Referendums var ietekmēt finansētāju viedokli par Visaginas AES (18)

Viņš skaidroja, ka finansisti varētu satraukties, jo viens referendums ir izdevies un, pat ja politiķi tā rezultātus neņems vērā, tas var tikt atkārtots jebkurā brīdī ar visām no tā izrietošajām sekām.

«Risks pieaug, finanšu konsultanti mēģinās rēķināt un domāt. Politiķi var »nosist« ar avīzi, kodolspēkstaciju - ar referendumu,» sprieda Ozoliņš.

Viņš par svarīgāko faktu uzskata to, ka referendumā piedalījās pietiekams vēlētāju skaits, lai to uzskatītu par notikušu, jo pirms tam diezgan daudzi bijuši skeptiski par to.

Viņaprāt, patlaban bez finansētāju viedokļa jāpievērš uzmanība arī politiķiem, jo viņu ziņā ir atbildība, kā rīkoties tālāk. «Vai konsultatīvais referendums nav jāņem vērā? Nu diez vai,» vērtēja eksperts.

Uz politiķu viedokli viņš norādīja, arī lūgts vērtēt, kā būtu jārīkojas Latvijai. «Tagad domājiet, vai turpināsiet šo spēli, ja Lietuvas vēlētāji vēl ko tādu izdara. Kā pārliecināsiet mūs, ka tas ir tas labākais ieguldījums? Kāpēc gribējāt, un, ja nesanāk, ko tad darīsiet?» norādīja eksperts.

Viņa vērtējumā Latvijā ir ļoti daudz lietu, kur ieguldīt, - var uzlabot tīklus, investēt koģenerācijā, vējā, arī ogļu elektrostacijā, ja vēlas vismazākos riskus un ja tas ir nepieciešams. Eksperts vērsa uzmanību uz to, ka tuvāko divu gadu laikā parādīsies piecas lielas jaunas ogļu elektrostacijas Rietumeiropā, jo tā ir lētākā iespēja. «Bez kodolstacijas ir vēl citas vietas, kur ieguldīt,» piebilda Ozoliņš.

Runājot par reģiona apgādes drošību, viņš sprieda, ka, iespējams, ir nepieciešama kāda stacija, bet kādu laiku varbūt varētu iztikt arī bez tās.

Ozoliņš arī vērsa uzmanību uz to, ka patlaban mazliet jūtama neticība pašreizējām tehnoloģijām. «Kodolenerģijas labākās dienas ir kaut kur vēl priekšā,» prognozēja eksperts un piebilda, ka industrija būs spiesta dot atbildi. Viņš vērtēja, ka līdz šim tehnoloģiju ziņā nekas būtiski nav mainījies, tiek izmantotas tās pašas tehnoloģijas ar uzlabojumiem.

Pēc viņa teiktā, tie, kas nopietni nodarbojas ar šo jomu, ir diezgan satraukušies par to, ka vislielāko ļaunumu var nodarīt «kodolenerģijas draugi» - tie, kuri īsti labi nesaprot, bet ir «kā sadeguši» uz to. Viņš sprieda, ka ir nepieciešams vēl mazliet laikā, lai nāktu ar labākām tehnoloģijām.

Ozoliņš pirms trīs nedēļām bijis Lietuvā, un tad esot bijusi jūtama pretestība AES idejai gan drošības dēļ, gan saistībā ar kodolatkritumiem. «Mazai nācijai jāuzņemas milzīga atbildība,» teica eksperts. Turklāt viņa vērtējumā stāsts par to, ka šī enerģija ir lēta, ir falšs. Viņš norādīja, ka runa ir par ļoti nopietnu finanšu risku uzņemšanos.

Jau ziņots, ka Lietuvā, apkopojot datus par 1767 no 2017 vēlēšanu iecirkņiem, pret AES projektu balsojuši 62,7% referenduma dalībnieku, bet par - gandrīz 34%. Lai gan referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, tomēr eksperti pieļāvuši iespēju, ka noraidošs balsojums līdz ar gaidāmo varas maiņu padara AES projekta nākotni nenoteiktāku, turklāt tas varētu negatīvi ietekmēt investoru attieksmi.

Jau paredzams, ka pēc vēlēšanām pie varas varētu nākt kreisi populistiskā Darba partija un centriski kreisie sociāldemokrāti, kas par trešo koalīcijas partneri pieaicinājuši labēji populistisko partiju «Kārtība un taisnīgums».

Darba partija līdz šim zināmā mērā atbalstījusi AES projektu, tikmēr sociāldemokrāti savus vēlētājus mudināja balsot pret kodolspēkstacijas būvi, apšaubot projekta «tehnisko un komerciālo jēgu». Sociāldemokrātu līderis Alģirds Butkevičs, kura partija saskaņā ar provizoriskajiem Seima vēlēšanu rezultātiem pārliecinoši ierindojusies otrajā vietā, gan pēc vēlēšanām solījis neapturēt AES projektu.

Partija «Kārtība un taisnīgums» savā programmā AES projektu gan atbalsta, bet domājams, ka tās viedoklis varētu nebūt izšķirošais.