Daudziņa: sieviete – krāvēja un traktoriste joprojām ir Latvijas ikdiena! (126)

Nesen no viesizrādēm Zviedrijā atgriezās izrāžu apvienības «Panna» izrādes «Tāda es esmu komanda. Uzaicinājums doties viesizrādēs un smīdināt Zviedrijā dzīvojošos latviešu skatītājus, vainagojās ar divām skatītāju pārpildītām izrādēm Stokholmā un Gēteborgā. Atraktīvais dramaturģes Aivas Birbeles stāsts par sievietes miesas (vai būtības) analīzi Zviedrijā tika uzņemts ar ovācijām, skaļiem smiekliem un aplausiem.

Par stipru sievieti Latvijā un Zviedrijā, par vīrieša un sievietes mūžseno līdzās pastāvēšanu, sarunā ar «Tāda es esmu» galvenās lomas atveidotāju, aktrisi Zani Daudziņu.

Kā radās doma doties uz Zviedriju?

«Panna» saņēma uzaicinājumu no Zviedrijā dzīvojošām latvietēm Daces Vinkleres Stokholmā un Ilzes Skars Gēteborgā, kuras bija dzirdējušas, ka Latvijā esot tāda jautra komēdija par sieviešu problēmām. Abās pilsētās izrāde bija ļoti labi apmeklēta, jo tautieši bija sabraukuši no malu malām, pat no Norvēģijas. Pēc izrādes tika organizēta tikšanās ar skatītājiem, kuru laikā izvērtās nopietnas diskusijas par sievietes lomu Latvijā un Zviedrijā, par māju sajūtu, par dzīvi! Fantastiski atsaucīga publika! Sirsnīgi cilvēki un lieliska uzņemšana!

Parasti, satiekoties, sievietes runā par vīriešiem. Šoreiz mēģināsim runāt par sievietēm. Kāda ir latviešu sieviete Zviedrijā?

Sievietēm gan Latvijā, gan Zviedrijā ir vēlme rūpēties par sevi, savu izskatu un tā ne vienmēr ir saistīta ar vīriešiem. Katras sievietes dabiskā vēlme ir greznoties un pucēties.

Tā ir sievietes iekšējā nepieciešamība, nevis vīriešu diktēta vajadzība.

Zviedrijas sievietes, nepakļaujoties vīriešu uzskatiem, tāpat apmeklē jogu, seko savai ēdienkartei un grib būt skaistas.

Sākumā baidījos, vai stāsti par skūšanos, krūšu palielināšanu, celulītu un citām sieviešu intīmajām skaistumkopšanas lietām neliksies turienes sievietēm aizskaroši, taču, pavisam negaidīti, sakrita humora izjūta! Tā, kā smejas Latvijā, smejas arī Zviedrijā. Vairākām skatītājām likās pārsteidzoši, ka par tādām tēmām, turklāt asprātīgi, var runāt latviešu valodā!

Vai izrāde domāta tikai sievietēm, vai arī tur ir vieta vīriešiem?

Protams, ka lielākoties, tā uzrunā sievietes. Man izrādē ir tāds teksts: – Vai zālē ir kāds vīrietis? Parasti kāds pulciņš atsaucas. Reiz man viens vīrietis, pēc izrādes, pasniegdams ziedus, teica:- Tagad mēs uz jums, sievietēm, skatīsimies pavisam savādāk.

Zviedrijas sievietes, uzskata, ka esam vīriešu atkarīga sabiedrība.

Zviedrijā dzīvojoša sieviete, piemēram, neatļautu vīrietim sevi pārtraukt, viņa nesamierinātos ar to.

Pavisam noteikti tur ir izteiktākas feminisma iezīmes.

Kādas ir Jūsu pašas domas par feminismu, jeb vīrieša un sievietes vienlīdzību?

Viennozīmīgi uzskatu, ka sievietēm un vīriešiem jābūt līdztiesīgiem. Un tomēr manā apziņā tas nesaistās ar to, ka sieviešu pienākums būtu staipīt smagus saiņus uz sesto stāvu.

Kopš mani dēli spēj panest smagumus, viņi ir džentlmeņi un man tas nav jādara.

Es, savukārt, labprāt stāvu pie plīts un cepu viņiem pankūkas – tas ir veids kā mēs diezgan tradicionāli sadalām pienākumus. Katrs dara to, kas viņam dots no dabas un labāk sanāk.

Kā ir ar kungu attieksmi pret dāmām pie mums - Latvijā?

Dažādi... Mani ļoti iepriecina džentlmeniska attieksme no vīriešu puses. Ja kāds man padod mēteli vai palaiž pa priekšu, jūtos pagodināta. Skaidrs, ka varu to izdarīt pati, bet tas ir simpātisks veids, kā parādīt uzmanību. Tomēr jāteic, ka

vīrieši, kuriem tas sanāk viegli, pašsaprotami un bez uzspēles, nu jau sāk izmirt.

Kas būtu tās lietas, ko sieviete var pieņemt no vīrieša un kur tā robeža vairs neeksistē feministēm?

Gadījumos, kad vīrietis vēlas man izmaksāt, es lielākoties jūtos neveikli. Tad es sāku justies tā, it kā būtu viņam parādā. Kopš 19 gadu vecuma man ir sava nauda, tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc, lai vīrietis man izmaksātu. Te gan es nedomāju savu vīru. Mēs, protams, regulāri viens otram kaut ko uzsaucam.

Kā pašai liekas, vai feminisma kustība būtu vajadzīga arī Latvijā?

Nē, es tādu iemeslu neredzu. Manuprāt, padomju fabrikas un kolhozi šajā ziņā savu misiju ir jau paveikuši. Sieviete – krāvēja un sieviete – traktoriste – tā joprojām ir Latvijas ikdiena. «Paldies!» partijai un valdībai! Protams, var runāt par citu aspektu – sieviešu pašapziņu. Mēs joprojām pieļaujam situāciju, kad par līdzvērtīgu darbu vīriešiem maksā vairāk. Bet ne jau feminisms mums te palīdzēs. Katra cilvēka individuālā pašvērtības apziņa – lūk, tā gan būtu jāveicina.

Vai «Tāda es esmu» vēl skatāma arī Latvijā?

Nu jau labu laiku neesam spēlējuši šo izrādi, jo droši vien Latvijā ir maz tādu vietu, kur vēl neesam bijuši. Kopā nospēlēts ap 70 izrādēm. Interesanti bija uzzināt, ka «Tāda es esmu» vasarā tika iestudēta arī Sidnejas latviešu teātrī, Austrālijā!

6. novembrī rādīsim «Tāda es esmu» atkal. Tā kā man un Aivai novembrī ir pavisam tuvu dzimšanas dienas, tad PANNA ir ieplānojusi šo izrādi kā dzimšanas dienas svinības. Aicinu svinēt kopā!

«Tāda es esmu»- komiski nopietns mēģinājums celt latviešu sievietes pašapziņu. Sievietes miesas stāsts, kurā tiek veikt pilnīga ķermeņa inventarizācija un apkopota intīmo zonu bilance.

6. novembrī, kino Splendid Palace

Autore: Aiva Birbeles

Režisors: Juris Rijnieks

Producents: Izrāžu apvienība «Panna»

Biļetes: Bilesu Serviss kasēs

Vairāk par izrādi: www.pannasteatris.lv