Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja vienu no privāto kredītņēmēju aizsardzības iespējām - "nolikto atslēgu principu" - iespēju segt kredītu, atdodot bankai īpašumu, pat ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu. To paredz pretrunīgi vērtētie grozījumi maksātnespējas likumā, ko šodien pieņēma parlaments.
Atbalsta "nolikto atslēgu principu" kredītiem (219)
Pievienots Kredītņēmēju apvienības viedoklis par pieņemto likumu
Būtiskākie grozījumi jaunajā maksātnespējas likumā paredz, ka bankrota procedūras ilgums būs divi gadi, parādniekam būs jānovirza 30% no ienākumiem kreditoru saistību dzēšanai, kā arī vienīgā mājokļa īpašnieki varēs atlikt mājokļa pārdošanu līdz gadam, portālu TVNET informēja Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Apvienība šos grozījumus atbalsta. Tā norāda, ka jaunā likumprojekta redakcija
ļaus sākt maksātnespēju arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru atalgojums mēnesī ir līdz 200 latiem,
jo nebūs jāmaksā ikmēneša atalgojums 180 lati maksātnespējas administratoram. Pēc statistikas, šādi ienākumi ir aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju.
"Ja likumu pieņems šajā redakcijā, tad cilvēkiem būs reāls instruments, kā likumiski nokārtot parādsaistības," pauda LAKRA valdes priekšsēdētājs.
Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Gorenko pauda gandarījumu par to un norādīja, ka apvienība neapstāsies pie sasniegtā.
Sadārdzināsies kredīti
Savukārt "Swedbank" valdes locekle Oksana Sivokobiļska vakar sarunā ar žurnālistiem atzina, ka likuma grozījumos paredzētais princips padarīs kredītus jaunajiem aizņemties gribētājiem nepieejamus. Šāda principa ieviešanas gadījumā kredītņēmējiem būtu jānodrošina vismaz 40%-50% pirmais maksājums, jo bankai pastāvēs lieli riski, ka rīt šis īpašums var tikt atgriezts tās rīcībā un ķīla būs jāpārdod.
Sivokobiļska uzskata, ka patlaban šāds princips nav iespējams, jo lielai daļai cilvēku, kas vēlas ņemt kredītu, ir grūtības nodrošināt pat 10% no pirmās iemaksas.
"Ja mēs par kreditēšanu runājam kā ekonomikas sildīšanas mehānismu, tad
ar šādu soli uzbūvēsim milzīgu sienu kreditēšanā.
Protams, bankas piedāvās kredītus, taču pieprasījuma pēc tiem nebūs," sacīja "Swedbank" valdes locekle, pēc kuras domām, tas ievērojami ietekmēs arī kredītu cenu, kurā bankas būs spiestas iekļaut lielākus iespējamos riskus.
Vai spekulanti varēs priecāties?
Viņasprāt, iepriekš minētie nosacījumi būtu jāpiemēro tikai tiem kredītņēmējiem, kas uzņēmušies saistības vienīgā kredīta mājoklim un nav spējīgi tās nokārtot, nevis spekulantiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota iepriekš pauda viedokli, ka lēmums par šādiem principiem ir spekulantu interesēs.
Var būt vairāk maksātnespējas pieteikumu
Atbildīgās - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas - komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) šorīt intervijā Latvijas radio pieļāva, ka līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā varētu būt vairāk maksātnespējas pieteikumu. Viņš norādīja, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no banku pozīcijas.
Vienlaikus viņš atzina, ka, iespējams, rudens pusē likumu varētu izmainīt un tajā
iestrādāt konkrētākus nosacījumus, kā atdalīt viena mājokļa kredītņēmējus no spekulantiem.
Tā varētu būt banku iniciatīva.
Krauklis pauda viedokli, ka jau patlaban cilvēkiem ir grūtības ar kredītu saņemšanu un jaunā likuma stāšanās spēkā šīs grūtības nepalielinās.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 1.novembrī.