Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10385893t1h75b1.jpg)
Magnolijas ir tropu izcelsmes mūžzaļi koki, retāk krūmi. Tikai neliela daļa ir vasarzaļi koki, kādi sastopami arī pie mums, jo spēj izturēt bargākus klimatiskos apstākļus.
Ziedi ir lieli un vientuļi, balti, rožaini vai dzelteni. Magnoliju auglis sastāv no daudziem atsevišķiem auglīšiem un izskatās līdzīgs čiekuram. Kad melnās vai tumši brūnās sēklas nogatavojas, čiekurs atveras, tad sēkla karājas tādā kā zīda diegā. Magnoliju sēklu apvalki ir rozā, sarkani vai oranži. Spilgtums pievilina putnus, kas sēklas apēd. Tā augi izplatās. Magnoliju ēteriskās eļļas izmanto parfimērijā un medicīnā.
Kā audzēt
Savvaļā magnolijas priekšroku dod mitriem kalnu mežiem. Latvijas Universitātes botāniskā dārza dendrārija vadītāja Ārija Galeniece iesaka magnoliju audzēšanai izvēlēties no aukstajiem vējiem aizsargātu vietu, kurā koks būtu redzams no visām pusēm. Pārstādīšana tam īpaši nepatīkot, bet, ja vajadzīga, tad sakņu kamols iepriekšējā gadā jāsagatavo: "To ar lāpstu atdur iepriekšējā gada pavasarī, tad jaunās saknītes veidojas tuvāk stumbram. Kamēr stāds ir mazs, tam labāk patīk pusēna, bet vēlāk – saule. Magnolijai piemērota labi drenēta, irdena, barības vielām bagāta augsne. Sagatavo metru dziļu un platu bedri, tās apakšā novieto drenāžu ap 10 cm. Vēlamais augsnes sastāvs: komposts, kūdra, grants vai smilts (4:2:1). Var pievienot nedaudz satrunējuša komposta. Daļu augsnes ieber bedrē, izveido konusu, uz kura uzliek stādu tā, lai sakņu kakls būtu līdz ar zemes virskārtu. Sapilda pārējo augsni un labi salej, lai sakne neiekalstu. Apdobe vismaz divus trīs turpmākos gadus jātur tīra no nezālēm. Vēlams mulčēt ar kūdru, mulču, lapām, kompostu vai citu materiālu, īpaši rudenī, jo magnolijas sakņu sistēma jutīga pret salu. Pēc pāris gadiem kociņu var sākt mēslot ar minerālmēsliem. Ja auga daļas cietušas salā vai kā citādi bojātas, tās var droši nogriezt. Arī traucējošo zaru nogriešana vai apgriešana nekādu ļaunumu nenodara. Magnolijas var pavairot ar sēklām. Sējot šķirnes sēklas, iegūstam augus, kas tikai daļēji līdzināsies vecāku augam. Septembra beigās sēklas savāc, notīra, apžāvē un sēj kastē vai puķu podā. Vēlāk novieto pagrabā. Ziemā pa reizei pārbauda, vai augsne nav izkaltusi. Ja sēklas iekalst, tās vairs nedīgst. Marta sākumā nes siltumnīcā, un pēc mēneša parādās asni. Ja nav pagraba, sēklas samaisa ar mitru sūnu, ieber plēves maisiņā un novieto ledusskapī zemākos plauktos. Pavasarī izsēj. Šķirnes saglabās savas īpatnības un ātrāk ziedēs tāds augs, kas būs pavairots veģetatīvi – ar spraudeņiem, apakšējos zarus pieliecot un apberot ar augsni, vai ar potēšanu.