Kubiļus: Ja Visaginas AES projekts nebūs izdevīgs, tajā nepiedalīsies (10)

«Procesi dabiski virzās uz priekšu. Ļoti liels solis sperts, apstiprinot Seimā visus vajadzīgos likumus un prezidentei tos parakstot. Šis solis paver ļoti skaidras iespējas risināt sarunas par akcionāru līgumu. Protams, kā jebkurās sarunās, partneriem ir savi mērķi, savi centieni, un tas ir dabiski,» viņš pēc valdības sēdes sacījis žurnālistiem. «Ja projekts nepierādīs savu ekonomisko izdevīgumu, neviens akcionārs, neviens partneris tajā nepiedalīsies.»

Jautāts, vai Latvija varētu atteikties no Visaginas AES projekta, Lietuvas valdības vadītājs atbildējis, ka nekādas jaunas informācijas viņam šai ziņā nav, bet viņš saskata pozitīvu kaimiņvalsts attieksmi pret turpmāko dalību sarunās.

Kā ziņots, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis otrdien izteicās, ka Latvija ir gatava sarunas turpināt, bet gadījumā, ja AES projektā netiek ievērotas Latvijas ekonomiskās intereses, tā ir gatava projektam pateikt «nē».

Kā intervijā Latvijas Radio uzsvēra Dombrovskis, lai gan ticis ierosināts koncesijas līgumu saskaņot ar sadarbības partneriem, pašlaik Lietuva to virza vienpersoniski, un «Latvijai būtiski jautājumi šajā projektā nav iekļauti».

Lietuva šonedēļ atzina, ka koncesijas līgums ar projekta stratēģisko investoru - Japānas uzņēmumu «Hitachi» - netiks parakstīts līdz 28.jūnijam, kā sākotnēji bija paredzēts, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar citiem paredzamajiem spēkstacijas akcionāriem - Latviju un Igauniju.

Vērtējot šo Lietuvas lēmumu, Dombrovskis atzina, ka tas dod papildu laiku risināt jautājumus, kas ir svarīgi Latvijai un lielā mērā arī Igaunijai.

Šobrīd koncesijas līguma projekts paredz, ka Latvijas AS «Latvenergo» šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors «Hitachi» - 20%.

Ja projektā atgrieztos Polija, kas pērn savu dalību tajā apturēja, akciju sadalījums varētu mainīties.

Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks nākamnedēļ gatavojas doties vizītē uz Poliju, lai apspriestu plašu jautājumu loku, kas skar gan abu valstu energosistēmu un gāzesvadu savienojumus, gan Visaginas AES projektu.

«Attiecības ar Poliju ir labas. Visi ceļi dalībai šajā projektā Polijai ir atvērti, vienlaikus risinot sarunas ar citām reģionālajām partnerēm,» viņš norādījis.

Pēc Sekmoka teiktā, nav skaidrs, vai līdz ar Polijas atgriešanos projektā Lietuvas daļa tajā samazinātos, taču tā nedrīkstētu būt mazāka par 34%.

Uz jautājumu, vai Lietuva vēršas pie Polijas, jo izskanējis viedoklis, ka Latvija no šā projekta varētu aiziet, enerģētikas ministrs atbildējis noliedzoši.

«Nē, uzskatu, ka Latvija un Igaunija ir svarīgas partneres. Visu laiku redzam, ka viņi risina sarunas, viņi grib piedalīties, bet neapšaubāmi arī vēlas, lai noteikumi ir skaidri un viņiem pieņemami,» uzsvēris Sekmoks. «Ir jautājumi, par kuriem sarunājas energokompānijas, bet ir arī tādi jautājumi, par kuriem jāvienojas valdībām».

Ministrs arī uzsvēris, ka Visaginas AES projekta akcionāru līgums būtu jāparaksta tuvākajā laikā.

«Šodien runāju ar [projekta stratēģiskā investora] »Hitachi« vadību, un mēs bijām pilnīgi vienisprātis, ka šie soļi jāsper bez vilcināšanās,» viņš piebildis.

Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.

Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.

Lietuvas Seims pagājušajā nedēļā galīgajā balsojumā apstiprināja jauno likumu par atomelektrostaciju, kas ir nepieciešams Visaginas projekta realizācijai. Par likuma grozījumiem balsoja 70 parlamenta deputāti, pret bija divi, un vēl divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.