Prokurore: Muižnieces vaina ir pierādīta

Vineta Muižniece

FOTO: LETA

Dodot vārdu prokurorei Ilzei Gailītei, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien tika atklātas tiesas debates dokumenta viltošanā apsūdzētās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllietā. Prokurore lūdza atzīt Muižnieci par vainīgu un sodīt ar naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu jeb 4000 latu apmērā.

Nav atklājusi, kādu sodu lūgs piespriest Muižniecei.

Savas debašu runas sākumā prokurore sacīja, ka joprojām uztur valsts apsūdzību pilnā apmērā. Pārbaudot tiesā visus lietas materiālus, nopratinot lieciniekus un uzklausot pašu apsūdzēto, prokurore secinājusi, ka Muižnieces vaina ir pierādīta.

Pirms tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesnese paziņoja, ka no Saeimas kancelejas ir saņemta atbilde uz septembrī nosūtīto tiesas pieprasījumu par parlamenta komisiju protokoliem. Atbildē teikts, ka Saeimas kanceleja neveic parlamenta komisiju uzraudzību, līdz ar to atbilžu sniegšana uz tiesas uzdotajiem jautājumiem nav kancelejas kompetencē.

Tiesa pievienoja lietas materiāliem minēto Saeimas kancelejas atbildi, kā arī pāris citus dokumentus, pabeidza tiesas izmeklēšanu un tāpēc pārgāja pie debatēm.

Kā ziņots, iepriekšējā sēde šajā lietā notika 17.septembrī, kad tiesa, apmierinot prokurores Gailītes lūgumu, lēma pieprasīt informāciju no Saeimas kancelejas par parlamenta komisiju protokoliem. Valsts apsūdzības uzturētāja bija sagatavojusi četrus jautājumus par komisiju protokoliem, to juridisko nozīmi un praktisko lietojumu, tai skaitā prokurore vēlējās uzzināt parlamenta viedokli, vai šie protokoli ir uzskatāmi par dokumentu Krimināllikuma (KL) 327. panta izpratnē.

Prokurore gan minētos jautājumus bija paredzējusi adresēt Saeimas Juridiskajam birojam vai Juridiskajai komisijai. Diskutējot par šāda atzinuma pieprasīšanas nepieciešamību, no procesa dalībniekiem izskanēja minējums, ka to drīzāk varētu adresēt ST, tomēr apsūdzētā Muižniece, kura pati ir ST tiesnese, izteica bažas, ka šādu atbilžu sniegšana varētu nebūt ST kompetencē.

Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus, tiesa aizgāja izlemt prokurores lūgumu un pēc atgriešanās sēžu zālē paziņoja, ka apmierina to, taču jautājumi tikšot sūtīti nevis Saeimas Juridiskajam birojam, Juridiskajai komisijai vai ST, bet gan Saeimas kancelejai.

Ņemot vērā to, ka atbilžu sagatavošanai parlamentam bija nepieciešams laiks, tiesa toreiz lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu līdz šodienai.

Muižnieci apsūdz dokumenta viltošanā

Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai.

Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Uz augšu