Atbalsta maksātnespējīgiem izdevīgākus nosacījumus; bankas niknas (246)

Līdzšinējā likumprojekta redakcijā šis termiņš bija pieci gadi. Deputātu atbalstītais ierosinājums Maksātnespējas likumam paredz, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiek atjaunota, vēlākais, divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem.

Savukārt bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem, un pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos.

Šāds deputātu lēmums saniknoja banku pārstāvjus, un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota pat pameta zāli, vien norādot, ka lēmums ir "spekulantu interesēs"

un bankas turpinās aizstāvēt savas tiesības.

Šļakota ironizēja, ka priekšvēlēšanu gaisotnē vienmēr vieglāk par sliktajām būs padarīt bankas. Bankas iepriekš rosinājušas ieviest proporcionālus maksājuma apmērus atkarībā no kredīta lieluma, bet tagad atbalstītais priekšlikums paredzēs vienādus maksājumus gan tiem, kas ņēmuši 10 000 latu kredītu, gan tiem, kas ņēmuši 100 000 latu kredītu.

"Mēs tīšuprāt atbalstām spekulantus un treknos runčus," sacīja Šļakota.

Savukārt komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) pēc vairāku stundu ilgās sēdes atzina, ka deputātu atbalstītajā ierosinājumā tomēr ir ievērots samērīguma princips, jo arī bankām ir jāuzņemas atbildība par savulaik īstenoto neapdomīgo kreditēšanas politiku.

Kā vēl viena no privāto kredītņēmēju aizsardzības iespējām iepriekš tika izskatīta iespēja segt kredītu, vienkārši atdodot bankai īpašumu, pat ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu. Tomēr, kā norādīja Šļakota, šāds ierosinājums pagaidām tālāk netiek virzīts.

Plānots, ka Maksātnespējas likums spēkā stāsies 1.novembrī.

Šodien atbildīgās komisijas deputāti izskatīja vairāk nekā 300 iesniegtos priekšlikumus pirms likuma izskatīšanas trešajā lasījumā.

Kā ziņots, likums patlaban pieņemts Saeimā otrajā lasījumā.

Redakcija, kas tika atbalstīta otrajā lasījumā, paredz, ka parādnieks no savām saistībām varēs atbrīvoties, vēlākais, piecu gadu laikā neatkarīgi no tā, cik lielā mērā viņš būs norēķinājies ar kreditoriem, - pēc šī termiņa visi parādi tiek dzēsti. Īsākā laika posmā var tikt sveikā tikai gadījumos, ja parādnieks spēs dzēst noteiktu kredīta daļu, piemēram, ja parādnieks spēs segt atlikušos 50% no parāda summas gada laikā, tad jau pēc gada viņš maksātspēju var atjaunot.

Pašreizējā likumprojekta redakcija maksātnespējas gadījumā paredz mēnesi parādniekam segt savas kredītsaistības 30% apmērā no ienākumiem, taču ne mazāk kā vienas minimālās mēnešalgas apmērā, t. i., 180 latu apmērā.

Vairāki Saeimas deputāti jau iepriekš norādījuši, ka tas varētu būt par daudz un tas cilvēkus varētu atturēt sākt maksātnespējas procesu, lai izkļūtu no parādu jūga, tāpēc darba grupa otrdien vērtēja priekšlikumu atstāt normu tikai 30% no ienākumiem neatkarīgi no to apmēra. Tas nozīmētu: ja cilvēks saņem minimālo algu, tad kreditori no tā varētu prasīt 60 latus.