Šonedēļ dažādās Latvijas vietās no jauna iedegtie ugunskuri atgādināja par mūsu pašu piedzīvoto vēsturi pirms 21 gada, kad janvāra Barikādēs vairāk ar gribasspēku un ticību tika nosargāta tolaik pirms pusgada atjaunotās Latvijas neatkarība.
Barikāžu dalībieki dalās pārdomās par mūsdienām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LNT raidījums «Top10» uzklausījis vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas piedalījās Barikādēs, lai viņiem jautātu, kādas ir viņu sajūtas un domas par laiku mūsdienās.
Šā gada janvāris ir īpašs un ne vienam vien liek manīt «deja vu» jeb kaut ko tādu, kas jau pārdzīvots. Ja toreiz par diviem izteiktiem pretpoliem varēja dēvēt Tautas fronti un Interfronti, tad šodien tā ir viena valsts valoda pret iespējamo otro.
Žurnāliste Elita Veidemane Barikāžu atceres pasākumā pauda viedokli: «Es par to rakstīju pirms pāris dienām - mēs esam uz valodas, valstiskuma, latviskuma barikādēm, un es baidos, ka šī cīņa ir daudz smagāka nekā tā. Jo toreiz mēs redzējām un sapratām, kas ir mūsu ienaidnieki. Tagad ienaidnieki ir vairāk slēpti un mums no muguras pienāk klāt. Esmu pārliecināta, ka latvieši uzvarēs.»
Vilkt pilnīgi nepārprotamas paralēles ar 90.gadu sākumu, protams, šobrīd nevar. Tie bija citi laiki, cita situācija, arī pašas valsts tālākā pastāvēšana bija atkarīga no tā, kā kauliņi kritīs globālā mērogā, norādīja raidījums.
«Ja salīdzina to laiku un tagad, tad tajā laikā pavīdēja draudoši stobri – tā ir tā atšķirība! Šodien lietas ir jākārto parlamentāri un demokrātiski, un, jo mēs būsim savaldīgāki, bet neatlaidīgāki savu principu realizēšanā, jo būs saliedētāka nācija un pamatīgāka mūsu Latvija,» tā savukārt sprieda publicists Ēriks Hānbergs.
Skatīt pievienoto video!