā ir izteikti sezonāls ar būtiskām cenu svārstībām vasaras‒ziemas mēnešos, tāpēc jāveido maksimāli izdevīgāki apstākļi tirgus jaunpienācējiem. Līdz šim laikam būs iegūta arī Igaunijas pieredze tirgus atvēršanā mājsaimniecībām, kas Latvijai var būtiski palīdzēt pilnīgas tirgus atvēršanas procesā,» secināts ziņojumā.

Ministrijā uzskata, ka pilnībā atvērts tirgus novērsīs patlaban pastāvošās elektroenerģijas tirgus iekšējās kolīzijas, proti, regulētu cenu pastāvēšanu konkurējošā tirgū. Tas arī sekmēs pilnīgus konkurences apstākļus visos tirgus segmentos, uzlabos tirgus pārredzamību, kas savukārt ļaus elektroenerģijas lietotājiem gūt labumu ‒ saprotamas, salīdzināmas cenas.

Latvijas energoapgādes kompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere aģentūrai BNS iepriekš norādīja ‒ ja pilnīga elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā notiks nākamā gada 1.septembrī, tam būs sagatavoti gan tirgotāji, gan lietotāji, jo pirms tam būs gūta pieredze no Igaunijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām, kas notiks 2013.gada 1.janvārī.

Bidere pauda pārliecību, ka līdz 1.septembrim ir pietiekami daudz laika gan piedāvājumu izstrādāšanai, gan sabiedrības informētības nodrošināšanai.

Viņa atzina, ka, pēc «Latvenergo» domām, elektroenerģijas tirgus pakāpeniska liberalizācija ir piemērotākais tirgus atvēršanas veids. «Līdz ar to, lai sasniegtu Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna mērķi – nodrošināt pietiekamu tirgus dalībnieku skaita klātbūtni tirgū, Latvijai ir palicis trešais posms – tiesības arī mājsaimniecībām pirkt elektroenerģiju, tādējādi iekļaujot tirgū 25% no Latvijas kopēja elektroenerģija patēriņa,» sacīja Bidere.

«Latvenergo» preses sekretāre arī uzsvēra, ka pilnībā atvērtais tirgus sekmēs konkurences apstākļus visos tirgus segmentos, uzlabos pakalpojumu caurredzamību, attiecīgi ieguvums ir skaidra cenu struktūra elektroenerģijas lietotājiem.

Savukārt Igaunijas energoapgādes uzņēmuma «Eesti Energia» meitaskompānijas Latvijā «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers aģentūrai BNS iepriekš atzina, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, diskutējot par mazo uzņēmumu aktivizēšanu tirgū, EM iniciatīva izstrādāt darbības plānu, kā tiks sagatavota tirgus vide un normatīvie akti, ir vērtējama pozitīvi.

«Šoreiz arī informācijas aprite notiek krietni savlaicīgāk ‒ jau gadu iepriekš uzākot diskusiju par tirgus aktivizēšanu mājsaimniecībām. Abi šie konstruktīvi veiktie soļi un tas, ka tirgotāji būs ieguvuši pieredzi, apkalpojot mājsaimniecības Igaunijas atvērtajā tirgū, ir labs priekšnoteikums, lai prognozētu, ka regulētā gala tarifa likvidēšana Latvijas tirgū noritēs veiksmīgi un būs abpusēji izdevīga gan patērētājiem, gan arī elektroenerģijas tirgotājiem,» sacīja Bethers.