Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis tālāk nevirzīt plānu par lojalitātes kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku, tostarp, lai pārbaudītu konkrētu personu izdevumu atbilstību ienākumiem, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Ināra Pētersone.
Norāda uz lietotāju personas datu aizsardzību
Saeimas Preses dienestā norādīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, tiekoties ar ekspertiem un nozares pārstāvjiem, diskutēja par klientu lojalitātes karšu lietotāju personas datu aizsardzību no cilvēktiesību aspekta.
Tostarp komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sēdē vērsa uzmanību uz lojalitātes karšu plašo izplatību un pauda bažas par to saņemšanas procesu – tajā klientam bieži tiek pieprasīts par sevi sniegt tirgotājam ļoti sīku informāciju.
Mūrniece uzsvēra, ka tā ir tirgotāja iespēja uzzināt informāciju par patērētāju un mārketinga stratēģijas sastāvdaļa, tomēr sīkie fizisko personu dati tiek apkopoti datubāzēs, par kuru drošību patērētājiem nav pilnīgas informācijas. Komisijas priekšsēdētāja arī interesējās, cik droša ir šo datu uzglabāšana un kāda ir garantija, ka tie nenonāks trešo pušu rīcībā.
Tomēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Jurijs Gorjunovs uzsvēra, ka klientu datu uzglabāšana ir droša, jo tirgotājus rūpīgi uzrauga Datu valsts inspekcija (DVI).
VID no plāna atsakās
Komisijas sēdē deputāti un eksperti diskutēja arī par medijos izskanējušo iespēju izmantot lojalitātes kartes cīņā pret ēnu ekonomiku, ļaujot VID uzzināt informāciju par veikalos iztērētajiem līdzekļiem un aplikt ar nodokļiem lojalitātes kartēs uzkrāto naudu. Tostarp komisijas deputāts Ingmārs Čaklais iebilda pret šo ideju, jo, viņaprāt, VID savā rīcībā nedrīkst balstīties uz datiem, kuri nav pilnībā ticami, – nav pamata uzskatīt, ka klients, saņemot lojalitātes karti, par sevi ir sniedzis pareizu informāciju, un arī norēķinoties klientam neprasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Arī komisijas priekšsēdētāja aicināja VID nelikt iedzīvotājiem papildu birokrātisko slogu saistībā ar klientu lojalitāšu karšu izmantošanu.
Tomēr VID pārstāve Ināra Pētersone informēja deputātus, ka VID šāds plāns ir bijis, taču tālāk netiks virzīts.
Nav konstatēti pārkāpumi saistībā ar lojalitātes kartēm
Savukārt DVI direktore Signe Plūmiņa pastāstīja, ka DVI lielākajos veikalu tīklos nav konstatējusi pārkāpumus saistībā ar lojalitātes karšu lietotāju datu drošību. «DVI ir veikusi pārbaudes lielākajos veikalu tīklos un nav konstatējusi pārkāpumus,» apliecināja Plūmiņa un uzsvēra, ka, personām brīvprātīgi piekrītot nodot savus datus, karšu izdevēji pieņem, ka klienti iepazīsies ar karšu lietošanas nosacījumiem.
Vienlaikus viņa atzina, ka tomēr būtu jāuzlabo patērētāju informēšana par viņu datu izmantošanu. «Svarīgi arī atcerēties – ja persona saskata privātuma apdraudējumu, tā ir tiesīga prasīt kartes atsaukšanu un datu dzēšanu,» uzsvēra VDI direktore.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka PTAC ir saņēmis tikai dažas sūdzības par personas datu izmantošanu vai informācijas prasīšanu, taču kopumā nav vērojama tendence, ka klientu dati tiktu nodoti trešajām personām. Vītoliņa minēja, ka būtiskākais šajā jautājumā ir, lai klients varētu izvēlēties, kādu informāciju sniegt. «Pagaidām nav konstatēti gadījumi, ka tirgotājs klientam prasītu vairāk informācijas, nekā pieļaujams,» apliecināja PTAC direktore.
VID gribēja pētīt lojalitātes karšu datus
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Gundega Bruņeniece uzsvēra – ja persona vēlas kādam sniegt informāciju par sevi, tā drīkst to darīt, un tas nav cilvēktiesību pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka ir būtiski, lai cilvēki apzinātos, kādus datus tie nodod un kādiem mērķiem.
Jau vēstīts, ka VID marta sākumā konsultējās ar DVI par klientu jeb lojalitātes kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku.
