Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/17/10298858t1h7db2.jpg)
Bezdarbnieka statuss šā gada jūlijā tika piešķirts 8291 personai, kas ir par 441 personām vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Lielākais bezdarbnieka statusa piešķiršanas skaits jūlijā pēc pēdējās nodarbošanās bija mazumtirdzniecības veikala pārdevējiem – 447, palīgstrādniekiem – 358, apkopējiem – 183, pārdevējiem konsultantiem – 136, pavāriem – 127, zivju apstrādātājiem – 110, automobiļa vadītājiem – 92, apkures/krāšņu kurinātājiem – 88, kokapstrādes operatoriem – 86, kā arī sētniekiem – 81.
NVA informācija liecina, ka bezdarbnieka statusu jūlijā zaudējušas 11 335 personas, tas ir par 1000 personām mazāk nekā jūnijā. Tostarp 4466 jeb 39,4% personu bezdarbnieka statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā, savukārt 5967 jeb 52,6% nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.
Kopumā jūlija beigās starp bezdarbniekiem, skatoties pēc pēdējās nodarbošanās, visbiežāk bija palīgstrādnieki – 6840, mazumtirdzniecības veikala pārdevēji – 5538, apkopēji – 3512, sētnieki – 1761, pavāri – 1286 , automobiļu vadītāji – 1213 , apkures/krāšņu kurinātāji – 1208 , apsargi – 1152 , pārdevēji konsultanti – 1004, kā arī kokapstrādes operatori – 897.
44,5% bezdarbnieku nestrādā vismaz gadu
Latvijā jūlija beigās kopumā 44,5% jeb 50 995 no Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem nestrādā vismaz vienu gadu, liecina NVA apkopotā informācija.
No ilgstošajiem bezdarbniekiem 75% ir ar bezdarba ilgumu no viena gada līdz trim gadiem. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars vērojams vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.
NVA dati liecina, ka vairāk nekā pusei jeb 51,5% ilgstošo bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis – viņi ir ar vai bez pamatizglītības vai ar vispārējo vidējo izglītību. Kopumā 38,3% ir ar profesionālo izglītību, bet 9,7% – ar augstāko izglītību.
No kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita 16,4% ir pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, savukārt 11,6% – bezdarbnieki ar invaliditāti.
Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams Latgales reģionā (57%), bet mazākais – Rīgas reģionā (35,2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūlijā vērojams ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara samazinājums par 0,5 procentpunktiem Rīgas un par 0,2 procentpunktiem – Kurzemes un Zemgales reģionā. Latgales reģionā ir vērojams ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara palielinājums par 0,4 procentpunktiem, bet Vidzemes reģionā tas palicis nemainīgs.
Jūlija beigās no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem 58% jeb 66 581 bija sieviete, bet 42% jeb 48 108 – vīrieši.
Atbilstoši NVA informācijai jūlija beigās 49,9% bezdarbnieku bija zems izglītības līmenis (ar vai bez pamatizglītības vai ar vispārējo vidējo izglītību), ar profesionālo izglītību – 36,6%, savukārt ar augstāko izglītību – 12,8%.
Jūlija beigās lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu jeb 33 312 veidoja bezdarbnieki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas ir 29% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Jau vēstīts, ka bezdarba līmenis Latvijā jūlija beigās bija 11,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. NVA uzskaitē jūlija beigās bija 114 689 bezdarbnieki.