Janvāris parasti ir klusāks laiks daudzās jomās – arī ziedošanas. Tomēr tā "neapklust" pavisam nekad, jo šajā "nozarē" darbojas virkne organizāciju, kuras savas aktivitātes izvērš vienā vai vairākos virzienos.
Ziedojumu kopapjoms aug. Vai arī turpmāk? (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Portāls ziedot.lv (izveidots 2003. gadā Nevalstisko organizāciju un Swedbank (tolaik Hansabanka) sadarbības rezultātā) ir viens no pazīstamākajiem labdarības kustības pārstāvjiem. Pēdējā no tā rīkotajām akcijām Eņģeļi pār Latviju izcēlās ar lielu ziedotāju atsaucību, savācot 400 000 latu, bet arī citas ir pietiekami pazīstamas un spējušas "piesaistīt" ievērojamas summas. Ziedot.lv programmu vadītāja Inese Danga teic, ka pēdējā laikā sabiedrības aktivitāte šajā ziņā ir ļoti augusi. Un tomēr – lai arī labdarības organizāciju nav mazums, viņasprāt, šajā nišā vēl ir daudz darāmā un tā nebūt "nav aizpildīta".
"Treknajos gados" summas kāpj
"Runājot par "treknajiem gadiem" – tie ir izaudzinājuši mums labu ziedotāju paaudzi, izveidojot uzteicamu tradīciju: ja tev ir, tad tev ir iespēja dalīties. Turklāt tas ir izdarāms droši, ērti un viegli – pārskaitot šim mērķim paredzēto summu uz portālu vai arī zvanot pa labdarības tālruni," teic Danga.
Raksturojot ziedotājus, viņa norāda: ir tādi, kas ik mēnesi piešķir zināmu summu labdarībai (teiksim, 10% savu ienākumu), bet vairākums tomēr to dara "kampaņveidīgi". Daļa no viņiem savu naudu piešķir vienam un tam pašam projektam, daļa – ik reizi citam. Ziedojumu kopapjoms pa šiem gadiem ir ievērojami pieaudzis. Ja no paša sākuma – 2004. gadā – privātpersonas bija ziedojušas 17 000, tad 2007. gadā – jau 300 000 latu. Arī uzņēmumi ir bijuši tikpat dāsni, un viņu "kontā" ir 300 000 latu (juridisko personu ziedotāju skaits ir mazāks, toties summas – lielākas).
Danga izsaka cerību, ka šī labā tradīcija nepārtrūks arī "liesākajos gados" un cilvēki centīsies atlicināt naudu šim mērķim. Viņa uzteic akcijā Eņģeļi pār Latviju izrādīto solidaritāti, kurā tika saziedoti vairāk nekā 400 000 latu: "Faktiski tā bija summa, ko cerējām savākt, un tomēr tas bija patīkams pārsteigums, ka to izdevās izdarīt. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad notika Ziemassvētku akcija trūcīgajām ģimenēm, tā summa bija nedaudz virs 120 000 latu. Savukārt labestības dienās maijā ziedojuma apmērs 2007. gadā bija 120 000, bet pērn – 180 000. Tāpat jāmin akcija Skolas soma: 2008. gadā tai tika pārskaitīti 32 000 – divkārt vairāk nekā iepriekšējos gados. Tas ir tīri skaitlisks apliecinājums tam, ka sabiedrība arvien vairāk iesaistās šajos pasākumos. Grūti jau paredzēt, kāds būs šis gads, jo janvāris vienmēr bijis kluss laiks, kas izpaužas arī šajā jomā. Bet nevaram teikt, ka ziedojumu šomēnes būtu mazāk nekā iepriekšējā gada janvārī."
Kur paliek nauda?
Attiecībā uz "iedarbīgāko veidu", kas piesaista visplašāko sabiedrību, ziedot.lv pārstāve teic: protams, tā ir ziedošana pa tālruni (diemžēl internets nav pieejams pilnīgi visiem). "Tomēr tai ir vajadzīga pietiekami liela reklāma, citādi nav vajadzīgās atdeves. Turklāt par tālruņa "uzturēšanu" ir jāmaksā – to uzņemas "uz sevi" mūsu sadarbības partneri, piemēram, Swedbank vai LMT. Maksa par tālruņa abonēšanu ir 30 latu mēnesī, līdz ar to 11 santīmi no katra zvana ir starpsavienojuma maksa, ko Lattelecom iekasē, lai nodrošinātu savienojumus no visiem ienākošajiem operatoriem. Tātad 89 santīmi tiek novirzīti labdarībai. Mūsu birojs neko no šīs summas nesaņem." Labdarības akcijas rīkotājiem nekādi līdzekļi no ziedojumiem netiek piešķirti – administrēšanai netiek iekasēts ne santīms.
Ziedot.lv visus izdevumus (telpu īre, datori, telefoni u.c.) palīdz segt Swedbank, bet ne tikai – jo līdzekļi tiek meklēti, arī piedaloties dažādos projektos. Bet, ja nav stabilu finanšu avotu, labdarības organizācijām ir normāla lieta, ja kāda daļa ziedojumu tiek novirzīta administratīviem izdevumiem. Protams, šai naudai ir jābūt samērīgai – ne vairāk kā 25% no ziedojuma, skaidro Danga, uzsverot, ka cilvēkiem jāsaprot, ka visu nevar izdarīt par velti. "Tomēr gribu teikt, ka mūsu organizācijas dzīvo ļoti taupīgi un pieticīgi, un ir jābūt milzīgam apgrozījumam, lai, ieturot nelielu summu, varētu nodrošināt viena biroja darbu, līdz ar to labdarības biedrības cenšas piesaistīt kādu pašvaldības finansējumu vai piedalīties projektu konkursos. Vēlreiz uzsvēršu, ka uz administratīvo izdevumu rēķina netiek celtas ne privātmājas, ne pirktas dārgas mašīnas."
"Procesam" līdzi seko Finanšu ministrija, kas uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas. Ja ir kādi pārkāpumi, kā tas ir Kultūras fondā, tie tiek fiksēti un novērsti. Tā ir viena aizsardzības sistēmas puse. Bet arī ziedotājam ir tiesības aiziet uz šādu organizāciju un pārliecināties, kas tur notiek un kādā veidā ziedojumi tiek izlietoti. Ziedot.lv, piemēram, reizi mēnesī sazinās ar saviem ziedotājiem (kas ir norādījuši epasta adreses) un izsūta viņiem atskaiti par izlietotajiem līdzekļiem. Pie katra projekta ir atrodamas atskaites (ja kādu mēnesi tās nav, tas nozīmē, ka iekrājums nav likts lietā vai ir vēl vajadzīga nauda, lai to īstenotu). Danga teic, ka labdarības organizācijām vajadzētu vairāk informēt ziedotājus, kur tad aiziet viņu nauda. Turklāt nav arī jāraizējas, ka nauda tiks atdota "pa tiešo" adresātam – tā tiek novirzīta, teiksim, rehabilitācijas centram, kurš ārstē bērnu, vai konkrētām organizācijām, kuras tad tālāk rīkojas, nopērkot vajadzīgo (ievērojot visas esošās prasības).
Visvairāk atbalsta bērnus
"Mūsu organizācija pieņem naudas ziedojumus, bet, protams, citviet tiek pieņemti arī priekšmeti, taču tādā gadījumā ir vajadzīga cita sistēma, tai skaitā noliktava. Ir kas darbojas šajā nišā, tomēr, jāatzīst, ka tā varētu būt vairāk attīstīta. Ārzemju pieredze liecina, ka to var daudz efektīvāk izvērst. Un šajos laikos tas arī būtu labs veids kā palīdzēt. Tomēr arī mums bieži zvana un interesējas par iespēju ziedot mantas, un mēs cenšamies novirzīt uz organizācijām, kas ar to nodarbojas (portālā tās ir atzīmētas).
Jāuzsver, ka mūsu portālā ir uzrādītas gan ziedojumu programmas (parasti ap 20), gan organizācijas, kas tās kūrē. Dažas no programmām paši esam iniciējuši, jo neesam redzējuši, ka kāds to dara vai to varētu īstenot (akciju Skolas soma – kopā ar reģionālajiem partneriem, arī Eņģeļu akciju, Mīļo auklīti – tai gan administratīvo pusi esam nodevuši invalīdu un draugu biedrībai Apeirons)," stāsta ziedot.lv pārstāve.
Runājot par programmām, kas izpelnījušās vislielāko atsaucību, Danga min individuālo palīdzību bērniem līdz 18 gadu vecumam. (Tā var būt gan konkrētam bērnam, gan projektu veidā – teiksim, darbs ar jaunajām māmiņām, kas augušas bērnunamā un kurām pietrūkst iemaņu mazuļa aprūpē.) Tas cilvēkiem ir ļoti saprotami, ja bērnam vajag naudu operācijai vai rehabilitācijai. Nākamā "tēma", kas ļoti uzrunā cilvēkus, ir dzīvnieki (piemēram, patversmēm) un vecie ļaudis. Bet faktiski jau ziedo visiem projektiem. Kur varbūt pietrūkst sabiedrības atbalsta, ir interešu aizstāvības projekti. Lai tajos savāktu noteiktu naudas summu kādu aktivitāšu īstenošanai, ir vajadzīgs ilgāks laiks. "Tas ir kā psiholoģijā, Maslova piramīda – vispirms ir primārās vajadzības, bet līdz ar labklājības un demokrātijas līmeņa paaugstināšanos aug arī sabiedrība, tādējādi var piedāvāt komplicētākus projektus."
Korporatīvā labdarība
Attiecībā par ziedotāju "zināmību" – bankas kontā nevar ieskaitīt naudu anonīmi, līdz ar to visi ziedotāju vārdi ir dokumentēti. Viņiem gan ir iespējams atzīmēt to, ja vēlas palikt "nezināmi". Tomēr lielākā daļa izvēlas savu vārdu atklāt. Dažkārt gan tiek uzskatīts, ka uzņēmumi ar sava vārda "izstādīšanu" grib spodrināt savu reputāciju vai reklamēt sevi. Danga uzskata, ka ziedotājiem ir jābūt zināmiem – gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Tā kā likums nodala labdarību no sponsorēšanas, nav pamatoti pārmetumi par ziedotāju "reklamēšanos". Turklāt tas, ka uzņēmumi zina, ka, lūk, tie tur arī ziedo, pavelk līdzi pārējos. Tā ir arī iespēja juridiskām personām gūt nodokļu atlaides (šīs summas nedrīkst pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma lieluma vai 3% no peļņas), kas arī nav mazsvarīgs stimuls.
Stāstot par uzņēmumiem, Danga lieto vārdu salikumu "korporatīvā labdarība": "Ja uzņēmums vēlas nodarboties ar labdarību mērķtiecīgi, tādā gadījumā tiek izstrādāta stratēģija (tāpat kā biznesā). Tā kā tas nav uzņēmuma pamatbizness, sadarbība ar labdarības organizācijām ir būtiska. Lai labi un kvalitatīvi nodarbotos ar labdarību, ir jābūt zināšanām un jāiegulda kādi resursi. Izstrādājot šādu stratēģiju, komercsabiedrība var uzņemties iniciatīvu kādā jomā (lai nav tā, ka tiek atbalstīti tie, kas "pa tiešo" lūdz atbalstu, lai gan ir vēl citi, kam tas būtu vairāk vajadzīgs). Līdz ar to šis process kļūst kvalitatīvāks, sasniedz mērķi un dod reputāciju. Ir, kas veiksmīgi to izmanto, bet varētu vēlēties vairāk piekritēju šādai pieejai.