Sertifikāti nospēlēja pozitīvu lomu dzīvokļu privatizācijā, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo mudināja pirkt uzņēmumus, kurus pareizāk būtu bijis virzīt uz maksātnespēju, atskatoties uz privatizācijas procesu pēdējos 20 gados, šādu viedokli intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» pauda bijušais Privatizācijas aģentūras (PA) valdes loceklis jurists Viktors Šadinovs.
Sertifikātiem bija pozitīva loma dzīvokļiem, bet ne uzņēmumiem (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par dzīvokļu privatizāciju, viņš norādīja, ka sertifikāti bija iespēja cilvēkiem iegūt dzīvokļus. «Kur tad cilvēki naudu citādi dabūtu? Tagad cilvēkam vismaz ir dzīvoklis, ko vajadzības gadījumā var pārdot,» skaidroja Šadinovs.
Savukārt attiecībā uz uzņēmumiem viņš piekrīt, ka sertifikātus nevajadzēja, jo daudzos gadījumos tie nostrādājuši kā māneklis. «Likās, ka tie neko nemaksā, un uzņēmumus pirka par augstu sertifikātu daļu. Vajadzēja vairāk uzņēmumu virzīt uz maksātnespēju, jo liela daļa tam atbilda. Ja sertifikātu nebūtu, tas notiktu ar lielāku skaitu uzņēmumu. Piedāvājām uzņēmumus par latu. Ārzemēs neviens tādu nepirktu, paskatoties uz parādiem, bet mūsējie pirka. Septiņus astoņus gadus kāvās ar parādiem, bet pēc tam tāpat aizlaida uz maksātnespēju. Korektāk būtu pašiem aizlaist,» teica bijušais PA valdes loceklis.
Iespēja izmantot politisko varu savtīgi
Pa viedokli, ka, privatizējot par sertifikātiem, atsevišķi cilvēki varēja izmantot savu politisko varu savtīgās ekonomiskās interesēs, un, ja šādas kārtības nebūtu, nerastos arī tādi oligarhi kā Andris Šķēle vai Aivars Lembergs, viņš izteica šaubas, skaidrojot, ka tajos uzņēmumos, kur viņi privatizēja, sertifikātu apjoms nebija liels. Šadinovs gan norādīja, ka bija arī lauksaimniecības uzņēmumu privatizācija, speciālie likumi, un šajā jomā PA nestrādāja.
Viņš atzina, ka akciju publiskais piedāvājums gan bija par sertifikātiem, un tur varēja akcijas dabūt «gan oligarhi, gan neoligarhi». «Tas gan bija ne pārāk korekti. Šādā veidā izvilkām sertifikātus no cilvēkiem, bet viņi bija zaudētāji,» vērtēja Šadinovs.
Kā vienu no labākajiem privatizācijas piemēriem viņš minēja AS «Latvijas gāze» (LG), jo tika sasniegts uzdevums nodrošināt, lai akcionāri būtu gan no austrumiem, gan rietumiem, jo ir gan Krievijas, gan Vācijas investori. «Ja runā par LG ekskluzīvajām tiesībām, neviens nopietns investors neienāktu, ja licence būtu uz pieciem gadiem. Ja kāds iegulda investīcijas, tās ir jāatpelna,» teica jurists.
Kopumā privatizācija noritējusi veiksmīgi
Pēc viņa domām, kopumā privatizācijas process ir noritējis pietiekami veiksmīgi. «Viens no būtiskākajiem jautājumiem šādā pārejā no vienas ekonomikas uz citu ir ātrums, un lielākā daļa uzņēmumu līdz 1998.gada 1.jūlijam, kā bija izvirzīts uzdevums, tika privatizēti. 1994.gada pavasarī nodibināja PA, tika izvirzīts uzdevums privatizēt vienu uzņēmumu dienā. Šo tempu sasniedzām rudenī,» stāstīja bijušais PA darbinieks.
Viņš piebilda, ka aģentūrai bieži vien pārmet konkrētu objektu privatizāciju, bet tas nav PA jautājums un nav pamatoti izvirzīt pretenzijas, jo tiek privatizēts tas, ko nodod Ministru kabinets.
Bijis Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors
Šadinovs par Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) valdes locekli, LPA juridisko direktoru kļuva 1994.gadā. Aģentūrā darbojies vairāku gadu garumā, 1999.gadā iecelts par LPA ģenerāldirektora Jāņa Nagļa vietnieku. 2003.gadā atstājis PA valdes locekļa amatu, liecina aģentūras LETA arhīvs.
2004.gadā kļuva par toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ārštata padomnieku privatizācijas jautājumos, piedalījies dažādu likumprojektu izstrādē un ar tiem saistītās darba grupās.
Patlaban viņš darbojas juridiskajos birojos - Šadinovs ir vienīgais SIA «Padoms» īpašnieks, viņam pieder 49,98% SIA «Assero» daļu. Šogad viņš ar bijušo Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Andreju Tiknusu un citiem bijušajiem kolēģiem nodibinājis SIA «Assero mācību centrs». «Assero» pieder 50% šā uzņēmuma daļu, bet Šadinovam - 10%.
Visu interviju ar Viktoru Šadinovu var lasīt biznesa portāla «Nozare.lv» sadaļā «Viedokļi, intervijas», kā arī aģentūras LETA mājaslapas sadaļā «Intervijas».